0
info@redzet.lv

Pilsēta » Arhitektūra » Skaista, interesanta arhitektūra

Ēka Graudu ielā 44, LiepājaKrišjāņa Valdemāra iela 4, Liepāja
Lasīt aprakstu
Liepājas Universitāte ieejas portāls (Kr.Valdemāra 4), Liepājas Nikolaja ģimnāzija, Liepāja, Portāls, durvis

Liepājas Universitāte ieejas portāls (Kr.Valdemāra 4)

Kods: V-404-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 13. jūnijā
PAR
BRĪVU
667 x 1000 px
72 dpi
209 KB
S 1333 x 2000 px
2.16 MB
M 1653 x 2480 px
14 x 21 cm / 300 dpi
L 4000 x 6000 px
33.87 x 50.8 cm / 300 dpi
19.4 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Liepāja. Valsts Tehnikums, [192-] www.zudusilatvija.lv

Liepājas Nikolaja ģimnāzija (vācu: Libausches Nicolai-Gymnasium, krievu: Либавская Николаевская гимназия) bija otrā vecākā Kurzemes guberņas ģimnāzija pēc Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas, kas Liepājā darbojās no 1885. līdz 1915. gadam, kad Pirmā Pasaules kara sākumā to evakuēja uz Petrogradu.

Nikolaja ģimnāzijas ēkā 1920. gadā darbību uzsāka Valsts Liepājas tehnikums 1920. gadā, kas bija otrā vidējā tehniskā skola Latvijā.

Ģimnāzijas ēka
Ēku Vilhelmīnes ielā 4 (tagad K. Valdemāra ielā) tā laika Liepājas pilsētas arhitekts Pauls Makss Berči 1873. gadā projektēja kā mācību iestādi. Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.

Vēsture
Ekonomikas recesijas dēļ ģimnāzijas celtniecības uzsākšana no 1873. gada aizkavējās līdz 1882. gadam, kad naudu būves uzsākšanai ieguva, likvidējot Liepājas Ugunsdzēsības biedrību un tās 100 000 rubļu pamatkapitālu pārvēršot par ģimnāzijas celšanas fondu. 1883. gada 24. maijā svinīgi ielika ēkas pamatakmeni, bet jaunceltni iesvētīja 1885. gada 12. janvārī. Pirmais ģimnāzijas direktors bija Alberts Volgemūts. Tā kā ģimnāzijā nemācīja latviešu valodu, tad 1888. gada pavasarī desmit latviešu skolnieki iesniedza skolas direktoram lūgumrakstu, lai viņš atļautu reizi nedēļā sapulcēties, lai mēs varētu viens otru atbalstīt latviešu valodas studijās.

1907. gada 31. martā nodibināja Liepājas pilsētas Nikolaja vīriešu ģimnāzijas trūcīgo skolēnu pabalstīšanas biedrību.
lv.wikipedia.org

Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēku uzcēla 1884. gadā pēc arhitekta Marka Paula Berči projekta (Vilhelmīnes iela 4). 1920. gadā te savu darbību uzsāk otra vidēji tehniskā skola Latvijā – Valsts Liepājas tehnikums. Padomju laikā Valsts Liepājas tehnikums bija Politehnikums, savukārt šobrīd tajā mācās Rīgas Tehniskās universitāts Liepājas filiāles studenti.

1955./56. mācību gadā šajā ēkā bija Liepājas 3. septiņgadīgā skola. 1962. mācību gadā pielika 8. klasi un tā kļuva par Liepājas 10. astoņgadīgo skolu.
www.zudusilatvija.lv

Ēka K. Valdemāra ielā 4 (sākotnēji Vilhelmīnes iela) iecerēta, projektēta un celta tieši kā mācību iestāde, tās sienas caurstrāvo gadsimta un notikumu vēstures elpa. Arhitektūras vēsturē minēts, ka Nikolaja ģimnāzijas ēka ir viens no arhitekta Berči nozīmīgākajiem devumiem Liepājai. Pirmos metus Berči izstrādāja 1873. gadā. 19. gadsimtā ekonomiskās vētras 70. gados Liepājai atnes recesiju, celtniecības sarukšanu, jūtama iedzīvotāju skaita samazināšanās. 1882. gadā likvidēja Liepājas Ugunsdzēsības biedrību un tās 100 000 rubļu pamatkapitālu pārvērta par ģimnāzijas celšanas fondu. 1883. gada 24. maijā tika likts ēkas pamatakmens, bet jaunceltni par Nikolaja ģimnāziju iesvētīja 1885. gada 12. janvārī. Ģimnāzijas direktors – Alberts Volgemūts.

