0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Putni » Zosveidīgo kārta

Meža pīle saulrietāGaigalas lidojumā
Lasīt aprakstu
Meža pīles saulrietā, Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos), Zosveidīgie, Putni

Meža pīles saulrietā

Kods: D-092-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 06. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
155 KB
S 2000 x 1333 px
2.2 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
6.89 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Meža pīle (Anas platyrhynchos) 
Klasifikācija 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Ģints Meža pīles (Anas)
Suga Meža pīle (Anas platyrhynchos)

Meža pīle (mercene) - Anas platyrhynchos (L.)

Meža pīle (mercene) - angliski: mallard; vāciski: Stockente; zviedru: gräsand; igauņu: sinikael-part; lietuviešu: didžioji antis; krievu: кряква


Meža pīle jeb mercene
ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas). Lielākās daļas mājas pīļu šķirņu priekštece ir meža pīle.

Vispazīstamākā no visām pīlēm – mūsu mājas pīles „vecmāmiņa” – ir meža pīle. Riesta tērpā tēviņiem galva spīdīgi tumšzaļa, ap kakla pamatu balts gredzens. Sudrabpelēka mugura, tumšas, kastaņbrūnas krūtis. Knābis olīvzaļš līdz dzeltenīgam. Abiem dzimumiem zili violets „spogulis”, kam abās malās baltas joslas. Astei plata, balta apmale, divas virsējās astes segspalvas saritinājušās gredzenā.

Meža pīle ir gājputns: septembrī vai oktobrī aizceļo un martā atgriežas. Apmetas dažādos ūdeņos un to piekrastē: ezeros, upju ietekās, arī mežos, purvos un apdzīvotās vietās (arī pilsētās). Ļoti bieži pārziemo.

Balss: Tēviņiem kluss, vienzilbīgs „fīb”, mātītes skaļi pēkšķ.

Ligzdo: Nereti ligzdas taisa labi tālu no ūdens malas, sausākās pļavās, mežmalās. Paretam arī koku dobumos vai būros, reizēm kokos, arī citu, lielāku putnu ligzdās. Maijā, aprīlī dēj 8 – 10 (nereti arī vairāk), zaļganpelēkas vai olīvzaļas olas, kuras rūpīgi perē 26 dienas. Atstājot ligzdu, olas nosedz ar lapām vai zāli, lai ienaidnieks tās nevarētu saskatīt. Tālāk no ezera izperētus mazuļus pīļu māte rūpīgi pārved uz ezeru, modri apsargādama no neparedzētām briesmām.Mazie pīlēni arī paši prot labi izsargāties no briesmām – ienirst ūdenī vai noslēpjas zālēs.

Jūnija beigās tēviņi met spalvas  un zaudē ne vien savu krāšņo rotu, bet arī lidošanas spējas, un slēpjas visbiezākajos niedru biezokņos. Pēc spalvu mešanas tēviņi kļūst līdzīgi mātītēm un jaunajai paaudzei un bieži vien piebiedrojas savām ģimenēm.

Vēlā rudenī, kad sāk aizsalt mazākie dīķi un strauti, meža pīles uzmeklē lielos ezerus. Tēviņi nu jau atkal spožos tērpos, un viena daļa pīļu pirms aizlidošanas sapārojas.

Meža pīles viegli var uzaudzināt gūstā – sevišķi ja meža pīļu olas izperējušas māju vistas.

Avots: Kārlis Grigulis „Putnu grāmata”, J. Baumanis, V. Klimpiņš „Putni Latvijā”.


Meža pīle ir vislabāk zināmā pīle visā pasaulē, jo tās izplatības areāls ir ļoti plašs, aptverot visu Ziemeļu puslodi. Tā nemājo tikai Arktikas tundras zonā, augstkalnu apgabalos un tuksnešos. Meža pīli var sastapt Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā Tā ir introducēta Austrālijā un Jaunzēlandē. Vēsturiski meža pīle tiek augstu vērtēta kā medījumu putns.

Meža pīle mājo dažādu ūdenstilpju tuvumā, tās var būt gan upes, gan ezeri, gan dīķi. Tām patīk krūmiem un niedrēm aizauguši krasti. Meža pīles ir elastīgas biotopu izvēlē, teritorijās, kur tās agrāk nav bijušas sastopamas kā ziemotājas, arvien biežāk apmetas pilsētu neaizsalstošajās ūdenstilpēs.

