Užavas jūrmalā paveras plašs skats uz piekrasti, ko klāj daudzskaitlīgi apledojuši akmeņi un sasaluša sniega joslas. Baltie ledus krāvumi stiepjas tālu gar krasta līniju, mijoties ar dzidra ūdens laukumiem un smilšainiem gultnes fragmentiem. Virs zilajām debesīm redzamas tievas lidmašīnu atstātas pēdas, kas šķērso dzidro ziemas telpu.

Labajā pusē redzamas sniegotas kāpas un priežu meža mala, kas robežojas ar balto pludmali. Ledus veidojumi ūdenī atgādina peldošas salas, kuru virsma ir nelīdzena un saules izgaismota. Jūras ūdens ir ļoti mierīgs, radot gandrīz spoguļattēlam līdzīgu virsmu tālumā, kur jūra saplūst ar horizontu.

Priekšplānā ledus klājums ir nevienmērīgs, vietām atsedzot krasta smiltis, kas iesalušas kopā ar ūdeni. Šī dabas ainava izstaro mieru un aukstumu, raksturojot Baltijas jūras krasta līniju Užavā ziemas vidū. Katrs apledojušais akmens veido unikālu skulptūru, ko radījis vējš, ūdens un sals.