Attēlā redzams balts paviljons, kas novietots uz akmens krasta tieši pie ūdens. Kolonnas un apaļā forma piešķir ēkai vieglumu, bet tumšais jumts kontrastē ar gaišo fasādi. Ūdens virsma skaidri atspoguļo paviljonu un apkārtējo koku siluetus.

Apkārt aug augsti koki ar zaļām un viegli iekrāsotām lapām, kas liecina par pāreju starp gadalaikiem. Akmens apmale un sakopta apkārtne papildina ainavu un izceļ arhitektūras detaļas. Vide šķiet klusa un nesteidzīga.

Paviljons harmoniski iekļaujas dabiskajā parkā, radot līdzsvaru starp cilvēka veidotu vidi un dabu. Atspulgs ūdenī piešķir skatam dziļumu un mierīgu noskaņu.