Vēl par lapegli
Priežu dzimtas koks (augstums līdz 40 m). Miza pelēkbrūna, krevaina. Vainags plati piramidāls. Zari horizontāli, izplesti. Skujas mīkstas, šauri lineāras, vasarzaļas (ga 2-3 cm), uz garvasām pamīšus, uz īsvasām blīvos pušķos. Čiekuri (ga 3-5 cm) veidojas uz īsvasām; tie sākumā sarkani, tad zaļi, bet nogatavojoties kļūst pelēkbrūni. Čiekuru segzvīņas (īpaši labi tas redzams negataviem čiekuriem) garākas nekā sēklzvīņas. Viduseiropā un Dienvideiropā savvaļā sastopama suga. Daudzās citās teritorijās ieviesta kultūrā vai apstādījumos. Latvijā nereti visā valstī apstādījumos, parkos, vietām stādītās mežaudzēs pēc kailcirtes un apmežotos karjeros. Ieviests koks (nav vietējā suga).

Savvaļā lapegles aug Viduseiropas kalnu masīvos – Karpatos, Tatros, Alpos un citur. Lapegles ir viena no kalnu mežus veidojošām koku sugām, kas spēj sasniegt 25–35 metru augstumu un veido plati piramidālu 10–15 metru platu vainagu. Lapegles stumbrs pie pamata bieži vien ir zobenveidīgi izliekts.

 Jaunie lapegļu dzinumiņi parasti ir dzeltenīgi un kaili, bez ierastā skuju tērpa. Lapeglēm ņemoties augumā, uz īsvasām skujas pa 30–40 kopā veido pušķus, kas novembra sākumā dzeltē un nobirst. Pavasarī, reizē ar maigo un salātzaļo lapiņu parādīšanos, lapegles zied. Kailie čiekuriņi, kas atgādina mazas oliņas, turas pa divi vai trīs kopā.

 Sīkās sēkliņas lapeglēm nogatavojas septembra beigās vai oktobrī, bet izbirst tikai nākamajā pavasarī. Paši mazie čiekuriņi koku zaros gan paliek karājoties vēl vairākus gadus.
 Eiropas lapegle ir Latvijā visbiežāk kultivētā lapegļu suga, kas sastopama, augot gan parkos, gan mežu kultūrās.

 Ņemot vērā, ka pie mums lapegles parādījušās jau 18. gadsimtā, bieži vien daudzi cilvēki nepareizi uzskata, ka lapegle ir Latvijas savvaļas augs. Tiesa, lapegle ir ilgmūΩīgs un ziemcietīgs koks, kas labi aug visā Latvijas teritorijā. Ir zināmas vairākas ļoti vecas lapegles, kas joprojām ir pie labas veselības un izcili skaisti iederas apkārtnes ainavā.

Pie izplatītākajām lapegļu sugām vēl minama ‘Kornik’ – blīva un zema, koniskas formas lapegle, kas Polijas dendroloģiskajā institūtā izaudzēta no raganu slotas Kurnikā. Savukārt ‘Pendula‘ ir koks ar neregulāru vainagu un brīvi nokareniem zariem. ‘Repens’ ir lapegles pundurforma, tās zari guļ uz augsnes un ir ložņājoši. Šī lapegle nāk no Anglijas un ir pazīstama jau kopš 1825. gada.

 Lapegles tautā nereti tiek dēvētas par skujmetēm, un sava daļa taisnības teiktajā ir: rudenī tām skujas taču dzeltē un nobirst kā ikvienam lapu kokam, kas uz ziemu nomet savu lapu mēteli. Reizēm lapegles mēdz saukt arī par Vāczemes eglēm, vāceglēm vai vācapsēm. Tas, iespējams, tāpēc, ka sākotnēji pie mums vēl neredzētie koku stādi muižu parku veidošanai vai papildināšanai ar neparastībām tikuši ievesti no Vācijas kokaudzētavām.

Otra biežāk kultivētā lapegļu suga pie mums ir Ledebūra lapegle, sevišķi daudz tā aug Ziemeļvidzemē. Salīdzinot ar Eiropas lapegli, šī ir lēnaudzīgāka, pavasara vēlajās salnās jaunie dzinumi reizēm mēdz apsalt. Dekoratīva, izmantojama grupu un rindu stādījumos.

 Amerikas lapeglei ir vismazākie čiekuri un skujas spilgtāk zaļas vai zilganza ļas. Plaukst vēlāk nekā citas lapegles – maija sākumā. Zied vienlaikus ar skuju veidošanos. Latvijā zināma jau kopš 19. gadsimta sākuma, taču nez kāpēc līdz šim apstādījumos maz izplatīta. Pilnīgi ziemcietīga.

 Interesanta ir Japānas lapegle, kuras jaunie dzinumi ir karmīnsarkani, kaili vai vāji apmatoti, bieži ar zilganu apsarmi.
Tāpat kā citas lapegles, arī šī rudeņos met skujas, taču tās čiekuriņi, pateicoties raksturīgajām čiekurzvīņām, atgādina rožu ziedus, tāpēc čiekuriņu ķekari ir ļoti pateicīgs materiāls dažādiem floristikas darbiem. Japānas lapegles kā lieli koki sastopami reti, apstādījumos biežāk tiek izmantota vai nu nominālsuga, vai dekoratīvās šķirnes, piemēram, ‘Blue Rabbit’ – koniskas formas kociņi ar izlocītiem zariem un dekoratīvām, zilganām skujām. ‘Diana’ savukārt aug ar greizi izlocītiem, korķviļķim līdzīgiem dzinumiem, bet ‘Pendula’ ir lēni augoša nokarenas formas lapegle ar zilganzaļām skujām.

 Tiem, kas vēlas lapegles stādīt, jāpatur prātā, ka koku stādīšanas attālums grupās nedrīkst būt mazāks par 5 m, bet alejās – 10 m.
www.latvijaspirts.lv