0
info@redzet.lv

Daba » Augi » Koki

Egles jaunie čiekuriSudrabvītols uz dīķī izveidotas saliņas
Lasīt aprakstu
Priežu jaunie dzinumi, Priedes (Pinus)

Priežu jaunie dzinumi

Kods: A-368-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 3. jūnijā
S 2000 x 1333 px
2.2 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.4 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.lv
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.lv
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints. Priedes ir mūžzaļi, sveķiem bagāti liela izmēra koki, retāk mazi koki vai krūmāji. Pazīstamas 105 līdz 125 priežu sugas, kas aug Ziemeļu puslodēlīdz pat polārajam lokam. Siltāka klimata joslās tās aug kalnos, bet mērenā un aukstā klimatā veido plašus mežus. Latvijā vienīgā savvaļas priežu suga ir parastā priede, kas ir ļoti plaši izplatīta un aizņem 38% mežu kopplatības. Latvijā introducētas vēl vismaz 13 priežu sugas.

No citām priežu dzimtas ģintīm priežu ģints atšķiras ar skujām, kas atrodas uz zariem pa 2 līdz 5 uz ļoti īsa kātiņa. Pie pamata ir kopēja maksts, kas vēlāk nokrīt. Priedes ir augi ar viendzimuma ziediem (vienmājnieki). Mizai raksturīga zvīņveida lobīšanās, kreve un plaisas. Čiekuri nogatavojas divu gadu laikā, to sedzējzvīņas ir īsākas par sēklzvīņām. Sēklas mēdz būt bagātas ar eļļām un proteīniem.
lv.wikipedia.org

Parastā priede (priede) (Pinus sylvestris) mūžzaļš 1. lieluma vienmājas skuju koks ar taisnu slaidu stumbru un spēcīgu sakņu sistēmu. Sakņu sistēmu veido gara mietsakne ar sānsaknēm, līdz ar to priede ir vēja izturīga. Miza stumbra augšdaļā gluda sarkanbrūna, apakšdaļā tā kļūst par pelēkbrūnu krevi. Skujas 3-7 cm garas zilganzaļas aug pa divām uz īsvasas, pie koka paliek 2-3 gadus. Priede ir Latvijā visizplatītākā koku suga, priežu audzes aizņem 38% no mežu kopplatības. Priedei ir plaša ekoloģiskā amplitūda, tā aug gan nabadzīgās smilts augsnēs, gan slapjās kūdras augsnēs. Auglīgās augsnēs priede aug zaraina un līdz ar to tā ir mazvērtīga. Vislabāk priede aug viegli mālainā smilts augsnē, kur tā var sasniegt pat 40 metru augstumu. Augstākās priedes Latvijā sastopamas Tērvetes dižsilā (Ds) 46m. Priedes mūža ilgums var sasniegt 350 gadus. Priedes aug gan tīraudzēs, gan mistraudzēs kopā ar egli, bērzu, retāk ar ozolu, apsi un citām lapu koku sugām. Tīraudzes parasti veido nabadzīgajās smilts augsnēs un slapjās kūdras augsnēs.

Priede zied maija beigās- jūnija sākumā. Pēc ziedēšanas izveidojas čiekura aizmetnis, kas sāk augt nākošajā gada un jūlijā izveidojas par nobriedušu čiekuru zaļā krāsā, kas oktobrī nobrūnē. Sēklas nogatavojās novembrī un izbirst nākamā gada aprīlī – jūnijā, t.i. trešajā gadā pēc ziedēšanas. Katrai sēklai ir lidspārniņš un tās izplatās ar vēja palīdzību.

Priede augot katru gadu veido vienu zaru mieturi, tāpēc jaunajām priedēm pēc to skaita var noteikt vecumu. Priede ir izteikta saulmīļu suga tā neaug apēnotās, tumšās vietās, bet tiecas pēc gaismas. Priedes stumbrā katru gadu izveidojas labi saskatāma gadskārta, pēc tām var noteikt koka vecumu. Priedes koksne ir sveķaina, izturīga ar labām mehāniskajām īpašībām, to izmanto celtniecībā, mēbeļrūpniecībā, celulozes ieguvei. Jau daudzus gadsimtus atpakaļ Latvijā augošo priedi tās koksnes kvalitātes un slaido stumbru dēļ bija iecienījuši svešzemju tirgotāji un to pazina kā Rīgas priedi (Pinus sylvestris var. Rigensis L.).
www.mezataksacija.lv


Sugas

Parastā priede (Pinus sylvestris L.). Aug ļoti plašā areālā visā Eirāzijā. Latvijā aug gan tīraudzēs, gan mistrotās audzēs kopā ar eglēm, bērziem, retāk apsēm. Sugai ir vairākas morfoloģiskas rases, pasugas un ekotipi.

Lapzemes priede (Pinus sylvestris var. lapponica Fries ex Hartman). Tai raksturīgas blīvākas skujas, šaurāks, eglei līdzīgs vainags un lēnāka augšana. Izplatīta Eiropas ziemeļos.

Kaukāza priede (Pinus sylvestris var. hamata Stew.). Stipri zarots vainags un raukts stumbrs. Latvijā sējeņus nomāc gaismas un siltuma trūkums. Savvaļā tā aug Kaukāzā un Krimā.

