0
info@redzet.lv

Daba » Augi » Kultūraugi

Griķu lauksLauku ainava ar kviešiem
Lasīt aprakstu
Kvieši (Triticum), Kvieši, Ainava

Kvieši (Triticum)

Kods: A-075-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 30. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
200 KB
S 2000 x 1333 px
2.15 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
9.0 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
20.5 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Kvieši 
Triticum 
 Valsts     Augi (Plantae)
 Nodalījums  Segsēkļi (Magnoliophyta)
 Klase  Viendīgļlapji (Liliopsida)
 Rinda  Graudzāļu rinda (Poales)
 Dzimta Graudzāļu dzimta (Poaceae)
 Apakšdzimta  Pooideae
 Cilts  Kviešu cilts (Triticeae)
 Ģints  Kvieši (Triticum)

Kvieši (Triticum) ir graudzāļu dzimtas ģints, kas ir plaši kultivēta labība visā pasaulē. Tie ir vieni no visvairāk audzētajiem kultūraugiem; vairāk tiek audzētas tikai cukurniedres, kukurūza un rīsi. Kvieši ir plaša patēriņa pārtikas produkts. No tiem izgatavo miltus, no kuriem savukārt cep maizes produktus: cepumus, kūkas, brokastu pārslas, makaronus un tā tālāk. No kviešiem fermentācijas procesā iegūst arī alu, degvīnu un pat biodegvielu. Kviešus var izmantot arī kā lopbarību, bet no kviešu salmiem veido ēku jumtus.

Kviešu vēsture
Kviešu izcelsme ir meklējama "Auglīgajā pusmēnesī" Tuvajos Austrumos. Tā ir viena no vecākajām graudaugu kultūrām pasaulē. Tie Eifratas ielejā ir kultivēti 9000 gadus pirms mūsdienām. Arī Senās Ēģiptes faraoni ir apglabāti kopā ar kviešiem, kuri tika ņemti līdzi aizkapa dzīvē.

Kviešus audzēt iemācījās arī Senajā Grieķijā un Senajā Romā. Tie izplatījās arī uz Centrālāzijas zemēm un Ķīnu. Tiek lēsts, ka šajās zemēs kviešus audzē aptuveni 5000 gadus. Pēc Jaunās pasaules atklāšanas kvieši tika ievesti audzēšanai arī Ziemeļamerikā.

1990. gadā visvairāk kviešu tika izaudzēts Padomju Savienībā, bet mūsdienās, 2010. gadā, visvairāk kviešu tika izaudzēts Ķīnā (115,2 miljoni tonnas). Nākošās valstis ir Indija, Amerikas Savienotās Valstis, Krievija un Francija.
lv.wikipedia.org

 

Kvieši ir otrs populārākais lauksaimniecības augs pasaulē pēc rīsiem. Tikai pēc tam nāk kartupeļi, soja un kukurūza, banānus atstājot sestajā vietā.
Kviešu izcelsmes vieta ir Āzijas dienvidrietumi. Pirmie tos iemācījās audzēt Turcijas austrumu daļas iedzīvotāji. Vēlāk kvieši aizceļoja tālāk pasaulē un sasniedza Etiopiju, Indiju, Spāniju, Lielbritāniju un Īriju.

Kviešu un rudzu graudi galvenokārt tiek izmantoti maizes cepšanai. Kviešu graudu piemērotību maizei raksturo proteīna saturs.

 Proteīna saturs kviešu graudos var būt robežās no 7 līdz 20 %. To nosaka gan šķirnes ģenētiskās īpašības, gan audzēšanas tehnoloģija, kā arī meteoroloģiskie apstākļi.
Maizes cepšanai piemēroti graudi, kuros proteīna saturs ir ap 13 - 14 %, savukārt konditorejas izstrādājumiem: cepumiem, vafelēm vēlamais proteīna daudzums graudos vēlams 8 - 10 % robežās.