Latvijā meža pīle ir parastākā pīļu suga, kā bieža ligzdotāja sastopama visā teritorijā, samērā lielā skaitā arī pārziemo vietās, kur atrodami neaizsaluši ūdeņi.

Izskats:
Meža pīles ķermenis ir 50 - 65 cm garš, spārnu izpletums 81 - 98 cm, svars 0,9 - 1,2 kg. Ziemeļos dzīvojošās mežapīles augumā ir lielākas kā dienvidos dzīvojošās. Meža pīlei riesta laikā var ļoti viegli atšķirt tēviņu no mātītes. Tēviņam galva un kakls ir vizuļojoši zaļi melns ar metālisku spīdumu, ap kakla lejasdaļu tam ir balts gredzens. Spārnu iekšējās lidspalvas toties ir vizuļojoši zili melnas ar metālisku spīdumu. Tās var labi redzēt pie izplestiem spārniem. Pavēdere un spārnu apakšdaļa pīļtēviņam ir gandrīz balta, arī astes malējās lidspalvas ir baltas. Krūtis sarkanbrūnas, mugura un spārnu augšpuse tumši pelēkbrūna ar raibumiem. Knābis oranždzeltens, reizēm pat sarkans ar melnu galu. Kājas koši oranžas. Vasarā pēc pārošanās sezonas pīļtēviņa apspalvojums krāsā kļūst līdzīgs mātītes apspalvojumam - brūni pelēks, tomēr joprojām tam ir oranžs knābis un sarkanbrūns krūšu apspalvojums.
Mātīte visu gadu ir brūni raiba, tās krāsai piemīt izcils kamuflāžas efekts, jo mātīte ir vienīgā, kas perē un rūpējas par pīlēniem. Knābis un kājas tai ir tumši brūnas. Abiem dzimumiem ir raksturīga šaura, baltu spalvu josla uz spārniem, kuru vislabāk var novērot lidojumā. Tomēr vasarā baltā josla izzūd. Meža pīlēm kā jau ūdensputniem raksturīgs pirkstus savieno peldplēve, šādas pēdas sauc par pleznām.

Uzvedība:
Meža pīle var būt gan nometniece, gan daļēji migrējoša. Eiropas populācija ir daļēji migrējoša. Pamatā ziemeļu reģionu meža pīles ziemas sezonā migrē uz dienvidiem. Daļa Eiropas meža pīļu sasniedz Āfriku. Tā diezgan neveikli staigā, bet labi peld un nirst. Vasaras beigās pīles veido lielus barus, kas kopīgi barojas un meklē labākās barošanās vietas.

Barība:
Meža pīle ir visēdāja, tā barojas augu jaunajām lapiņām, pumpuriem, asniem, ūdensaugu jaunajiem dzinumiem, vabolēm, gliemežiem, tārpiem, vardēm, zivtiņām un citiem nelieliem dzīvniekiem.

Reprodukcija:
Meža pīles veido pāri līdz brīdim, kad mātīte sāk dēt olas. Tad tēviņš pamet mātīti un, ja satiek citu vientuļu mātīti, veido ar to jaunu pāri. Meža pīlēm Latvijā riests sākas aprīlī, maijā. Ligzda tiek vīta uz zemes, ieslēpta zālēs un krūmos. Reizēm ligzda ir diezgan tālu no ūdenstilpes. Meža pīle labprāt izvēlas mākslīgās ligzdvietas. Dējumā ir 9 - 13 olas. Inkubācijas periods ilgst 26 - 28 dienas. Pīlēni izšķiļas pūkaini un spējīgi uzreiz sekot mātei gan uz zemes, gan ūdenī. Tie paši uzreiz spēj ķert kukaiņus, bet paliek cieši pie mātes tās aizsardzībā. Spalvas tiem izaug pēc 50 - 60 dienām.

Klasifikācija:
Meža pīlei ir 7 pasugas. Latvijā ir sastopama nominālpasuga Anas platyrhynchos platyrhynchos. Šī pasuga dzīvo visā palearktiskajā zonā, izņemot Grenlandi, kurā dzīvo Grenlandes meža pīle (Anas platyrhynchos conboschas).
lv.wikipedia.org

 

Meža pīļu ģints

Meža pīles, meža pīļu ģints, arī pīļu ģints (Anas) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae). Pīļu ģints apvieno meža pīles, baltvēderus, platknābjus, krīkļus, garkakļus, prīkšķes un citas pīļu sugas.

