0
info@redzet.lv

Daba » Dabas elementi » Akmeņi

Mērsraga jūrmalas ainava ar laivuĀžu stāvakmens
Lasīt aprakstu
Mazirbes mēra akmeņi, Mazirbes mēra akmeņi, Dundagas novads

Mazirbes mēra akmeņi

Kods: A-147-18
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2018. gada 10. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
292 KB
S 2000 x 1333 px
3 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
8.62 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Pārdzīvoto karu, mēra un posta gadu notikumi tautas atmiņā dzīvo ilgi. Viens no šādiem atmiņu un leģendu avotiem ir Lielais Mēris, kas plosījās no 1710. — 1711. gadam. Par šīs sērgas posta darbiem Latvijā atrodami savdabīgi liecinieki — mēra akmeņi. Plašāk pazīstamie ir Mazirbes mēra akmeņi — Latvijas medicīnas pieminekļi — ar latīņu valodā iekaltiem vēstījumiem par laiku, par notikumiem lībiešu zemē un vēsturiskām personām.

Mazirbes mēra akmeņos iekaltās rakstu zīmes ir saistījušas vēsturnieku interesi jau 19. gadsimta beigās, šai laikā Mazirbes vēsturi sāk pētīt Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis valodnieks Sjergens un Kalmeijers. Pētījumi liecina, ka ir bijuši četri mēra akmeņi, taču laika gaitā viens no akmeņiem ir pazudis, izziņu avotos norādes par akmens atrašanās vietu nav, it kā iemūrēts mācītājmuižas saimniecības ēkas pamatos.

Mazirbes mēra akmeņi atrodas Mazirbes baznīcas austrumu galā, Pakalnu māju tuvumā. 3,5 m garajam un 2,8 m platajam akmenim blakus aug kļava ar stārķa ligzdu galā. Akmens tuvumā 18. gadsimtā ierīkots lībiešu kapulauks, tolaik tad arī akmens virsma tika nolīdzināta un tajā iekalts uzraksts. Šis mēra akmens ir vienīgais, kas vēl atrodas savā īstajā senajā vietā, pārējie ir pārvietoti. Uzraksts laika gaitā stipri cietis, ir pamats uzskatīt, ka tas vēstījis 1710. gada mēra epidēmijā un Zviedrijas karaļa XII (1682 — 1718) iebrukumā (viņa flote bloķēja Kurzemes piekrastes ostas, tāpēc sākās bads) bojāgājušo lībiešu skaitu.

Otrs mēra akmens sākumā atradies netālu no mācītājmuižas centra, bet vēlāk iemūrēts saimniecības ēkas pamatos, tad ilgus gadus atradies pagalmā pie pakalnu mājām, bet 1999. gada pavasarī novietots blakus iepriekš aprakstītajam akmenim. Tajā nosauktas armijas, kas Ziemeļu kara laikā (1700 — 1721) pārsteigušas Kurzemi, un pastāstīts, ka 1710. gadā, kad atgriezies jaunais Kurzemes hercogs Vilhelms (1692 — 1711), iepriekšējā hercoga Kazimira dēls un bads piemeklēja Kurzemi. Maijā atgriezās hercogs Fridrihs Vilhelms. Kazimira laikā Dundagas piekrastē no Jaunciema līdz Zozmai (Cocmai) 1600 iedzīvotāju, tagad dzīvi palikuši 10.

Kāds ir šo iekalto datu pamatojums un kāds — šo notikumu atspulgs citos vēstures avotos? Dundagas muižas īpašnieka barona Ostena — Zakena dzimtas arhīvā glabājas ievērojams skaits interesējošā laika liecību. Irbes un Ģipkas draudzes mācītāja Matiasa Petrsona sastādītais pārskats par Dundagas jūrmalas iedzīvotāju demogrāfisko ainu laikā no 1711. — 1717. gadam vēsta sekojošo: vidēji gadā nomiruši 5—10 cilvēki, bet piedzimuši 25—30 bērni. Savukārt ekonomiska rakstura dokumenti liecina, ka gandrīz visas jūrmalas zvejnieku sētas maksājušas nodevas gan naudā, gan graudā.

Ārsta A.Rafaēla pētījumi 1908. gadā liecina, ka Mēris Kurzemi sasniedzis jau 1709. gadā, Ventspili — 1710. gada jūnijā. Šajā pētījumā nav ne lībiešu ciema nosaukumu, ne Dundagas, ne Kolkas vārda. Šie fakti liek domāt, ka jūras piekrastē upuru skaits salīdzinoši bijis niecīgs, jo Kurzemes lībiešu ciemi bija tālu no satiksmes maģistrālēm, bet no pārējās Kurzemes tie bija izolēti ar purva un meža joslu.

Starp lībiešu apdzīvoto piekrasti un Dundagas pili stiepās Slīteres Zilie kalni un biezs mežs. Tas atdalīja lībiešu apmetnes no pārējās pilskungam Maidelim pakļautās teritorijas. Baronam radās nepieciešamība pēc uzticama cilvēka piekrastes zvejniekciemos, tādēļ 18. gadsimta sākumā Mazirbē izveidoja mācītājmuižu.

Trešajā mēra akmenī ir labi saglabājies 14,5 rindu garš uzraksts — epitāfija Mazirbes un Sīkraga pastorāla dibinātājam G.H.Jansenam: «TOMS. Georgs Hristofs Jansens, mācītājs. Dundagas piejūras baznīcās darbojies sešus gadus...» un mācītājiem, kas no 1676. gada līdz Lielajam mērim apkalpoja Dundagas piekrasti.

Vistuvāk tā laika notikumiem dzīvojis mācītājs Petrsons, kas Mazirbē sācis strādāt 1711. gadā un pats pārdzīvojis mēri. Bet ir arī iespējam, ka amatu brāļu vārdus un baisos notikumus licis iemūžināt mācītājs Matiass Stobe, kas kalpojis Mazirbē no 1741. gada līdz 1764. gadam.
www.visit.dundaga.lv

Mazirbes mēra akmeņi

Kods: A-147-18
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2018. gada 10. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
292 KB
S 2000 x 1333 px
3 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
8.62 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.