Zem baltas arkas nišā novietota tumša lauvas skulptūra ar izteikti veidotu krēpju faktūru. Lauva attēlota sēdošā pozā, ar priekšķepām izstieptām uz priekšu un galvu pagrieztu sānis. Skulptūras virsma ir nedaudz nodilusi, kas piešķir tai dabisku, laika pārbaudītu raksturu.

Fons ir vienmērīgi gaišs un minimālistisks, kas ļauj skulptūrai kļūt par galveno akcentu. Pie pamatnes redzamas nelīdzenas un vietām notraipītas virsmas, kā arī neliels apgaismojuma elements grīdā. Kompozīcija izceļ formas un detaļas, īpaši krēpju un ķepu plastiku.

Labajā pusē redzamas kāpnes, kas norāda uz ieejas vai pārejas zonu. Skulptūra un arkas forma kopā rada sakārtotu un mierīgu noskaņu, kur uzmanība tiek pievērsta klasiskam dekoratīvam tēlam. Kopskats ir atturīgs un vizuāli skaidrs, ar izteiktu centrālo objektu.