 

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta Peldpīļu apakšdzimta (Anatinae)
Ģints Meža pīles (Anas)


Meža pīles Latvijā:

Latvijā ir sastopamas 7 meža pīļu ģints sugas: baltvēderis (Anas penelope), pelēkā pīle (Anas strepera), krīklis (Anas crecca), meža pīle (Anas platyrhynchos), garkaklis (Anas acuta), prīkšķe (Anas querquedula) un platknābis (Anas clypeata).

Evolūcija:
Ģenētiskie pētījumi liecina, ka pīļu ģints divas lielākās grupas - meža pīles un krīkļi ir nodalījušies viens no otra vēsturiski ļoti nesen (pleistocēnā) un atšķirības, kas radās, veidojās īsā laika posmā. Vēlākajā laikā liela loma pīļu ģints (Anas) attīstībā bija abu grupu savstarpējai hibridizācijai.Vienīgais veids, kā zinātniski pareizi sakārtot pīļu sistemātiku, ir DNS pētījumi, kas diemžēl notiek lēni un paiet ilgs laiks līdz rezultāti tiek apkopoti. Iespējams, ka dažas grupas ir jāizdala jaunās ģintīs, kā, piemēram, baltvēderi, platknābji, prīkšķes un citi.

Kādreiz pīļu ģintī tika sistematizēta arī bronzspārnu pīle (Speculanas specularis) un Dienvidamerikas cekulpīle (Lophonetta specularioides), kas mūsdienās ir izdalītas atbilstoši bronzspārnu pīļu ģintī (Speculanas) un Dienvidamerikas cekulpīļu ģintī (Lophonetta), kā arī Salvadora pīle (Salvadorina waigiuensis), kas šobrīd tiek sistematizēta dižpīļu apakšdzimtā (Tadorninae).

Sistemātika:

  • Meža pīļu ģints (Anas)
    • Amerikas baltvēderis (Anas americana)
    • Amerikas melnā pīle (Anas rubripes)
    • †Amsterdamas baltvēderis (Anas marecula)
    • Austrālijas platknābis (Anas rhynchotis)
    • Āfrikas melnā pīle (Anas sparsa)
    • Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis)
    • Baikāla krīklis (Anas formosa)
    • Baltvēderis (Anas penelope)
    • Brūnais krīklis (Anas aucklandica)
    • Čīles baltvēderis (Anas sibilatrix)
    • Dzeltendegungala pīle (Anas poecilorhyncha)
    • Dzeltenknābja garkaklis (Anas georgica)
    • Dzeltenknābja pīle (Anas undulata)
    • Filipīnu pīle (Anas luzonica)
    • Garkaklis (Anas acuta)
    • Havaju pīle (Anas wyvilliana)
    • Hotentotu krīklis (Anas hottentota)
    • Indonēzijas krīklis (Anas gibberifrons)
    • Jaunzēlandes brūnais krīklis (Anas chlorotis)
    • Kalnu krīklis (Anas flavirostris)
    • Kanēļa krīklis (Anas cyanoptera)
    • Kapzemes krīklis (Anas capensis)
    • Kapzemes platknābis (Anas smithii)
    • Kastaņbrūnais krīklis (Anas castanea)
    • Kempbela krīklis (Anas nesiotis)
    • Kergelēna garkaklis (Anas eatoni)
    • Klusā okeāna melnā pīle (Anas superciliosa)
    • Krīklis (Anas crecca)
    • Leisanas pīle (Anas laysanensis)
    • Līkais krīklis (Anas falcata)
    • Madagaskaras krīklis (Anas bernieri)
    • Marianas meža pīle (Anas oustaleti)
    • †Maurīcijas pīle (Anas theodori)
    • Meksikas pīle (Anas diazi)
    • Mellera peldpīle (Anas melleri)
    • Meža pīle (Anas platyrhynchos)
    • Pelēkais krīklis (Anas gracilis)
    • Pelēkā pīle (Anas strepera)
    • Peru krīklis (Anas puna)
    • Platknābis (Anas clypeata)
    • Prīkšķe (Anas querquedula)
    • Raibā pīle (Anas fulvigula)
    • Sarkanais platknābis (Anas platalea)
    • Sarkanknābja pīle (Anas erythrorhyncha)
    • Sudraba krīklis (Anas versicolor)
    • Zaļspārnu krīklis (Anas carolinensis)
    • Zilspārnu krīklis (Anas discors)

lv.wikipedia.org

Meža pīles saulrietā

Kods: D-092-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 06. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
155 KB
S 2000 x 1333 px
2.2 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
6.89 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.