 Ļoti svarīga cepamīpašība ir lipekļa saturs. Tās ir ūdenī nešķīstošas olbaltumvielas, kas spēj piesaistīt ūdeni un uzbriestot veidot mīklas pamatu, noturēt ogļskābo gāzi, kas izdalās mīklu raudzējot un cepot. Lipekļa saturs kviešu graudos var būt 10 - 50 % robežās. Maizes cepšanai ir piemēroti kviešu graudi, kuros lipekļa saturs ir lielāks par 23 %.

 Lielāko daļu no grauda endospermas sastāva aizņem ciete, kurai ir liela nozīme labu cepam īpašību nodrošināšanā. Svarīgi ir pārliecināties, vai cietes molekulas nav sašķeltas tā saucamajos dekstrīnos, kas mīklu padarīs šķidru un nenoturīgu. Šo pārbaudi veic, nosakot krišanas skaitli.
www.elevators.lv

 

Kviešu iedalījums:
Gadu gaitā ir attīstījušies un ražošanā dominē divu veidu kvieši:

Parastie kvieši
Parastie kvieši (Triticum aestivum ) ir visplašāk audzētie kvieši un pazīstami arī kā maizes kvieši. Tie parasti ir ar augstu proteīna un lipekļa saturu un endosperma ir vai nu ar cietu, vai mīkstu tekstūru.

Cietie kvieši
Cietie kvieši (Triticum turgidum) jeb makaronu kvieši ir pazīstami ar savu cietību un augsto olbaltumvielu saturu, tie ir intensīvi dzeltenā krāsā, ar specifisku smaržu un izcilām gatavošanas īpašībām. Katru gadu tiek izaudzēti 25 līdz 30 miljoni tonnu cieto kviešu, kas veido aptuveni 4 % no kopējās kviešu ražas pasaulē.


Kviešu iedalījums pēc sēšanas laika
Ziemeļu puslodē ziemas kviešus parasti sēj septembrī un novāc nākamā gada augustā. Tie ir unikāli ar savām vernalizācijas (jarovizācijas) prasībām. Tiem ir nepieciešams pārdzīvot aukstuma periodu, lai tie varētu uzziedēt. Vernalizācija ir fizioloģisks process, kas tiem jāiziet zemā temperatūrā, lai tie varētu uzsākt ziedēšanu. Tā ziemas kviešiem ir fizioloģiska īpašība, kas neļauj tiem attīstīt ziedpumpurus pārāk agri, līdz ar to tie neiet bojā aukstā laikā. Augiem vernalizācijas periods ir atkarīgs no diviem faktoriem: temperatūras ziemošanas laikā un ziemošanas perioda ilguma. Augi ir izgājuši vernalizācijas stadiju, kad meristēma ir sasniegusi divkāršās muguras posmu. Šajā procesā ir iesaistītas trīs dažādas temperatūras:

minimālā temperatūra, zem kuras vernalizācija nenotiek, ir no –1.3°C līdz  -4°C

optimālā vernalizācijas temperatūra, kad tā ir pilnībā efektīva, parasti ir no 3°C līdz 10°C ar maksimumu pie 4.9°C

maksimālā temperatūra, kuru pārsniedzot, vernalizācija vairs nenotiek, ir 15.7°C

Pētījumi liecina, ka pastāv skaidra lineāra sakarība vernalizācijai no 0oC un 8°C. Parastiem ziemas kviešiem ir nepieciešams iziet 50 dienu periodu optimālā vernalizācijā. Šis periods ir pazīstams kā “Efektīvās dienas” piesātinātai vernalizācijai.

Parastie vasaras kvieši
Savukārt vasaras kvieši neprasa zemu temperatūru periodu (vernalizāciju), lai sāktos ziedēšana, tādējādi tos parasti sēj aprīlī/maija sākuma un ražu novāc augustā/septembrī.. Veģetācijas periods ilgst no 120 dienām līdz 180 dienām, atkarībā no klimata. Lai aktivizētu ziedēšanu, vasaras kviešiem parasti ir nepieciešama temperatūra no 7°C līdz 18°C 5 līdz 15 dienas.


Kviešu iedalījums pēc graudu cietības
Kviešus var iedalīt pēc to endospermas struktūras, kas var būt cieta vai mīksta:

Cietie kvieši
Cietajiem kviešiem ir raksturīgs augsts proteīna saturs un tie ir piemēroti maizes miltu ražošanai. Cietes graudi ir cieti un malšanas procesā tie neizjūk.

