0
info@redzet.lv

Daba » Ainava » Debesis

Pēc saulrietaAinava ar laivu
Lasīt aprakstu
Latgales ainava, Latgale, Debesis, Ainava

Latgales ainava

Kods: A-473-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 20. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
146 KB
S 2000 x 1333 px
2.12 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
6.48 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Latgale
Latgales karogs Latgales ģerbonis
Karogs Ģerbonis
 
 Republikas pilsētas:    Daugavpils, Jēkabpils, Rēzekne
 Platība:  14 547 km2
 Iedzīvotāji (2011):  301 593
 Teritoriālās vienības:   22 novadi (3 daļēji)
 Novadu centri:  19 centri
 Mājaslapa:  www.latgale.lv

Latgale
Latgales reģions austrumos robežojas ar Krievijas Federāciju, dienvidaustrumos ar Baltkrievijas Republiku, un dienvidos ar Lietuvas Republiku.

Pēc pašreizējā administratīvā iedalījuma Latgales reģionā ietilpst 19 novadi - Aglonas novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Rugāju novads, Vārkavas novads, Viļakas novads, Viļānu novads, Zilupes novads un divas republikas nozīmes pilsētas (Rēzekne un Daugavpils), kam ir tāds pats administratīvais statuss kā rajoniem. Kopējā reģiona platība sastāda 14 547 kvadrātkilometri, kas ir 22,52 procenti no visas Latvijas teritorijas.

Latgales plānošanas reģions nesakrīt ar vēsturiski - etnogrāfisko Latgales reģionu. Liela Jēkabpils rajona daļa Daugavas labajā krastā vēsturiski un etnogrāfiski ir piederīga Latgalei. Vēsturiskā robeža starp Latgali un Vidzemi ir Aiviekstes upe, lielākā Daugavas pieteka.

Raksturīgā Latgales ainava ar augstienēm un ieplakām ir veidojusies ledāja iedarbības rezultātā. Latgales ziemeļu daļā stiepjas Austrumlatvijas zemieņu zona – Austrumlatvijas zemiene un Mudavas zemiene. Latgales dienvidu daļā atrodas Latgales augstiene un Augšzemes augstiene. Latgales augstākais punkts atrodas 289 m virs jūras līmeņa (Lielais Liepu kalns).
Daudzveidīgais reljefs, mežu, lauku, ezeru un pakalnu mija, ko caurvij līkumainie lielceļi, veido tipisko Latgales ainavas mozaīkas raksturu. Reģionā atrodas trīs aizsargājamo ainavu apvidi – Augšzemes, Augšdaugavas un Daugavas loku aizsargājamie ainavu apvidi., kas izceļas ar savdabīgu, daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu.

Latgales reģionu raksturo liela dabas un klimatisko apstākļu daudzveidība, kas to atšķir no citiem Latvijas reģioniem. Šeit ir izteikti kontinentāls klimats, bargākas ziemas, biezākas sniega segas.
www.latgale.lv

Pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim, reģions jau izsenis ir bijis pievilcīgs ceļotājiem, tā kā atrodas dažādu kultūru un tautu krustpunktā. Daļa reģiona iedzīvotāju runā latgaliešu valodā. Lielākās novada pilsētas ir Daugavpils un Rēzekne.

Reģiona bagātība ir tā daudzie ezeri, tāpēc Latgale tiek dēvēta par "Zilo ezeru zemi" un ir īpaši pievilcīga ūdens tūrisma cienītājiem. Te atrodas gan Latvijas lielākais ezers Lubāns (82,1 km2), gan dziļākais ezers Drīdzis (maks. dziļums 63m), kas ir dziļākais Baltijā, kā arī otrs Latvijā lielākais ezers Rāzna.

Latgales kultūras mantojumu pārstāv izcili arhitektūras pieminekļi - katedrāles, baznīcas, sabiedriskās ēkas, pilsētu ansambļi, kā arī lauku viensētas, raksturīgās apdzīvotās vietas un kultūrainavas, kas paver iespēju doties ceļojumā un iepazīt Latgali.