Turpmākajos gados nosaukumi mainījās, bet izglītības iestādes statuss saglabājās.

1951. gads –   F. Roziņa vārdā nosauktais politehnikums

1961. gads –  Rīgas politehniskā institūta (RPI) Liepājas Vispārtehniskā fakultāte, kurai 1976. gadā izveido arī dienas nodaļu.

1987. gads – Liepājas vakara tehnikums (Direktors Geršovičs).

1990. gads – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas Mācību zinātniski tehniskais komplekss.

2002.gads – RTU Liepājas filiāles profesionālā vidusskola

Lai arī kādi vēji pūš, lai arī kāda bijusi izglītības iestādes nosaukumu maiņa, tautā allaž lietots tās alternatīvais nosaukums – Liepājas tehnikums.
www.lvt.lv

Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēku uzcēla 1884. gadā pēc arhitekta Marka Paula Berči projekta (Vilhelmīnes iela 4). 1920. gadā te savu darbību uzsāk otra vidēji tehniskā skola Latvijā – Valsts Liepājas tehnikums. Padomju laikā Valsts Liepājas tehnikums bija Politehnikums, savukārt šobrīd tajā mācās Rīgas Tehniskās universitāts Liepājas filiāles studenti.

Naudu būves uzsākšanai ieguva, likvidējot Liepājas Ugunsdzēsības biedrību un tās 100 000 rubļu pamatkapitālu pārvēršot par ģimnāzijas celšanas fondu. 1883. gada 24. maijā tika likts Liepājas Nikolaja ģimnāzijas pamatakmens. Jaunceltni iesvētīja 1885. gada 12. janvārī.

Pirmais ģimnāzijas direktors bija Alberts Volgemūts. Pirms ēkas būvniecības viņš kopā ar arhitektu Paulu Maksu Berči devas uz ārzemēm, lai iepazītos ar dažādām mācību iestāžu būvēm.

Pirmos Liepājas Nikolaja ģimnāzijas metus Pauls Makss Berči izstrādāja 1873. gadā, paredzot ēku novietot Vecā tirgus laukuma malā, iepretī Sv.Annas baznīcai. Skices liecina, ka bijusi iecere ģimnāziju celt arī Kūrmājas prospekta sākumā, vizuāli sasaistot ar jau tur esošo Navigācijas skolu. Šī vieta būtu bijusi efektīva, jo Kūrmājas prospekts 19. gadsimta beigās veidojās par prestižu vietu, kur mājas cēla bagātie liepājnieki. Taču šī ģimnāzijas novietnes varianta īstenošanai vajadzēja atpirkt un nojaukt ēkas, ieguldot papildu naudu, kas pilsētas vadībai nešķita lietderīgi.

Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.

Liepājas universitāte ir veikusi bijušās valsts tehnikuma ēkas inventarizāciju. Inventarizācijas laikā ir atrastas dažādas vēsturiskas lietas, piemēram, ēkas bēniņos dažādās vietās atrodami fragmenti no ģipša krūšutēla. Spriežot pēc esošajiem fragmentiem, tas varētu būt Krievijas cara Nikolaja II krūšutēls. Bez iepriekš minētā krūšutēla ēkas bēniņos ir atrasti trīs bojāti lielās zāles gaismas ķermeņi, kas stilistiski ir ieturēti nacionālajam romantismam raksturīgās formās un, domājams, ir izgatavoti 20. gadsimta 20. gados.

Saglabājies ir arī uzraksts „VALSTS TECHNIKUMS”, kas 20. gadsimta 20. gados ir bijis izvietots virs ēkas ieejas durvīm.

Liepājas Nikolaja ģimnāzijas atvēršana notika laikā, kad šajā Kurzemes pilsētā apmetās daudzas poļu – lietuviešu ģimenes. Cara valdības represiju laikā pret apspiestās Janvāra sacelšanās dalībniekiem viņu īpašumi Žemaitijā, Kauņas un Viļņas apgabalos tika konfiscēti vai piespiedu kārtā pārdoti (bieži par zemāku cenu, nekā bija to patiesā vērtība), bet veselas ģimenes tika izsūtītas uz Sibīriju. Pēc soda izciešanas un atgriešanās no Sibīrijas šīm ģimenēm bija aizliegts atgriezties dzimtajā pusē Lietuvas guberņās, tādēļ tās bieži izvēlējās apmesties Liepājā, Kurzemes guberņā, lai būtu pēc iespējas tuvāk dzimtajām vietām. Otrs Liepājas popularitātes iemesls minētajā laikā bija izcilā vācu ģimnāzija, kura progresējošās rusifikācijas apstākļos pievilka poļus pat no vistālākajiem bijušās Žečpospolitas apgabaliem. XIX. gs. 70.gadu sākumā Liepājas ģimnāzijā mācījās 120 poļu un žemaišu, kuru skaits veidoja 25% no audzēkņu kopējā skaita.

