0
info@redzet.lv

Pilsēta » Arhitektūra » Senas ēkas, drupas

Bauskas Rātsnams ziemāBauskas Rātsnama tornis
Lasīt aprakstu
Koka apbūve Bauskā, Rīgas ielā, Bauska, Rīgas iela, Bauska, Koka māja

Koka apbūve Bauskā, Rīgas ielā

Kods: V-019-19-LM
Autors: Līga Matsone
Bildēts 2019. gada 21. janvārī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
156 KB
S 2000 x 1333 px
2.33 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
9.7 MB
XL 5184 x 3456 px
43.89 x 29.26 cm / 300 dpi
16.7 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas. Bauskā Mūsa un Mēmele saplūstot izveido Lielupi. Cauri pilsētai iet starptautiskā Via Baltica šoseja. Pilsētā dzīvojošās tautības pilsētu ir saukušas dažādi; vācieši Bauske vai Bausken, ebreji Boisk vai Boysk, poļi Bowsk, krievi Бауск.

Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — 17—17,5 °C. Nokrišņu daudzums ap 500—650 mm gadā. Veģetācijas perioda ilgums 185—190 dienas. Pilsētas kopplatība ir 609,4 ha. Apbūve aizņem 509,2 ha. Pilsētas ielu kopgarums ir 37 km.

Bauska
 Pilsēta
 Valsts      Latvija
 Novads  Bauskas novads
 Pilsētas tiesības  kopš 1609. gada
 Citi nosaukumi  vācu: Bauske
 Platība  6,3 km2
 Iedzīvotāji (01.01.2016.)  9 348
 Iedzīvotāju blīvums  1 483,8/km²
 Pasta indeksi  LV-3901, LV-3902
 Mājaslapa  www.bauska.lv

Vēsture
Līdz 13. gadsimtam Bauskas apkārtne atradās Upmales zemē, vēlāk Livonijas konfederācijas sastāvā. 15. gs. vidū Livonijas ordenis Mēmeles un Mūsas sateces vietā uzbūvēja Bauskas pili, blakus cietoksnim izveidojās Vairogmiests.

Kopš 1561. gada Bauskas pils bija viena no Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieka Gotharda Ketlera rezidencēm. Pēc Livonijas kara beigām 1584. gadā hercogs Gothards Ketlers lika amatnieku apmetni pārvietot tālāk no pils tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā. 1609. gadā hercogs Frīdrihs Ketlers Bauskas pilsētai dāvināja zīmogu ar lauvas attēlu. Lielā Ziemeļu kara laikā 1706. gadā krievu karaspēks atkāpjoties uzspridzināja Bauskas pili, turpmāk to vairs neatjaunoja. Pēc kara beigām Lielā mēra epidēmijas laikā nomira aptuveni puse no Bauskas iedzīvotājiem.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada vasarā Bauska apmēram pusotru mēnesi atradās piefrontes zonā, kas gāja pa Mēmeles — Mūsas — Lielupes upēm, kaujās tika nopostīta aptuveni trešdaļa Bauskas pilsētas ēku.

Demogrāfija
Pilsētas iedzīvotāju skaita izmaiņas gadsimtu gaitā nesaraujami saistītas ar Bauskas likteni karos, epidēmijās, kā arī kopējo reģiona ekonomikas situāciju. 2012. gada decembrī pilsētā dzīvoja 9664 cilvēki, no tiem 7473 latvieši, 1004 krievi, 501 lietuvietis, 248 baltkrievi, 122 poļi, 119 ukraiņi, 51 čigāns, 6 igauņi un 140 citu tautību cilvēki. 2010. gada jūlijā Bauskā sasniegts vēsturiskais iedzīvotāju skaita maksimums — 10 060 iedzīvotāji, no kuriem 55% sievietes un 45% — vīrieši. Etniskais sastāvs: 77% — latvieši, 11% — krievi, 6% — lietuvieši, 3% — baltkrievi, 1,41% — poļi, 1% — ukraiņi, 0,39% — čigāni, 0,16% — vācieši, 0,08% — igauņi, 0,06% — ebreji, 1,21% — citi. 1976. gadā pilsētā bija 9,7 tūkstoši iedzīvotāju. 1941. gada augustā palikuši tikai 3883 cilvēki. 1925. gadā, pēc ilgajām kara jukām veiktajā skaitīšanā, pilsētā dzīvoja 5098 cilvēki, no tiem 3711 latvieši, 919 ebreji, 249 vācieši, 119 lietuvieši u. c. 1914. gadā Bauskā sasniedza savu lielāko iedzīvotāju skaitu Krievijas impērijas sastāvā. Pilsētā bija 8300 iedzīvotāji. 1897. gadā Bauskā bija 6544 iedzīvotāju, no tiem latviešu bija 2984 jeb 45,6%, ebreju 2745 jeb 42,0% un vāciešu 536 jeb 8,2%. Tās bija trīs lielākās Bauskas iedzīvotāju etniskās grupas, bez tam arī nelielā skaitā Bauskā dzīvoja leiši un poļi. 1797. gadā pilsētā bija tikai 937 iedzīvotāji, no tiem 504 vācieši. Ap 1640. gadu jaunajā pilsētā dzīvoja 1500 cilvēki, no kuriem 1/3 bija latvieši.
lv.wikipedia.org

