0
info@redzet.lv

Pilsēta » Pilsēta » Pieminekļi, skulptūras, vides objekti

Uzvaras piemineklis Uzvaras parkā RīgāKukaiņu māja Vērmanes dārzā Rīgā
Lasīt aprakstu
Piemineklis Gaisa spēku palīgiem Rīgā pie Māras dīķa, Traģēdija pie Māras dīķa, Piemineklis Gaisa spēku palīgiem Rīgā pie Māras dīķa, Māras dīķis, Rīga (pilsēta)

Piemineklis Gaisa spēku palīgiem Rīgā pie Māras dīķa

Kods: V-076-19-AM
Autors: Ausma Melluma
Bildēts 2019. gada 25. aprīlī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
219 KB
S 2000 x 1333 px
2.16 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
16.6 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

1944. gada 19. septembra naktī Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 16, pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā četrdesmit latviešu jaunieši.

1944. gada vasarā vācu gaisa spēkos kā palīgus (Luftwaffenhelfer) iesauca 4139 lielākoties 1927. – 1928. gadā dzimušus latviešu zēnus. Lai slēptu mobilizācijas nelikumību, tā notika formāli, atsaucoties uz Latvijas Zemes pašpārvaldes 1. ģenerāldirektora Oskara Dankera 1944. gada 27. jūlija rīkojumu. Tās izpildes gaitu nodeva Latvju Jaunatnes organizācijas pārziņā. Lai gan šo organizāciju vācieši centās veidot pēc nacistu "Hitler – Jugend" parauga, nacionāli noskaņoto latviešu audzinātāju nostājas dēļ tas pilnībā neizdevās. Tomēr par šo pretlikumīgo mobilizāciju atbildība ir jāuzņemas ne tikai latviešu pašpārvaldes vadītājam O. Dankeram, bet arī LJO štāba šefam Ērikam Rullim. Viņu piekrišanu vāciešu ierosinātajai latviešu zēnu iesaukšanas akcijai panāca ar draudiem un mānīgiem solījumiem, radot nepatiesu iespaidu, ka tā notiek pēc pašu latviešu iniciatīvas. Iesaukto pieņemšanas un pārbaudes komisija darbību uzsāka 1941. gada 31. jūlijā Rīgā, Strēlnieku ielā 12/14. Mobilizācija gaisa spēku palīgdienestā notika Rīgas, Madonas, Bauskas, Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķos.

Dienestam derīgos ietērpa formas tērpos ar vācu aviācijas nozīmēm un rokas lentēm Latvijas nacionālajās krāsās. Pusotru tūkstoti zēnu nodeva 1. vācu gaisa flotes rīcībā un ieskaitīja kapteiņa Fābiga apmācību bataljonā (Luftwaffenhelfer Ausbildungsbataillon Fabig), bet pārējie 2114 nonāca 43. zenītartilērijas pulkā, kur tos sadalīja pa zenītartilērijas un starmešu vienībām visā Latvijā. Vēlāk iesauca arī bēgļu gaitās Vācijā nonākušos jauniešus, vairāki simti dienestam pieteicās brīvprātīgi ar vecāku rakstisku atļauju. Starp izpalīgiem bija tādi, kuri vēl nebija sasnieguši pat piecpadsmit gadu vecumu. Par latviešu sakaru virsniekiem apstiprināja kapteini Edgaru Rempi un leitnantu Induli Kažociņu.

Kapteiņa Fābiga bataljons apmetās Mazajā Nometņu ielā 16, bijušās Holma tekstilfabrikas (pēc kara – "Auroras") teritorijā. Te bija izvietots bataljona štābs un 1., 3. un 4. rota (katrā no tām bija 300 izpalīgi). Bataljona 2. rota novietojās 2. vidusskolā Āgenskalnā. Pie Māras dīķa un sporta laukumā pie Torņakalna stacijas izpalīgiem notika ierindas mācības, dziedāšana, iepazīšanās ar ieročiem. Oficiāli nometni drīkstēja atstāt tikai vada vai rotas sastāvā pēc priekšniecības atļaujas. Satikties ar apmeklētājiem varēja tikai sardzes telpās pie ieejas. Alfrēds Žīgurs savās atmiņās gan piemin arī brīvajā laikā notikušos teātra apmeklējumus, vizināšanos ar laivām Māras dīķī un randiņus ar meitenēm.