1865. gada 12. maijā cars Aleksandrs II apstiprināja Valsts Domes iesniegumu par Pērnavas, Liepājas un Ārensburgas proģimnāziju pārveidošanu par ģimnāzijām, bet 1865. gada 27. maijā pozitīvi tika izskatīts Liepājas varas iestāžu iesniegums par ģimnāzijas nodēvēšanu 1865. gadā  tikai 21 gada vecumā mirušā troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča vārdā, kurš divreiz bija apmeklējis Liepāju (1860. un 1862.gadā). Tērbatas mācības apgabala kurators deva piekrišanu Liepājas ģimnāzijas darbības sākšanai 1865. gada 1. augustā. Skolas svinīgā inaugurācijas ceremonija notika 8. septembrī – pāragri mirušā skolas patrona dzimšanas dienā.

Līdz 1890. gadam ģimnāzijā bija 7 klases (septima – prima).

Mācības parasti ilga 7,5 gadus, no kuriem pusotru gadu audzēkņi pavadīja pēdējā klasē (prima). Mācību gadam bija 2 semestri, pirmais sākās augustā un ilga līdz Ziemassvētkiem, otrais sākās janvāra sākumā un ilga līdz maija beigām vai jūnija vidum. 1890. gadā stājās spēkā noteikums, ka mācību ilgumam ģimnāzijās jābūt  8 gadiem.

Liepājas ģimnāzijas ietvaros darbojās arī viengadīga navigācijas skola, kura 1876. gadā kļuva par patstāvīgu mācību iestādi ar 3 klasēm. Tajā apmācīja matrožus un stūrmaņus jūras un piekrastes kuģu apkalpei.

XIX gs. 70. gados Nikolaja ģimnāzijas audzēkņu skaits pastāvīgi pieauga, 1878. gadā sasniedzot 460 skolēnus. Vēlāk, arī Liepājas reālskolas izveidošanas dēļ, ģimnāzistu skaits parasti vairs nepārsniedza 450.

Liepājas ģimnāzijai bija izcili klasisks raksturs, daudz uzmanības tika pievērsts latīņu un grieķu valodām. No 36 mācību stundām nedēļā pēdējā klasē 1868. gadā veselas 16 bija veltītas šo valodu apguvei (9 stundas latīņu un 7 stundas grieķu). Visās 6 ģimnāzijas klasēs kopā 1868. gadā nedēļā bija 41 latīņu valodas stunda, 30 krievu valodas stundas, kā arī 24 grieķu valodas stundas. Šie trīs priekšmeti  dominēja arī mācību programmā XIX gs. 80. gadu vidū, kad ģimnāzijā jau bija 8 klases: 66 latīņu valodas stundas, 45 krievu valodas stundas, kā arī 36 grieķu valodas stundas. Tūlīt aiz šiem priekšmetiem tomēr ierindojās matemātika (33 stundas), kuras mācīšanu Staņislavs Rehņevskis atceras kā pasniegtu ne visai augstā līmenī. Tas tomēr nemaina faktu, ka šīs skolas absolventu vidū atrodami daži vēlāki izcili inženieri, piemēram, minētais Staņislavs Rehņevskis vai Gabriels Narutovičs.

Sakarā ar ātri augošo skolēnu skaitu vecā, XVIII gadsimta beigās celtā ēka Baznīcas ielā kļuva par mazu, tādēļ jau XIX gs. 70. gados tika plānota jaunas skolas celšana. Tomēr traucēja finansu trūkums pilsētas kasē. 80. gadu sākumā vietējā Ugunsdzēsības biedrība (Feuerversicherungsgesellschaft) piešķīra pilsētai 100 000 rubļu dāvinājumu jaunās ģimnāzijas ēkas celšanai un 1883. gada pavasarī notika jaunās skolas ēkas pamatakmens iemūrēšana. No Komaru un Tolstoju ģimenēm tika nopirkts gruntsgabals toreizējā Sāls ielā (Salzstrasse) un iesākta būve, kura tika pabeigta 1884. gada beigās. Investīcijas kopējās izmaksas (gruntsgabala pirkšana, būvniecības darbi un skolas iekārtošana) sasniedza 135 000 rubļu. 1885. gada janvārī notika svinīga kārtējā mācību gada atklāšanas ceremonija jaunajā, skaistajā ēkā.