Bauskas un Bauskas novada vēsture
Pirms aptuveni 13 tūkst. gadu no apvidus, kur pašlaik atrodas Bauskas pilsēta un novads, atkāpās ledājs un izveidojās tagadējais upju tīkls. Tomēr Mūsas un Mēmeles gultnes toreiz bija daudz platākas, par ko liecina upju senkrastu ieplakas. Arī Lielupe tolaik bija daudz platāka un tās tecējums izbeidzās nedaudz lejpus tagadējai Mežotnei, kur tā ietecēja Baltijas ledus ezerā.

Pirmie iedzīvotāji šajā apvidū bija ziemeļbriežu mednieki, kas, sekojot medījumam, ienāca no tagadējās Lietuvas teritorijas. Senlietu atradumi upju krastos liecina, ka šeit senie iedzīvotāji uzturējušies jau aptuveni pirms 10 000 gadiem. Par senajiem iedzīvotājiem akmens, bronzas un dzelzs laikmetā liecina daudzas apmetņu vietas un kapulauki.

13.gadsimtā šī teritorija piederēja pie Upmales zemes, kuras administratīvais centrs atradās Mežotnes pilskalnā.

15.gs vidū, kad sāka būvēt Bauskas pili, šeit Livonijas ordenis ieveda Novgorodas kņazistē sagūstītos votus (somugru etnosa piederīgos), kurus vietējie iesauca par krieviņiem.

Bauskas pils tika celta kā Livonijas ordeņa robežcietoksnis cīņām pret Lietuvu, tajā uzturējās fogts un vairāki ordeņbrāļi. Turpmāk Bauska bija plašas apkārtnes administratīvais un tirdzniecības centrs. Blakus cietoksnim izveidojās pilsētveida apmetne, ko dēvēja par Vairogmiestu.

1561.gadā izveidojās Kurzemes un Zemgales hercogiste. Pirmais hercogs Gothards Ketlers bieži vien ar savu galmu apmetās Bauskas pilī, līdz ar to var uzskatīt, ka hercogistes galvaspilsēta tobrīd atradās mūsu pilsētā.

1584.gadā Gothards Ketlers pavēlēja likvidēt Vairogmiesta apbūvi, un jaunu vietu ierādīja tagadējās vecpilsētas vietā. Ielu plānojums vecajā Bauskas daļā joprojām ir saglabājies no 16. un 17.gs mijas.

1609.gadā hercogs Frīdrihs Bauskai dāvināja zīmogu ar lauvas attēlu, tālab šo gadu uzskata par oficiālu pilsētas statusa piešķiršanu. Bauskas rātsnams līdz pat 1740.gadam bija otrs lielākais Latvijā.

1706.gadā krievu karaspēks atkāpjoties uzspridzināja Bauskas pili, turpmāk to vairs neatjaunoja. Ziemeļu kara gados izcēlās Lielais mēris, kas paņēma sev līdzi aptuveni pusi Bauskas pilsētas iedzīvotāju dzīvības.

1795.gadā hercogiste tika pievienota Krievijas impērijai, turpmāk šeit, kā administratīvā vienība, izveidojās Bauskas apriņķis. Tas bija plašāks par tagadējo novada teritoriju.

Napoleona karu perioda vairākas kaujas 1812.gadā notika pie Bauskas, Codes un Mežotnes.

19.gs otrajā pusē izveidojās daudzas modernas fabrikas – Lohdinga alus brūzis Bauskā, Mežotnes ķieģeļu ceplis un citi mazāki uzņēmumi.

20.gs sākumā šeit norisinājās ar 1905.gada revolūciju saistīta vardarbība, tai drīz sekoja daudz asiņaināki un postošāki 1.Pasaules kara notikumi. Par tiem joprojām liecina daudzās kritušo karavīru kapavietas mūsu novada teritorijā. Pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas 1918.gada 18.novembrī, sekoja Brīvības cīņas. 1919.gada pavasarī šo teritoriju nācās atbrīvot no lieliniekiem, bet rudenī – no bermontiešiem.