Starp izpalīgiem īpaši izcēlušies Rīgas ''pašpuikas", kuri nebaidījušies no sodiem un visu tīšām darījuši nepareizi. Viņu strīdi ar vācu instruktoriem visbiežāk notikuši par ieroču lietošanu, ko puiši demonstrējuši, aizmetot sienā nazi, kas trāpījis pāris centimetru virs instruktora galvas, vai arī ar šautenes laidi sadauzot mērķi, ja bija notēmēts nepareizi. Iesaukti gaisa spēku palīgdienestā, šie ''pašpuikas" turpinājuši kārtot ''rēķinus" ar citām Rīgas zēnu bandām, un notikuši pat kautiņi rotu starpā.

1944. gada 14. septembrī sarkanās armijas 1., 2. un 3. Baltijas frontes karaspēks uzsāka Baltijas stratēģisko operāciju, no Valkas, Ērgļiem un Baldones uzbrūkot Rīgas virzienā. Kopš 14. septembra arī Latvijas galvaspilsēta piedzīvoja lielākus padomju aviācijas uzlidojumus, taču vācu zenītartilērija, kuru no augusta vidus apkalpoja latviešu gaisa spēku izpalīgi, sākotnēji tos veiksmīgi atvairīja. Bijušie izpalīgi atceras, ka, sākoties 19. septembra uzbrukumam, viņi uzreiz nemaz neesot to uztvēruši nopietni.

Par padomju aviācijas uzlidojuma sākumu pastāv vairākas versijas. Bijušie izpalīgi atceras, ka līdz ar gaisa trauksmes sākšanos krievu lidmašīnas izmetušas gaismas "svecītes", kas izgaismojušas visu novietojuma teritoriju. Bumbas kritušas tieši patvērumu meklējošo gaisa spēku palīgu pūlī. Uzlidojums varējis notikt tik veiksmīgi, jo kāds pašu izpalīgu vidū iefiltrējies nodevējs pirms tam izšāvis signālraķeti, tā norādot novietojuma atrašanās vietu. Guntars Zemitāns atceras, ka redzējis kādu nošautu zēnu gaisa spēku palīga formastērpā. Viņu bija nogalinājis vācu feldfēbēlis par signālraķešu lietošanu uzlidojuma laikā. Ir dzirdēts, ka par šo ''varoņdarbu" pēc kara kādā avīzē pat bijušas publicētas kāda komjaunieša atmiņas.

Pēkšņais uzlidojums radīja paniku, daļa zēnu steidzās uz kazarmām pēc bruņucepurēm, bet citi meklēja taisnāko ceļu uz patversmēm. Daudzi apmulsumā bija aizmirsuši, ka nedrīkst skriet gaismā. Vairāki gāja bojā, jo, uzvelkot bruņu ķiveri, zem zoda bija palikuši tās siksniņu. Bumbas eksplozijas laikā tas radīja līdzīgu efektu kā virve pie pakāršanas, atlaužot zēnu galvas. Daudzi bija meklējuši patvērumu Māras dīķī un ūdenī noslīkuši. Krituši bija arī vairāki vācu instruktori. 1. rotas patversmi bija ķēris aviācijas bumbas tiešs trāpījums.