Rīgas priede (Pinus sylvestris var. rigensis (Desf.) Asch. et Graebn.). Tai raksturīgs taisns stumbrs un strauja augšana, tādēļ tā ir ļoti augstvērtīga. Aug Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumu daļā.

Kalnu priede (Pinus mugo Turra, agrāk Pinus montana Mill.). Krūms, retāk koks ar blīvu, klājenisku vainagu, savvaļā aug Alpu, Pireneju, Balkānu, Apenīnu, Karpatu kalnos. Pietiekami ziemcietīga introducēšanai Latvijā. Ir vairākas varietātes (Austrumalpu kalnu priede, Pireneju kalnu priede, zemā kalnu priede, Rietumalpu kalnu priede).

Melnā priede (Pinus nigra Arnold). Ne visai liels koks ar konisku vainagu, skujas resnas, tumši zaļas. Savvaļā aug Viduseiropas un Dienvideiropas kalnos, Latvijā pareti sastopama parkos un apstādījumos.

Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.). Otrā lieluma koks, savvaļā sastopams Alpos un Karpatos. Latvijā paretam aug vecos parkos.

Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour). Pirmā lieluma koks, dažreiz tiek uzskatīts par Eiropas ciedrupriedes varietāti. Sēklas līdz 14 mm garas, izmantojamas uzturā, jo satur līdz 50% augstvērtīgu eļļu. Savvaļā aug Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Urālos un Sibīrijā. Latvijā sastopama diezgan bieži parkos (vairāk Latgalē) un pilsētu apstādījumos. Dekoratīva, ātraudzīga un ziemcietīga suga.

Korejas ciedrupriede (Pinus koraiensis Sieb. et Zucc.). Slaids pirmā lieluma koks, skujas zilganzaļas, sēklām raksturīga bieza čaumala. Savvaļā aug Korejā, Mandžūrijā, Amūras lejtecē, Honsju salā. Retumis kultivē Latvijā, taču šai priedei vajadzīga īpašu mikorizas sēņu klātbūtne.

Klājeniskā ciedrupriede (Pinus pumila (Pall.) Regel). Krūms vai ložņājošs koks bez izteikta galvenā stumbra. Aug ziemeļaustrumu Āzijas kalnos, piemēram, Kamčatkā un Kuriļu salās. Latvijā retumis sastopama augu kolekcijās; piemērota akmensdārziem.

Japānas ciedrupriede jeb meiteņu ciedrupriede (Pinus parviflora Sieb. et Zucc.). Savvaļā aug Japānas kalnos, Latvijā ļoti reti atrodama kolekcijās.

Veimuta priede (Pinus strobus L.). Pirmā lieluma koks ar slaidu stumbru un nokareniem čiekuriem, kas līdzīgi egļu čiekuriem. Savvaļā aug Ziemeļamerikas kalnos, Latvijā cieš no rūsas sēnēm.

Rumēlijas priede jeb Maķedonijas priede (Pinus peuce Griseb.). Līdzīga Veimuta priedei, bet mazāka auguma; čiekuri klāti ar sveķiem. Latvijā necieš no mizas rūsas, savvaļā sastopama Balkānu pussalā.

Greizā priede (Pinus contorta Dougl. et Loud.). Neliels dažāda auguma koks. Daudzveidīga suga, kas aug Ziemeļamerikas rietumu daļā. Latvijā retumis aug kolekcijās un apstādījumos. Pazīstamas vairākas varietātes (Mareja priede, platskuju priede).

Asā priede (Pinus pungens Lamb.). Latvijā ļoti reti atrodama kolekcijās, savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumdaļas kalnu mežos.

Kalnu dzeltenā priede (Pinus scopulorum Lemm.). Savvaļā sastopama Ziemeļamerikas Klinšu kalnos. Latvijā izaudzēti vairāki koki, tai skaitā 100 gadus vecs eksemplārs Engurē. Raksturīgs iespaidīgs skrajš vainags un garas skujas.

Piķa priede (Pinus rigida Mill.). Savvaļā purvos Ziemeļamerikas austrumos. Latvijā aug slikti - saglabājušies daži nīkuļojoši koki Inčukalna mežniecībā un Nacionālajā botāniskajā dārzā.

Akotainā priede (Pinus aristata Engelm.). Raksturīga pelēkzaļa miza un tumši zaļas skujas ar baltiem sveķu izdalījumiem. Aug Arizonā Klinšu kalnos līdz 3200 m virs jūras līmeņa. Latvijā nav izdevies ieaudzēt. Ir varietāte — senā priede (Pinus longaeva Little), kas atklāta tikai 1954. gadā. Trim šīs sugas kokiem noteikts ap 4000 gadu vecums un tie tiek uzskatīti par vecākajiem kokiem pasaulē
.lv.wikipedia.org

Priežu jaunie dzinumi

Kods: A-368-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 3. jūnijā
S 2000 x 1333 px
2.2 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.4 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.lv
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.lv
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!
Jūs tās varat lietot brīvi, saskaņā ar savām vēlmēm un vajadzībām.

Turpināt lejuplādēt

Ja izmantosiet fotogrāfijas komerciālos nolūkos, lūdzam atbalstīt portālu www.redzet.lv ar savu brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866