Pirmajos pēckara gados mainījās apriņķa teritorija. No Lietuvas tika pievienots Budbergas pagasts, daļa teritorijas nonāca arī toreizējo Ceraukstes un Bornsmindes pagastu pārziņā. 1920. – 1930.gados Bauskas apriņķī ietilpa Bauskas pilsēta un 20 pagasti: Bauskas, Bārbeles, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces (Bornsmindes), Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes (Budbergas), Rundāles, Skaistkalnes (Šēnbergas), Stelpes, Svitenes, Taurkalnes (Valles), Vecumnieku (Vecmuižas), Vecsaules un Zālītes (Grienvaldes).

Rosīgo attīstību un dzīves līmeņa izaugsmi pārtrauca padomju okupācija 1940.gadā un 2.Pasaules kara cīņas. Šo notikumu rezultātā faktiski izzuda divas tradicionālās minoritātes – vācieši un ebreji. Vācieši repatriējās, bet ebrejus iznīcināja vācu okupanti.

1944.gada vasarā pusotru mēnesi tagadējā novada teritoriju sadalīja frontes līnija, kas gāja pa Mēmeles – Mūsas – Lielupes upēm. Smagās cīņās tika pilnīgi vai daļēji nopostīta aptuveni trešdaļa Bauskas pilsētas ēku.

Vēl daudzus gadus pēc karadarbības izbeigšanās frontē, gandrīz katrā pagastā notika nacionālo partizānu cīņa pret okupācijas varu. Visintensīvākās cīņas notika Lietuvas pierobežā (ar lietuviešu mežabrāļu līdzdalību). Bauskas pilsētā un dažos pagastos pastāvēja vairākas jauniešu nacionālās pretošanās kustības organizācijas.

1941.gada 14.jūnijā, 1949.gada 25.martā un daudzās mazākās akcijās tika arestēti un izvesti vairāki tūkstoši  Bauskas apriņķa iedzīvotāju.

Padomju okupācijas gados notika vairākas administratīvi teritoriālas reformas. Jau 1945.gadā apriņķa 20 pagastu teritorijās izveidoja 51 ciema padomi, bet 1949.gadā likvidēja pagastus un apriņķus. Izveidojot Bauskas rajonu, no tā teritorijas atdalīja:

    –  Misas, Stelpes, Vecumnieku, Iecavas un Zālītes bijušo pagastu teritoriju, un pievienoja Baldones rajonam;

    –  kādreizējo Svitenes pagasta teritoriju, un pievienoja Elejas rajonam;

    –  bijušo Kurmenes un Taurkalnes pagastu teritorijas, ko pievienoja Jaunjelgavas rajonam.

Vēlāk Bauskas rajons atguva iepriekšminētās teritorijas, izņemot kādreizējo Kurmenes un Taurkalnes pagastu teritoriju.

Okupācijas laikā tika likvidēts privātīpašums uz zemi un ražošanas līdzekļiem, veikta piespiedu kolektivizācija, kas radikāli izmainīja lauku ainavu. Viensētas tika pamestas, iedzīvotāji pārcēlās uz kolhozu un sovhozu centros izbūvētiem ciematiem. Lielākajās apdzīvotajās vietās izmainījās iedzīvotāju nacionālais sastāvs – samazinājās latviešu īpatsvars, bet pieauga no citām PSRS teritorijām iebraukušo cittautiešu daudzums. Uzbūvēja vairākus jaunus rūpniecības uzņēmumus, kas pamatā strādāja ar vietējām izejvielām.

Atmodas gados rajonā izveidojās visu uz Latvijas neatkarības atgūšanu vērsto nevalstisko organizāciju nodaļas. 1989.gada 23.augustā uz cauri mūsu novadam ejošās automaģistrāles A-7, sadodoties rokās, notika visu triju Baltijas republiku tautas fronšu rīkotā Baltijas ceļa akcija.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, tika atjaunotas bijušo īpašnieku tiesības, daudzi padomju laika uzņēmumi bankrotēja vai tika privatizēti, izveidojās pilnīgi jauni uzņēmumi un zemnieku saimniecības.

Administratīvi teritoriālā reforma noslēdzās 2009.gadā, kad Bauskas rajona teritorijā izveidojās četras jaunas pašvaldības: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads.  No tā laika Bauskas novadā ietilpst Bauskas pilsēta un Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes un Vecsaules pagasti.
www.bauska.lv

Koka apbūve Bauskā, Rīgas ielā

Kods: V-019-19-LM
Autors: Līga Matsone
Bildēts 2019. gada 21. janvārī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
156 KB
S 2000 x 1333 px
2.33 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
9.7 MB
XL 5184 x 3456 px
43.89 x 29.26 cm / 300 dpi
16.7 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.