Ziņa par nakts notikumiem pilsētā izplatījās ļoti ātri, un jau no agra rīta pie nometnes vārtiem pulcējās daudz cilvēku. Satrakojušos pūli izdevās savaldīt tikai ar vācu patruļu palīdzību. Vācu vadība sniegusi maldinošu informāciju par notikušo, un runāt ar vecākiem bez vāciešu klātbūtnes bija stingri noliegts. Valdis Vanags raksta: "Pirmais, kas mums bija jādara, pirms vārtus drīkstēja vērt vaļā, bija ''sareģistrēt visus zaudējumus oficiāli". Tas nozīmēja savākt visus kritušo ķermeņus vienā vietā un identificēt tos. Tā bija pirmā asiņainā lekcija mums kā ''karavīriem"."

Vairāki izpalīgi piedalījās kritušo biedru identificēšanā Rīgas 1. slimnīcas morgā, kur viņu acīm pavērās šausmu pilnas ainas. Valters Pauga atceras, ka šim darbam nozīmēts vācu instruktors un seši latviešu izpalīgi. ''Ierodoties morgā, vācu apakšvirsnieks izsniedza katram glāzi stipra vīna. Tad ieveda telpā, kur bija sakrauta liela kaudze jaunu finiera zārku. Mūsu uzdevums bija atvērt zārku, kurā gulēja kritušais, kam pie kājām atradās pie viņa atrastie dokumenti un personiskās lietas. Tālāk – noteikt personību, aiznaglot zārka vāku, uz kura ar krītu uzrakstīt kritušā vārdu un uzvārdu. Bija zārki, kuros atradās 3 – 4 kājas vai rokas, un pat tādi, kur trūka galvas. Apmēram divas trešdaļas no kritušajiem identificēja pareizi, bet atlikušie, kurus nolikām atsevišķi, pēc iepriekš sastādītā kritušo saraksta laimīgā kārtā sakrita ar zārku skaitu". Pēc uzlidojuma Fābiga bataljona karavīrus sadalīja pa rotām vairākās Rīgas skolās un kazarmās, bet 24. septembrī gājiena kolonnā viņi devās uz Kurzemi. Pirms Rīgas atstāšanas gan daudzi vienkārši ''piesita pēdu".

1944. gada 22. septembrī Brāļu kapos Rīgā notika svinīgas bojāgājušo bēres. Tajās piedalījās arī Ostlandes reihskomisariāta jaunatnes lietu vadītājs Līrs un Vācijas gaisa spēku un Latviešu leģiona pārstāvji. Daži zārki esot bijuši smagāki par citiem, kas radīja aizdomas, ka tajos iekšā bija vairāku cilvēku mirstīgās atliekas. LJO štāba šefa Ērika Ruļļa 1944. gada 5. novembra ziņojumā leģiona ģenerālinspektoram Rūdolfam Bangerskim kā 19. septembra uzlidojuma upuri ir atzīmēti 38 kritušie un deviņi pazudušie, kā arī teikts, ka simts izpalīgi atradušies dažādās slimnīcās. Daļa ievainoto nonāca Latviešu leģiona slimnīcā Brīvības (Ā. Hitlera) ielā 93, taču nav zināms, cik daudzi no viņiem mira no gūtajiem ievainojumiem. Brāļu kapu kantora apbedījuma vietas plānā – vārdiskajā sarakstā ir minēts 41 (36 zināmu un piecu nezināmu) apbedītā vārds. 1993. gadā, pateicoties bijušā gaisa spēku palīga Alfrēda Katlapa pūlēm, izdevās apzināt arī citus nezināmos kritušos. 1996. gada 19. septembrī pie Māras dīķa Rīgā atklāja piemiņas akmeni šajā traģiskajā uzlidojumā bojā gājušiem gaisa spēku izpalīgiem.
Latvijas Avīze 17. septembris, 2005
lpra.vip.lv

Piemineklis Gaisa spēku palīgiem Rīgā pie Māras dīķa

Kods: V-076-19-AM
Autors: Ausma Melluma
Bildēts 2019. gada 25. aprīlī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
219 KB
S 2000 x 1333 px
2.16 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
16.6 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.