Mīkstie kvieši
Mīkstajiem kviešiem ir mīksta endosperma un malšanas procesā cietes graudi sadrūp. Šādi milti tiek izmantoti franču maizei, cepumiem un miltiem.

Durum jeb cietie kvieši
Durum ir kvieši ar cietu tumšas krāsas kodolu un izteikti augstu lipekļa saturu, tos izmanto maizes un makaronu izgatavošanai; īpaši audzē dienvidu Krievijā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikas centrālajā daļā.


Kviešu iedalījums pēc graudu kvalitātes grupas
Kviešus var iedalīt pēc to graudu kvalitātes:

1. grupa
Tās ir šķirnes, kas dod vienmērīgu malšanas un cepšanas kvalitāti. Miltu ražotāji piedāvā papildu samaksu pie bāzes cenas, ja tiek sasniegti sekojoši graudu kvalitātes rādītāji – 13 % olbaltumvielu, 250 s krišanas skaitlis un 76 kg/hl tilpummasa.

2. grupa
Šajā grupā ietilpst šķirnes, kas uzrāda labas maizes veidošanās potenciālu, bet nav piemērotas visiem maizes veidiem. Daži kvalitātes rādītāji ir konsekventi, bet nav tik labi kā 1. grupai, daži rādītāji ir sliktāki, kamēr citi ir piemēroti speciālu miltu veidošanai.

3. grupa
Šajā grupā ietilpst mīksto šķirņu kvieši, kas ir piemēroti cepumiem, kūkām un citu miltu izgatavošanai - kur galvenā prasība ir malšanas īpašības, zems olbaltumvielu saturs, laba ekstraktivitāte un vijīgs, bet ne elastīgs glutēns,.

4. grupa
Šīs šķirnes audzē galvenokārt kā lopbarības kviešus.


Kviešu iedalījums pēc miltu kvalitātes
Katra no kviešu klasēm tiek izmantota, lai ražotu dažādus miltus dažādiem bakalejas produktiem.

Visu mērķu milti ir visizplatītākie no visiem miltiem. Tie tiek iegūti no sīki sasmalcināta kviešu grauda kodola, ko sauc par endospermu. Šie milti tiek izgatavoti, kombinējot cietos un mīkstos kviešu graudus. Visu mērķu miltus izmanto dažādu ceptu izstrādājumu ražošanai – rauga maizei, kūkām, cepumiem un smalkmaizītēm.

Maizes milti ir speciāli malti komerciālām cepšanas industrijas vajadzībām. Tie ir līdzīgi visu mērķu miltiem, bet ar augstāku lipekļa saturu.

Pašuzbriestoši milti ir universālo miltu veids, kam pievienots sāls un ieraugs. Tos parasti izmanto cepumu ražošanai.

Kūku milti ir ar smalku tekstūru. Tie tiek iegūti no mīkstajiem kviešiem, kam ir zems olbaltumvielu saturs. Tos lieto visu bakalejas izstrādājumu ražošanai, piemēram, kūkām, cepumiem, krekeriem un dažādiem mīklas veidiem. Kūku milti satur procentuāli lielāku cietes saturu un mazāk olbaltumvielu, nekā maizes milti.

Manna ir rupjā grauda daļa, kas atrodas zem endospermas un tiek iegūta no cietajiem kviešiem. Cietie kvieši ir cietākā no kviešu šķirnēm un tiem ir augstākais olbaltumvielu saturs. Tas padara tos par ideāliem, lai iegūtu augstas kvalitātes makaronus un kuskusu.

Cietie milti ir mannas ražošanas blakusprodukts. Šie milti parasti ir bagāti ar četriem B grupas vitamīniem un dzelzi, tos parasti izmanto nūdeļu ražošanai.
www.yara.lv

Kvieši (Triticum)

Kods: A-075-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 30. jūlijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
200 KB
S 2000 x 1333 px
2.15 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
9.0 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
20.5 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.