0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Dzīvā radība » Kukaiņi

Kamene viršosVabole
Lasīt aprakstu
Kamene viršos, Kamenes (Bombus), Sila virsis (Calluna vulgaris), Kukaiņi

Kamene viršos

Kods: D-049-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 18. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
181 KB
S 2000 x 1333 px
2.29 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3318 x 2212 px
28.09 x 18.73 cm / 300 dpi
5.58 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Kamenes 
 Bombus (Latreille, 1802)
 Valsts     Dzīvnieki (Animalia)
 Tips Posmkāji (Arthropoda)
 Klase  Kukaiņi (Insecta)
 Kārta  Plēvspārņi (Hymenoptera)
 Virsdzimta  Bišu virsdzimta (Apoidea)
 Dzimta  Bišu dzimta (Apidae)
 Apakšdzimta   Medusbišu apakšdzimta (Apinae)
 Cilts  Kameņu cilts (Bombini)
 Ģints  Kamenes (Bombus)

Kamenes (Bombus)

 
 Kamenes (Bombus)
dzīvo viengadīgās saimēs. Ligzdu veido galvenokārt pamestās grauzēju alās vai starp akmeņiem. Vasaras beigās ligzdā var būt līdz 200 īpatņu – apaugļotās mātītes un tēviņi, kā arī darbakamenes. Pārziemo tikai apaugļotās mātītes. Kamenes pārtiek no ziedputekšņiem un nektāra. Dabā liela nozīme kamenēm ir kā daudzu augu (īpaši sarkanā āboliņa un lucernas) apputeksnētājām, jo ar savu garo snuķīti tās var aizsniegt nektāru tādos ziedos, kuros citi kukaiņi to nespēj. Šrenka kamene (B. schrencki) ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā, tomēr saudzējamas ir visas kameņu sugas. Biežāk pie mums sastopamas melnā kamene (B. lucorum), lauku kamene (B. agrorum) un akmeņu kamene (B. lapidarius).
latvijas.daba.lv


Viena no Latvijā biežāk sastopamajām ir divus ar pusi centimetrus gara, bezmaz pilnīgi melna (tikai vēdergals oranžsarkans) kamene, kas ligzdo akmeņu kaudzēs, zem akmeņiem, zem ķieģeļiem, ieplaisājušās ēku sienās un tamlīdzīgās vietās. Tā ir akmeņu kamene.

Samērā bieži sastopama ir raibā zemes kamene un ne mazāk raibā meža kamene. Meža kamenes mātītes savas ligzdas ierīko visdažādākajās vietās gan virszemē, gan pazemē. Zemes kamenes turpretim allaž zemē, turklāt samērā dziļi zemē. Arī lielās, dzeltenbrūnās tīrumu kamenes māte ligzdu ierīko pazemē, piemeklējot jau gatavas aliņas, ejas, spraugas un tamlīdzīgus veidojumus; īpaši viņas iecienījušas vecus peļveidīgo grauzēju, galvenokārt strupastu, midzeņus. Savukārt nelielā, dzeltenīgā sūnu kamene ligzdu darina ne īpaši dziļā virszemes iedobītē, parasti līdzās kādam cinim vai kritalai, vai arī zem krūma, par galveno būvmateriālu izmantojot – paši varat iedomāties –, protams, sūnas.
www.videsvestis.lv


Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās pamatā dzīvo ziemeļu puslodē, lai gan dažas sugas mājo Dienvidamerikā un Dienvidaustrumāzijā. Kamenēm patīk samērā vēss klimats, reģioni, kuros iestājas auksta ziema, atklāta ainava un plašas, ar ziediem bagātas pļavas. Vispiemērotākā tām ir mērenā josla kalnos un ziemeļu puslodes teritorijās, lai gan kameņu ģintī ir dažas arī tropu sugas.

Tā kā sugu ir ļoti daudz, zinātniekiem tās dažādās pasaules vietās aprakstot, ir izveidojušies ļoti daudzi kameņu zinātniskie nosaukumi (vairāk kā 2800). Katrai sugai vidēji ir 5 nosaukumi, bet maksimālais - 186. Zinātnieki mūsdienās cenšas aptvert un sakārtot uzkrāto materiālu, revidējot plašo ģinti.


Latvijā
Latvijā ir 22 kameņu un 8 parazītkameņu sugas, turklāt daudzām no tām nav oficiāla latviskā nosaukuma. Viena no Latvijā biežāk sastopamajām kamenēm ir akmeņu kamene (Bombus lapidarius). Tāpat samērā bieži ir novērojama zemes kamene (Bombus terrestris), melnā kamene (Bombus lucorum), tīruma kamene (Bombus agrorum) un meža kamene (Bombus sylvarum).