1893. gadā Nikolaja ģimnāzijas mācību programma tika papildināta ar fakultatīvu latviešu un senebreju valodas mācīšanu (neskatoties uz to, ka ievērojama daļa audzēkņu bija poļu izcelsmes, par poļu valodas mācīšanu jebkādā formā nevarēja būt ne runas.

Liepājas Nikolaja ģimnāzija darbojās 50 gadus (1865 – 1915). 40 gadu laikā, no 1865. līdz 1905. gadam, skolu vadīja trīs direktori: Kārlis Lessevs, Nikolajs Lenstrēms un Alberts Volgemuts. Lessevs un Volgemuts bija – pārsteidzoši klasiskai ģimnāzijai – matemātikas skolotāji, bet Lenstrēms mācīja krievu valodu un literatūru. Lessevs agrākos gados bija Liepājas Proģimnāzijas direktors, 1864. gadā viņam jau bija 30 gadu darba stāžs, kas pēc to laiku priekšrakstiem jau lika doties pensijā, tomēr viņa “pedagoga licence” tika pagarināta par 5 gadiem, kas deva godpilno iespēju piedalīties ģimnāzijas atvēršanas ceremonijā un būt par tās pirmo direktoru.

Viņa pēctecis Nikolajs Lenstrēms, pēc tautības soms, pirms direktora posteņa ieņemšanas Liepājā bija strādājis par krievu valodas skolotāju Kazaņas un Rīgas ģimnāzijās. Poļu audzēkņu atmiņās viņš minēts kā godprātīgs un tolerants cilvēks, kurš līdz ar to veicinājis skolēnu brīvu garīgu attīstību un devis tiem iespēju izkopt savu dzimto valodu. Lenstrēms iegājis vēsturē arī ar to, ka sarakstījis Krievu – vācu un vācu – krievu vārdnīcu, kura laikā no 1871. līdz 1900.gadam piedzīvojusi četrus izdevumus.

Trešais no viņiem, Alberts Volgemuts, ir viena no ievērojamākajām personībām Liepājas vēsturē. Ar Liepājas ģimnāziju viņš saistīts 35 gadus, no tiem 22 gadus bijis direktors. Vienlaicīgi Volgemuts aktīvi piedalījās pilsētas sabiedriski politiskajā dzīvē, bet laikā no 1910. līdz 1914. gadam pildīja pilsētas galvas pienākumus.

Nākamie direktori, Nikolajs Papilovs, bet pec viņa Fomins ne ar ko īpašu nav izcēlušies.

Liepājas ģimnāzijas absolventu vidū ir daudzi ievērojami poļi, kuri vēlāk guvuši panākumus sabiedriski politiskajā dzīvē, kultūrā un zinātnē:

Leopolds Vojevodzkis, Tadeušs un Stsņislavs Rehņevskis, Francišeks Adamanis, Gabriels Narutovičs (1865-1922), Polijas ārlietu ministrs un pirmais valsts prezidents (1922) u.c.

No latviešiem ģimnāziju beiguši :

Jānis Jansons (1872-1917), latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists,

Pauls Kalniņš (1872-1945), latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs un Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944–1945),

Emīls Skubiķis, 1875—1943), Tautas padomes loceklis un Satversmes sapulces deputāts.

Kā arī:

Aleksandrs Stulginskis (1885-1969), Lietuvas Republikas prezidents (1922–1926),

Isajs Šurs (1875-1941), ebreju izcelsmes vācu matemātiķis.
dzejaprozamateriliberniem.wordpress.com

Liepājas Universitāte ieejas portāls (Kr.Valdemāra 4)

Kods: V-404-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 13. jūnijā
PAR
BRĪVU
667 x 1000 px
72 dpi
209 KB
S 1333 x 2000 px
2.16 MB
M 1653 x 2480 px
14 x 21 cm / 300 dpi
L 4000 x 6000 px
33.87 x 50.8 cm / 300 dpi
19.4 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.