0
info@redzet.lv

Pilsēta » Pilsēta » Pilsēta

Ogres kultūras centrsMeža prospekta un Lapu ielas krustojums Ogrē
Lasīt aprakstu
Meža prospekts, Ogre, Ogre, Meža prospekts, Ogre

Meža prospekts, Ogre

Kods: V-069-11
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2011. gada 16. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 529 px
72 dpi
188 KB
S 2000 x 1058 px
2.53 MB
M 4959 x 1653 px
42 x 14 cm / 300 dpi
L 4900 x 2592 px
41.48 x 21.95 cm / 300 dpi
13.5 MB
XL 7206 x 3812 px
61.01 x 32 cm / 300 dpi
24.3 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Ogre

Novads:                                 Ogres novads
Pilsētas tiesības    kopš 1928. gada
Vēsturiskie nosaukumi    vācu: Oger
Kopējā platība:                     13,6 km²
Iedzīvotāji (01.01.2012.):     26 549

Ogre ir pilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies Daugavas labajā krastā 36 km no Rīgas pie Ogres upes ietekas. Pilsētas platība ir 13,6 km2. 2012. gada 1. janvārī Ogrē bija 26 549 iedzīvotāju. 65% Ogres iedzīvotāju ir latvieši, 25% ir krievi, 4,2% baltkrievi, 1,9% ukraiņi un 1,8% — poļi.



Senās Līvzemes sastāvā
Ogres apkaime ir bijusi apdzīvota jau pirms 3—5 tūkstošiem gadu; tas konstatēts pēc izrakumos atrastajiem akmens cirvjiem, keramikas lauskām u.c. priekšmetiem. Rakstiski Ogres apkaime pirmo reizi minēta Indriķa Livonijas hronikas 1206. gada līvu-vāciešu militārā konflikta aprakstā. Pie Ogres ir bijis viens no Daugavas lībiešu politiskajiem centriem, kur pulcējušies lībiešu vadoņi, apspriežot kopējās kara gaitas. Tajā starp aprakstītajām seno laiku apdzīvotajām vietām minēta arī vieta, domājams, pils pie Ogres upes. Domājams, ka tās atrašanās vieta līdz 9. gadsimtam ir bijusi Ķentes kalnā. Otra senvēsturiska vieta ir Ogres Zilajos kalnos, kur arī senos laikos varētu būt atradusies lībiešu apmetne. Lībieši šajā apkaimē dzīvojuši jaukti ar latgaļiem.

Rīgas arhibīskapijas, Zviedrijas un Krievijas sastāvā
13. — 14. gs. Ogre kopā ar Ikšķiles novadu piederēja Rīgas virsbīskapam. Livonijas kara laikā novads tika izpostīts un izlaupīts. 1630. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pēc Vidzemes iekarošanas dāvāja plašo Ikšķiles novadu un Ogres apkaimi Rīgai. Ap 1850. gadu Ogres pilsētas vietā bijušas Enīšu, Svelmju, Šķīparu un Tūtes saimniecības, kas piederēja Ikšķiles muižai. Satiksmi starp Rīgu un Ogri šajā laikā nodrošināja zirgu pasts.

Stāvoklis būtiski mainījās pēc 1861. gada 12. septembra, kad tika atklāta Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa līnija. Rīdzinieki steidzās izmantot dzelzceļu, lai dotos ekskursijās uz skaistākajām Latvijas vietām šajā virzienā, tādām kā Ogri, Koknesi un citām. Ogre ieguva tik lielu piekrišanu, ka Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība to faktiski pārvērta par izpriecu vietu. Šim nolūkam sabiedrība no Rīgas pilsētas noīrēja divas pūrvietas meža, lai ierīkotu celiņus, uzceltu restorānu un vairākus paviljonus. Jauno izpriecu vietu svinīgi atklāja 1862. gada maijā. Taču par Ogres dibināšanas gadu uzskata 1874. gadu, kad Rīgas pilsēta Ogres apkaimē sāka iznomāt privātpersonām pirmos gruntsgabalus vasarnīcu celšanai. Kopš 1875. gada Ogrē sākās intensīva vasarnīcu celtniecība; to skaits līdz 1. pasaules karam sasniedza trīs simtus.

Revolūciju un karu laikā
Ogrei negāja secen 1905.—1907. gada soda ekspedīcijas, kad asiņaini izrēķinājās ar 1905. gada revolūcijas aktīvistiem. Nošauto revolucionāru vidū bija arī sociāldemokrāti Fricis Dzelszgalvis, Artūrs Piegāzs u.c. Revolūcijas laikā Ogrē darbojās nelegāls sociāldemokrātu pulciņš, kas savā darbībā aptvēra arī Ikšķili, Turkalni un Tīnūžus. 1. pasaules kara laikā Ogre no 1915. gada līdz 1917. gadam atradās tiešā frontes tuvumā. Ogres salā bija ierakumi, artilērijas šāviņi gandrīz pilnīgi iznīcināja Ogres apbūvi. Pilsētas pastāvīgie iedzīvotāji bija aizklīduši bēgļu gaitās. 1918. gada 2. janvārī vāciešus padzina Sarkanā armija, kuras sastāvā bija arī Latviešu strēlnieku pulks. Komunisti nodibināja padomju varu, taču tā noturējās tikai līdz maijam. Pēc šiem juku laikiem svarīgs notikums bija Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.