Kameņu sugas Latvijā

Parazītkameņu sugas Latvijā

 

Izskats un īpašības
Kamenes ir sabiedriski kukaiņi, kas atšķiras no citām bitēm ar melni-dzeltenu ķermeņa apmatojumu. Tomēr dažām sugām gaišie matiņi ir oranži vai sarkani, vai viscauri melni. Spilgtais krāsojums ir aposematisma sistēma - brīdinājums citiem dzīvniekiem. Kameņu matiņi ir ļoti mīksti un gari, un tie sedz ķermeni pilnībā. Pūkainais apmatojums tās pasargā no vēsa laika. Kamenes var viegli atšķirt no pārējām pūkainajām bitēm. To mātītēm un darba kamenēm uz kailajām pakaļkājām ir tā sauktie kurvīši jeb groziņi un slotiņas jeb suseklīši ziedputekšņu vākšanai. Salīdzinoši citām līdzīgām bitēm kājas ir klātas ar matojumu pilnībā. Līdzīgi kā medusbites kamenes pašas barojas ar nektāru un kāpurus baro ar ziedputekšņiem.

Kā visiem tipiskiem kukaiņiem pieaugušām kamenēm ir trīsdaļīgs ķermenis, kas sastāv no galvas, krūtīm un vēdera, pie krūtīm atrodas 3 pāri kāju un 4 caurspīdīgi, dzīsloti plēvveida spārni. Aizmugurējais pāris ir īsāks kā priekšējais. Galvas sānos atrodas pāris lielu salikto acu, galvas virspusē atrodas 3 mazas parastās actiņas, bet galvas priekšpusē pāris taustekļu un mutes orgāni. Darba kamenēm, tāpat kā darba bitēm, vēderiņa galā atrodas dzelonis un uz vēdera dziedzeri, kas izdala vasku. Dzelonis nav atskabargains kā bitēm, un kamene spēj dzelt vairākas reizes, lai gan tās nav agresīvas un dzeļ tikai, lai aizsargātu ligzdu vai sevi. Kamenes, salīdzinot ar bitēm, ir druknākas, toties ar relatīvi īsākiem spārniem. Tā kā kamenes ir lielākas, tām ir daudz garāka, lokanāka mēle, kas var dziļi iekļūt augu ziedu stobros. Atpūšoties vai lidojot garā mēle tiek salocīta zem galvas. Kamenes ir spēcīgas un spēj atdarīt noslēgtus ziedus. Dabā liela nozīme kamenēm ir kā lūpziežu, tauriņziežu, skarblapju un citu dzimtu augu (īpaši sarkanā āboliņa un lucernas) apputeksnētājām, jo ar savu garo mēli tās var aizsniegt nektāru tādos ziedos, kuros citi kukaiņi to nespēj. Taču kamenes atšķirībā no bitēm neapmeklē bojātus ziedus. Kamenēm ir arī daudz garāks diennakts aktivitātes periods kā bitēm. No rīta tās pamet ligzdu agrāk un atgriežas tajā tikai pēc saulrieta. Arī apmācies, vējains vai drēgns laiks kameņu aktivitāti būtiski neietekmē. Tas izskaidrojams ar kameņu aukstumizturību, jo tās spēj būt neatkarīgas no apkārtējās vides temperatūras. Kamenes sevi silda, darbinot īpašus krūšu muskuļus.

Kā visiem posmkājiem kamenēm ir atvērta asinsrites sistēma - tas nozīmē, ka visus ķermeņa orgānus, muguras aortu un muskuļus ieskauj asinis. Mātītes olnīcas aktivizējas, kad tā sāk dēt olas. Tās ceļo pa olvadu uz vagīnu, kur īpašā kabatā atrodas noglabātā sperma. Olšūna tiek apaugļota vai arī nē. No neapaugļotajām olām izšķiļas tēviņi, bet no apaugļotajām - darba kamenes (sterilas mātītes) un pilnvērtīgas mātītes. Kamenes druknais ķermenis ir paredzēts barības vielu uzkrāšanai. Jaunās mātītes pirms ziemas guļas ēd, cik daudz vien var apēst. Šūnās uzkrātie tauki tiek izmantoti ziemas guļas laikā.

