0
info@redzet.lv

Daba » Augi » Krūmi

Strauta sniegogaSarkanās ērkšķogas
Lasīt aprakstu
Sarkanās ērkšķogas, Ērkšķogas (Ribes uva-crispa), Ogas

Sarkanās ērkšķogas

Kods: A-320-13
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 17. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
142 KB
S 2000 x 1333 px
2.07 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3545 x 2363 px
30.01 x 20.1 cm / 300 dpi
5.32 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Ērkšķogas 
 Ribes uva-crispa
 Valsts     Augi (Plantae)
 Nodalījums  Segsēkļi (Magnoliophyta)
 Klase  Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
 Rinda  Akmeņlauzīšu rinda (Saxifragales)
 Dzimta  Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae)
 Ģints  Jāņogas (Ribes)
 Apakšģints  Ērkšķogas (Grossularia)
 Suga  Ērkšķogas (R. uva-crispa)

Ērkšķogas - Ribes uva-crispa L.

Ērkšķogas - Angļu v. – Gooseberries; Vācu v. – Stachelbeeren; Krievu v. – Kрыжовник

Ērkšķogas tiek sauktas arī par krizdolēm, stiķenēm un ziemeļu vīnogām.

Ērkšķogas ir ērkšķogu dzimtas krūms, kura dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Āfrikas ziemeļrietumi un Āzijas rietumi, dienvidi, dienvidaustrumi. Lai gan taksonomiski ērkšķogas ir jāņogu ģints suga, daži speciālisti tās tomēr izdala atsevišķā ērkšķogu ģintī (Grossularia). Ērkšķogas tiek kultivētas galvenokārt to ogu dēļ.


Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae). Vasarzaļu krūmu dzimta. Lapas veselas, bez pielapēm. Ziedi ķekaros vai pušķveida ziedkopās. Kauslapas un vainaglapas pa 5, saaugušas. Arī putekšņlapas 5. Auglis - oga. Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā klimata joslā sastopami augi. Zināmas ap 150 sugas. Latvijā 5 sugas. Nereti savvaļas un no kultūras savvaļā pārgājuši krūmi, kas aug mežos un krūmājos.

Pirmo reizi Eiropā ērkšķogas minētas 13. gadsimtā, bet Krievijā ērkšķogas klosteru dārzos tiek audzētas jau no 11. gadsimta.

Ērkšķogu izcelsmes sākums ir meklējams Eiropā. Aktīvi šīs ogas sāka kultivēt tikai XVI gadsimtā. Francijā ērkšķogas sauca par “makreļu ogām”, jo tās saberztā veidā pasniedza mērces vietā pie makreles ēdieniem. Anglijā, kur ērkšķogas bija ļoti lielā cieņā, un tās savā dārzā audzēja pat karaliene Elizabete, tās sauca par “zosu ogām”, jo tur tās saberztas pasniedza ar zosu, pīļu un medījumu gaļu.

No Anglijas ērkšķogas nonāca Holandē, kur tās sāka sālīt un likt pie gaļas, kā arī Vācijā, kur no ērkšķogām mēģināja raudzēt vīnu.

Ir zināmas vairāk nekā 50 ērkšķogu sugu, kuru ogām ir ļoti dažāda nokrāsa (baltas, dzeltenas, zaļas, puprpursarkanas, melnas u.c.). Tā kā katrai sugai ir daudz šķirņu, kopējais ērkšķogu šķirņu skaits sasniedz pusotru tūkstoti. Vislielāko darbu šķirņu uzlabošanā ir paveikuši angļi. Viņu izveidotās šķirnes dod tik lielas ogas kā plūmes.

Līdz pat šim laikam lielogu šķirnes savos dārzos audzē gandrīz visi islandieši. Islandē ērkšķogu ražas novākšana ir tikpat lieli svētki kā Dienvideiropā vīnogu ražas vākšana.
www.termorelax.com


Nokarenā ērkšķoga - Grossularia reclinata (L.) Mill. (syn. Ribes uva-crispa L.)

