Šajā attēlā iemūžināts process, kurā jūras ūdens sāk sasalt, veidojot raksturīgu plānu ledus kārtiņu virs ūdens virsmas. Redzami dažāda lieluma un formas ledus gabali, kas lēni dreifē un saplūst kopā, veidojot mozaīkai līdzīgu rakstu. Ūdens zem ledus ir tumšs un dzidrs, kas norāda uz zemo temperatūru un mierīgajiem laikapstākļiem.

Priekšplānā redzama krasta līnija, ko klāj bieza, poraina ledus un sniega kārta. Šie krasta ledus veidojumi ir balti un masīvi, asi kontrastējot ar tumšāko un caurspīdīgāko ledu jūrā. Ledus tekstūra krastā ir nevienmērīga, liecinot par viļņu triecieniem, kas sasalstot ir izveidojuši unikālas dabas skulptūras.

Debesis virs horizonta ir gaiši zilas un pilnīgi skaidras, radot mierīgu un gaišu fonu visai kompozīcijai. Tālumā jūra stiepjas līdz pašam horizontam, kur ledus sega kļūst viendabīgāka un saplūst ar ūdens klaju. Ainava kopumā sniedz ieskatu par dabas pārvērtībām aukstā ziemas dienā, izceļot ūdens un ledus saspēli.