 

Dzīves cikls
Kamenes dzīvo viengadīgās saimēs, un pārziemo tikai jaunās, apaug­ļotas mātītes, bet vecā saime rudenī iznīkst. Pava­sarī (aprīlī vai maijā) pēc pārziemošanas mātīte sameklē piemērotu vietu un izveido nelielu ligzdu, kas var atrasties vai nu uz zemes, zem sausiem augiem, piemēram, vecā kūlā, vai dažādās slēptuvēs - akmeņu kaudzēs vai pamestās peļu alās. Ligzdas ir bumbveida, to sienas tiek veidotas no augu materiāla — zāles, sūnām un citiem līdzīgiem materiāliem. Ligzdas iekšpusi klāj plāna vaska kārtiņa. Pēc tam no siekalām, vaska un ziedputekšņu maisījuma tiek būvēta paliela kāpuru šūna.Siekalas tiek izmantotas arī būvējot ligzdas sienas, tādējādi būvmateriālu padarot plastiskāku. Kāpuriem mātīte izveido tikai vienu šūnu, tad tiek uzbūvētas vairākas mazākas šūnas medus glabāšanai savām vajadzībām un kāpuru barības glabāšanai. Šūnas tiek novietotas kā pagadās, bez noteiktas kārtības. Tad mātīte kāpuru šūnā iedēj dažas oliņas. Ka­menes ir vienīgie bišveidīgie, kas vienā šūnā iedēj vairākas olas un audzē vairākus kāpurus.

Tiklīdz no oliņām izšķiļas pirmie kāpuri, māte paplašina ligzdas iekšpusi. Māte apsargā un aprūpē pēcnācējus, un vienlaikus turpina pakāpeniski pavairot kāpuru šūnas. Kad kāpuri ir apmēram pusotra nedēļu veci, tie izveido ap sevi plānu zīdainu kokonu, tajā iekūņojoties. Pēc pusotra nedēļas no kūniņām izšķiļas jaunās darba kamenes, kas ir sterilas mātītes. Tās ir daudz mazākas par savu māti. Olu dējeklis tām ir pārveidojies par dzeloni. Kopš ligzdā izšķīlušās darba kamenes, kas paveic visus darbus, ciltsmāte vairs nekad nepamet ligzdu un dēj tikai olas un ēd. Ligzda tiek paplašināta, tiek izveidotas jaunas šūnas kāpuriem un barības rezervēm, un saime pieaug skaitā. Vasaras beigās spēcīgas saimes ligzdā var būt līdz 200 īpatņiem. Jūlija vidū, kad darba kameņu ir pietiekami daudz, tiek izdēti un izaudzināti jaunie tēviņi un pilnvērtīgas mātītes, kas drīz pēc izšķilšanās pamet ligzdu. Tēviņu vienīgās pienākums ir atrast un apaugļot jaunās mātītes. Drīz pēc tam tie mirst. Arī vecā saime, pienākot aukstam laikam, mirst.

 

Ligzdas apdraudējumi
Kameņu ligzdas apdraud un saimes var iznīcināt kūlas ugunsgrēki. Tās var samīt lielie zālēdāji, piemēram, govs vai zirgs. Tās var sapostīt ar izkapti vai pļaujmašīnu. Nopļautā pļavā atsegtā ligzda var pārkarst saulē, noslīkt lietavās vai to var pamanīt stārķis vai kāds cits putns.

 

Parazītkamenes
Parazītkamenes ligzdas neveido un sa­viem kāpuriem barību nevāc, toties savas olas dēj kameņu ligzdās. Katra parazītkamene dzīvo tikai pie no­teiktām kameņu sugām. Pirms ir atrasta atbilstoša kameņu ligzda, parazītkamenes mātīte barojas tieši no zieda. Parazītkamenes savām saimniecēm pēc izskata ir ļoti līdzīgas. Piemēram, akmens parazītkamene (Bombus rupestris) pilnībā atgādina savu "saim­nieci" - akmeņu kameni. Lai spētu uzveikt ligzdas saimnieci, parazītkamenēm ir lielāki žokļi un spēcīgāka inde. Katrā ligzdā var būt tikai viena parazītkamenes mātīte. Vairākas parazītmātītes kopā nesadzīvo un liekās tiek padzītas. Da­žas parazītkameņu sugas nogalina savas saimnieksugas mātīti.Parazītkamenēm izšķiļas vairoties spējīgi tēviņi un mātītes, kas tūlīt pat pamet ligzdu. Līdzīgi kā citām kamenēm, parazītkamenēm pārziemo tikai apaugļotā mātīte.
lv.wikipedia.org


Kamene viršos

Kods: D-049-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 18. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
181 KB
S 2000 x 1333 px
2.29 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3318 x 2212 px
28.09 x 18.73 cm / 300 dpi
5.58 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.