Mūsdienu aktīvā, bagātā un daudzveidīgā kultūras dzīve – festivāli, koncerti, teātru izrādes, izstādes, podnieku darbnīcas un plenēri – veido Latgali kā tūrismam pievilcīgu reģionu. Ieplānojot savas brīvdienas Latgalē, ikviens spēs piepildīt savas vēlmes un atrast kāroto atpūtu.
latgale.travel

Kultūra
Latgale ir reģions ar ļoti bagātu un daudzveidīgu kultūru. Savstarpēji ietekmējoties, to veidojušas daudzās tautības un etniskās grupas, kas šeit dzīvo jau gadsimtiem ilgi.
Latgales kultūras mantojumu pārstāv izcili arhitektūras pieminekļi - katedrāles, baznīcas, sabiedriskās ēkas, pilsētu ansambļi, kā arī lauku viensētas, raksturīgās apdzīvotās vietas un kultūrainavas. Latgales kultūras tradīcijas - valoda, tautasdziesmas, dejas, amatniecība (īpaši podniecība) veido nozīmīgu Latvijas nacionālās kultūras daļu, piemēram, Aglonas bazilika - viens no lielākajiem Baltijas katolicisma centriem, kas katru gadu pulcē daudzus tūkstošus svētceļnieku, un savā ziņā tā uzskatāma par Latvijas garīgo un reliģisko centru. Pateicoties stiprām reliģiskām tradīcijām, daudzas baznīcas ir labi saglabātas un uzturētas, tāpat arī daudzi mākslas objekti, pārsvarā ikonas un krucifiksi. Latgales baznīcas ir ne tikai garīgās dzīves būtiska sastāvdaļa, tās veido arī to īpatnējo Latgales tēlu, kas piesaista tūristus.

Latgales kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti vairāk nekā 600 dažādi objekti: pilis, muižu ansambļi, baznīcas, zemnieku sētas, pilsētu teritorijas. Gandrīz puse no tiem ir nacionālas nozīmes pieminekļi. Daudzām teritorijām un objektiem bez vēsturiskās un kultūras ir arī ļoti augsta ekonomiskā vērtība, un tiem ir nozīmīga loma reģiona identitātes un vietas mārketinga veidošanā.

Latgalē ir saglabājušies arī daudzi veci muižu un parku kompleksi, kas dibinātas vēl 18.un 19. gadsimtā. Vēl aizvien ir skatāmi sienu gleznojumi Krāslavā, Preiļos un Kameņecā; muižu ansambļi ar kalpu mājām, zirgu staļļiem, klētīm. Daudzviet vēl saglabājušies parki un apstādījumi, dīķi ar salām un zvērudārzi. Lielākā arheoloģisko objektu daļa (pilskalni, kulta vietas un senās apbedījumu vietas) ir izvietotas Latgales augstienes centrālajā daļā un gar Daugavu.

Kultūras jeb tautas nami ir nozīmīgas iedzīvotāju pulcēšanās, dažādu brīvā laika pavadīšanas un radošo aktivitāšu norises vietas, tie ir galvenie vietēju un reģionālas nozīmes kultūras pasākumu - koncertu, sarīkojumu, festivālu - ierosinātāji, koordinatori un īstenotāji.

Latgalē strādājuši daudzi izcili latviešu rakstnieki, dzejnieki, mūziķi un sabiedriskie darbinieki. Mūsdienu aktīvā, bagātā un daudzveidīgā kultūras dzīve – festivāli, koncerti, teātru izrādes, izstādes, podnieku darbnīcas un plenēri – veido Latgali kā tūrismam pievilcīgu reģionu.


Vēsture
Tagadējā Latgale jau kopš seniem laikiem ir latgaļu apdzīvota zeme. Daugava - sens, ērts tirdzniecības ceļš, tāpēc latgaļiem bija sakari ar romiešiem, bizantiešiem, arābiem.
Līdz latgaļu ienākšanai Latvijas teritorijā 5-7.gs. to apdzīvoja somugru tautas (tagadējo igauņu senči), par ko liecina daudzie uzkalniņu apbedījumi. 12. gs. sākumā latgaļi apdzīvoja Daugavas labo krastu - mūsdienu Latgali, Vidzemi, izņemot tās rietumu daļu, zemes austrumos no Latvijas mūsdienu robežas.

Samērā augsto sabiedrisko organizāciju - agrā feodālisma valstis - Tālava, Koknese, Jersika, Adzele, pilskalni, intensīvā tirdzniecība, bagātie apbedījumi liecina par cilvēku labu materiālo stāvokli, ko pārtrauc vācu ordeņu iebrukums un pakāpeniska kolonizācija 12-13. gs. Latgaļi, kurši, daļa zemgaļu, un līvi nonāk Livonijā. Latgaļu zemes A sagrābj Krievijas feodālās valstis - Pleskava, Novgoroda un Polotska, D zemes nonāk Lietuvas pārvaldībā. Par to, ka latgaļi vēl vairākus gadsimtus saglabā savu valodu, liecina toponīmi un vēsturiski dokumenti, taču svešā vidē pakāpeniski asimilējas.