Latvijas Republikas sastāvā
Beidzoties 1. pasaules karam un nodibinoties Latvijas valstij, Ogrē sāka atjaunoties saimnieciskā dzīve. 1920. gadā pilsētā bija ap 600 iedzīvotāju, un atšķirībā no pirmskara perioda līdztekus vasarnīcām tika celtas arī mājas pastāvīgai dzīvošanai. 1920. gadā Ogre ieguva miesta tiesības, t.i. savu pašvaldību, bet 1928. gada 25. februārī Ogrei tika piešķirtas pilsētas tiesības. Visus šos gadus atpūtnieku piesaistīšanas jomā spēcīgs konkurents Ogrei bija Jūrmala, kas vēlāk Ogri tomēr izkonkurēja savas smilšainās pludmales un mazāko postījumu dēļ. 1930. gadā Ogrē dzīvoja jau 1300 iedzīvotāju. Liela daļa no tiem bija mājkalpotāji, dārznieki un apkopēji mājsaimnieku ģimenēs. Ogres teritorija, kas aptvēra Vecā parka rajonu un Pārogri, kļuva par šauru, tāpēc 1927. gadā Ogrei tika pievienota Mālkalne (vēlāk tur izveidojās Jaunogre). 1929. gadā pilsētai tika pievienota Grebsala jeb Jaunais parks un 1932. gadā, paplašinot pilsētas teritoriju R virzienā — Grīvas muižas rajons. Uz pilsētas statusa iegūšanas laiku (1928. gadā) Ogrē bija izveidojušies vairāki rūpnieciska rakstura uzņēmumi — to vidū J. Stārķa kokzāģētava Jaunogrē un Kalniņa kokzāģētava Pārogrē. No citiem uzņēmumiem minama E. Liepas papesfabrika, E. Zonnera ūdensdzirnavas Grebsalā un Ciņa cementa cauruļu un stabu lietuve Vecā parka rajonā. Šajā laikā Ogrē bija arī 26 dažādas pārtikas un rūpniecības preču tirgotavas, 4 apavu darbnīcas, 6 drēbnieku un 4 kalēju darbnīcas, 2 dārzniecības, 5 viesnīcas (pansijas), 2 restorāni, 2 tējnīcas; darbojās vairāk nekā 10 dažādas biedrības. Un tas viss nelielajam iedzīvotāju skaitam — 1300 pastāvīgo iedzīvotāju ziemā un apmēram 5000—10000 iedzīvotāju vasarā.

Līdz 1940. gadam starp līdzīgiem Latvijas kūrortiem (Sigulda, Saulkrasti) Ogre bija izvirzījusies vadošajā vietā pēc kūrorta apmeklētāju skaita. Taču šajā jomā tā stipri atpalika no Jūrmalas, kurai bija vēl izdevīgāki satiksmes apstākļi ar Rīgu.

PSRS sastāvā
Pēc Latvijas aneksijas un iekļaušanas PSRS sastāvā Ogrē notika krasas pārmaiņas. Tika nacionalizēti visi restorāni, viesnīcas, pansijas, sanatorijas, tirdzniecības uzņēmumi u.c. To vietā pēc PSRS parauga sāka veidot centralizētas padomju tirdzniecības, rūpniecības u.c. organizācijas. Uz laiku šos procesus pārtrauca Otrais pasaules karš. Kara laikā Ogres pilsēta cieta samērā maz. Saspridzināts tika dzelzceļa tilts, dzirnavas un daži rūpniecības uzņēmumi. 1944. gada 9. oktobrī, padzenot vāciešus, pilsētā ienāca Sarkanā armija. Straujā uzbrukuma dēļ vācieši nepaspēja savas aizsardzības pozīcijas nostiprināt, tādēļ viņu pretošanās spējas bija ļoti vājas. No pilsētas vāciešus padzina 1. Baltijas frontes 10. armija, kā arī 48. gvardes un 308. latviešu strēlnieku divīzija. Pēc kara sākās Ogres pilsētas "pārveidošana" atbilstoši impēriskajai padomju sabiedriskajai iekārtai. 1947. gadā Ogre kļuva par apriņķa centru (1950. gadā Ogres apriņķi pārdēvēja par Ogres rajonu, un Ogre kļuva par administratīvā rajona centru). 60. un 70. gados Ogrē tika uzcelts trikotāžas kombināts. Līdz ar šā rūpniecības giganta uzcelšanu Ogre zaudēja kūrortpilsētas nozīmi, kļūdama par parastu, disbalansētu rūpniecības centru ar lielajam iedzīvotāju skaitam neatbilstošu, vāju infrastruktūru (apkalpes sfēru). Attīstoties privātiniciatīvai un tirgus ekonomikai, stāvoklis šajā jomā uzlabojas.

lv.wikipedia.org

Meža prospekts, Ogre

Kods: V-069-11
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2011. gada 16. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 529 px
72 dpi
188 KB
S 2000 x 1058 px
2.53 MB
M 4959 x 1653 px
42 x 14 cm / 300 dpi
L 4900 x 2592 px
41.48 x 21.95 cm / 300 dpi
13.5 MB
XL 7206 x 3812 px
61.01 x 32 cm / 300 dpi
24.3 MB
Bildes fragmenti:
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.