Popes muižas ansamblis
Muižas ansambli veido vairākas ēkas – pils, Mednieku namiņš ( dzīvojamā torņa tipa ēka), ap parādes laukumu - doktorāts, muižas pārvaldnieka ēkas, klēts, stallis. Muižas centra ēkas grupējas ap taisnstūra pagalmu un apaļu zāliena rundāli vidū. Blakus pilij, parka pusē, atrodas vecā pils, jeb "medību pils"- celta 1653. gadā, dzīvojamā torņa tipa ēka.

Ceļš uz muižas centru sākas piecu ceļu krustojumā. Blakus autobusu pieturai atrodas kādreizējā kroga ēka, tagad klubs. Pretējā pusē vecā aptiekas ēka (1895.g.). Muižas ceļš ved kalnā. Pirms iebrauktuves pagalmā nedaudz maina virzienu un krustojas ar otru ceļu, kurš vienā galā ved uz baznīcu, bet otrā - uz muižnieku dzimtas kapenēm. Interesanti, ka aleja no baznīcas vārtiem uz baronu dzimtas kapiem nav pilnīgi taisna, bet mazliet novirzīta. Iespējams, ka baronam nav gribējies, iznākot no baznīcas, ikreiz redzēt savu pēdējo atdusas vietu.Tagad baronu kapi nolīdzināti, kapu plāksnes pārvietotas pie baznīcas, bet vietējo kalēju (Baueru) kaltais žogs Ņikitas Hruščova valdīšanas laikā pārkausēts un izlietots pēc Popes vietējo patriotu uzskatiem "svarīgākiem" mērķiem. Saglabājusies tikai no granīta veidotie žoga pamati visapkārt kapiem. Atjaunoti vārti pie ieejas kapsētas teritorijā.

Popes muižas vēsture.
Šī novada kolonizāciju vācieši sākuši no tagadējā Rindas ciema, kur uzcēluši pili Angermindi (iespējams, ka tas noticis ap 1250.gadu). Rindas pils nopostīta poļu -zviedru kara laikā un pilnīgi sabrukusi 17.gs. vidū. Kurzemes bīskapijas zemju pēdējais īpašnieks hercogs Magnuss 1581.g. Angermindes novadu izlēņo Johannam fon Bēram. Pēdējais savas lēņu zemes sācis iegūt un paplašināt jau kopš 1562.g., kļūstot par vienu no etekmīgākajiem Kurzemes muižniekiem. Pēc vienām ziņām - 1562.gadā bīskaps Magnuss nodod Bēru dzimtai Angermindi kā lēņu īpašumu, bet 1581.gadā parādu dēļ to pārdod Bēru dzimtai. Otra versija - Magnuss parādu dēļ Angermindi ieķīlājis Puzes baronam Grotgusam, bet 1581.gada 8.septembrī Ārlavas pilī barons fon Grothuss noslēdz līgumu ar baronu fon Bēru no Hannoveras, ka novads pāriet Bēru īpašumā. Par to Grothuss saņem 16 tūkstošus dālderu.

Pirmā mūra ēka Popē celta 16. gs. beigās kā medību pils. Tā kalpojusi baronu Bēru dzimtai par apmešanās vietu medību izbraukumos no dzīves vietas Rindā. Iespējams tā varēja būt šodien ar "Mednieku namiņa" nosaukumu pazīstamā ēka. ("Mednieku namiņš"- dzīvojamā torņa tipa ēka, Latvijā šāda tipa ēkas ienāk Livonijas kara laikā). Bet iespējams arī ka tikpat senas ēkas atliekas vēlāk iekļautas tagadējās muižas pils pamatos.

18.gs. sākumā muižā notikusi inventarizācija, tajā uzskaitītas pavisam 23 ēkas: pils, muižkunga māja ar klēti un stalli, rija, dzīvojamā māja, sarkanā klēts, stallis, lopu kūts, divi zirgu staļļi, ratnīca, siena šķūnis, kalpu māja, pirts, smēde, brūzis, iesala rija, krogs, ceptuve, ratu šķūnis, mucu māja u. c..18.gs. sākumā netālu no muižas (domājams, pie Krojvalka) dedzināta purva rūda. Muižā bijušas divas papīrfabrikas, sīrupfabrika, kura izmantota arī Latvijas Republikas laikā. 18.gs. tiek paplašināts parks un izveidotas alejas.
www.ventspilsnovads.lv

19. gs. 40. gados veikta pils paplašināšana. Pils rietumu galam piebūvēts jauns korpuss un tam galā vēl vāgūzis. Rezultātā zuda ēkas simetrija un pagalma plānojuma viengabalainība. Šajos gados muižas centra taisnstūrveida pagalmu papildināja vēl divas ēkas - pārvaldnieka māja un doktorāts, kurā atradās aptieka un slimnīca.
www.mantojums.lv