Livonijas sairšana noved pie kariem par mantojumu, kurā piedalās Zviedrija, Krievija, Polija, kas mijas ar miera periodiem un postījumiem. Latgaļu apdzīvotā Vidzeme nonāk Zviedrijas, Latgale - Polijas pārvaldībā. Abu šo valstu dažādais sabiedrības attīstības līmenis, intereses noved pie atšķirībām teritoriju attīstībā. Latgale kļūst par tālāko Polijas nomali, ko piemeklē bieži kari, kamēr Vidzemes daļā valda "Zviedru zelta laiks".

Vēl vairāk atšķirības padziļina reformācija un vēlāka luterānisma nostiprināšanās Vidzemē un katolicisma nostiprināšanās Latgalē 16. gs. otrā pusē, kas ietekmē kultūras atšķirības. Vācu luteriskā laicīgā kultūra Latvijas R un poļu garīgā katoliskā A noteica sabiedriskos procesus vairāku gadsimtu garumā, veidojot ievērojamas atšķirības, novelkot reālu sociālekonomisko, kultūretnisko robežu starp Ziemeļeiropu un Austrumeiropu, sašķeļot vienu nāciju 2 daļās.

Dzimtbūšanu Latgalē atceļ 50 gadus vēlāk nekā Vidzemē. Pēc poļu nemieriem Latgalē tiek ieviests drukas aizliegums, kas aizsākušos kultūras un izglītības darbu un nacionālo atmodu aizkavē uz 40 gadiem. Neskatoties uz to, latgalieši bija saglabājuši savu valodu un kultūru, kurā nozīmīga loma bija katolicismam. Šajā laikā ir izveidojusies latviešu nācija, noformējusies latviešu valoda bez latgaliešiem, kas ir 30% no latviešiem. 20. gadsimta sākumā pārnovadnieku interese un zināšanas par Latgali bija visai minimālas. Latvija Latgali atklāja tikai pateicoties Latgaļu atmodas darbiniekiem gadsimta sākumā. Pēc Rēzeknes 1917. g. latgaliešu kongresa 1919. g. Latgale apvienojas ar pārējiem novadiem.

20.-30. gados Latgalē notiek lielas sociālekonomiskās pārmaiņas - skolu tīkla attīstība, sādžu sistēmas likvidēšana, kultūras aktivitātes, kam bija pozitīva nozīme novada izaugsmē. No otras puses nepiepildījās latgaliešu centieni pēc kultūrautonomijas, valodas atzīšanas, bet lielā lauku pārapdzīvotība un zemā ekonomiskā bāze radīja darbaspēka migrāciju uz Vidzemi un Kurzemi, tādējādi padarot latgaliešus par kalpiem viņu pašu valstī ar atbilstošu attieksmi no pārnovadnieku puses, kas tika kultivēta arī pēc 2. Pasaules kara.

Pēc neatkarības atjaunošanas sākas jauns kultūras atmodas periods, ko raksturo literatūras izdošana latgaliski, savas vēstures un kultūras apzināšanās, ārzemju latgaliešu mantojuma izpēte, ko turpina ekonomiskā pārstrukturizācija, kam raksturīga lielo uzņēmumu slēgšana, nodarbinātības struktūras izmaiņas, īpašuma formu maiņa...

Latvijā vēsturiski ir izveidojušās divas rakstības tradīcijas: latviešu literārā jeb kopnacionālā valoda un latgaliešu rakstu valoda kā reģionāls veidojums. Latgaliešu rakstība radusies latviešu etniskās teritorijas administratīvas sadalīšanas rezultātā, kad 17. gs. sākumā austrumu daļa jeb tagadējā Latgale palika Polijas pakļautībā un katoļticības ietekmē, bet Vidzeme - Zviedrijas pakļautībā un luterānisma ietekmē.

Latgaliešu valodā ir uzrakstīts bagātīgs literatūras klāsts - sakrālā literatūra, kalendāri, laikraksti, žurnāli, dzeja un stāsti. Līdz Otrajam pasaules karam latgaliešu izdevumu skaits bija apmēram 2000 un izdoto darbu kopējā tirāža bija 10 miljoni eksemplāru. Padomju laikā latgaliešu valodas pielietojums tika ierobežots. Savukārt, latgaliešu rakstu tradīcijas turpinājās trimdā (Vācijā, ASV, Kanādā, Zviedrijā), kur izdots ap 120 dažādu izdevumu. Vairāki autori pievērsušies Latgales pagātnes izpētei. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pieaugusi interese par Latgali, taču latgaliešu valodā neiznāk periodika. Tikai nedaudz tiek publicēta daiļliteratūra un daži kultūrvēsturiski pētījumi.
www.latgale.lv

Latgales ainava

Kods: A-473-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 20. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
146 KB
S 2000 x 1333 px
2.12 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
33 x 22 cm / 300 dpi
6.48 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.