Nokarenā ērkšķoga - angliski: Gooseberry; vāciski: Stachelbeere; zviedru: krusbär; igauņu: aed-karusmari; lietuviešu: paprastasis agrastas; krievu: крыжовник отклоненный

Apraksts:
Neliels, 50-120 cm augsts ērkšķogu dzimtas krūms. Zari bagātīgi klāti ar vienkāršiem, divdaļīgiem un trīsdaļīgiem ērkšķiem. Ērkšķa garums 1-1.5 cm. Miza gaišpelēka. Lapas veselas, trīs līdz piecdaivainas (ga, pl 1-4 cm), plūksnas strupi lielzobainas, lapas pamats sekli sirdsveidīgs vai strups. Lapas skraji apmatotas. Ziedi ķekarveida ziedkopās pa 2-4. Kauss zvanveida, garāks nekā vainags, zaļgans ar iesārtu joslu vietā, kur kauslapas atliecas. Vainaglapas zaļgandzeltenas vai iesārtas, divreiz īsākas nekā kauslapas. Auglis - zaļa (Ø ap 1 cm) oga, nereti ar bālām svītrām un sausu apziedņa palieku galā. Kultūras šķirnēm ogas zaļas, dzeltenas vai sarkanbrūnas, jūtami lielākas, kailas vai sarmatainas. Zied aprīļa beigās un maijā.

Izplatība:
Dienvidu, rietumu un centrālajā Eiropā sastopama suga, kas ieviesta un naturalizējusies tālu ārpus pamatizplatības apvidus: Ziemeļeiropā, Ziemeļamerikā un daudzviet Āzijā.

Latvijā dārzos plaši audzēts kultūraugs, vietām pārgājis savvaļā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri upju krastos (īpaši kaļķainās vietās), krūmājos un sausās mežmalās.

Īpašas norādes:
Pārtikas augs.
www.latvijasdaba.lv

Ērkšķogas Eiropā vērtē ļoti augstu, galvenokārt to skābuma dēļ. Šīm ogām ir augsta uzturvērtība. Tajās ir daudz šķiedrvielu (tasītē svaigu ogu – aptuveni 4 g), C vitamīna (tasītē svaigu ogu – 60 g) un kālija (tasītē svaigu ogu – 270 mg). Ērkšķogās ir arī daudz bioflavonoīdu. Ogas termiski apstrādājot tajās esošās uzturvielas neaiziet bojā, tomēr, ja vārot tiek pievienots cukurs, uzturvērtība no 130 kJ (tasītē svaigu ogu) palielināsies līdz 620kJ.

Tautas medicīnā savulaik ērkšķogu sulu ieteica lietot, lai ārstētu aknu un zarnu slimības. Toties tēja, kas vārīta no ērkšķogulāja lapām, palīdz pret urīnizvades  sistēmas slimībām un menstruālā cikla traucējumiem. Senās angļu tautas ārstniecības grāmatās ērkšķogas sauca par „drudža ogām” (angļu val. Feverberries) un ieteica tās kā pretiekaisuma līdzekli.

No ērkšķogām gatavo pīrāgus, ievārījumu, džemu un mērces putnu gaļas ēdieniem. Ir selekcionētas jaunas ērkšķogu šķirnes – ogas ir saldas un tās labi garšo arī svaigas.

Pasaulē ir zināmas aptuveni  50 dažādu sugu  un vairāk nekā 700 šķirņu ērkšķogu. Visizplatītākās ir zaļās ērkšķogas, iecienītas un arī garšīgas ir arī sarkanās vai zilās ērkšķogas.

Interesanti fakti par ērkšķogām: Angļu valodā ērkšķogas sauc par „zosu ogām” (Gooseberry), tomēr tām nav nekāda sakara ar zosīm. Lai gan ar zoss cepeti tās garšo gluži labi. Patiesībā šis vārds cēlies no senangļu valodas vārdiem Groser un Grozer, kas nozīmē oga. Ērkšķogas Eiropā, it īpaši Anglijā, ir audzētas jau kopš 15. gadsimta. Lai arī ērkšķogu dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija, visvairāk ērkšķogu sugu mūsdienās ir ASV un Kanādā.

Avots: Readers  Digest  „Veselīga uztura rokasgrāmata”, Dietoloģe- Rozmarija Stentona.

Sarkanās ērkšķogas

Kods: A-320-13
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2013. gada 17. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
142 KB
S 2000 x 1333 px
2.07 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3545 x 2363 px
30.01 x 20.1 cm / 300 dpi
5.32 MB
Bildes fragmenti:
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.