0
info@redzet.lv

Ūdens » Upes » Saulrieti upēs

Irbes ieteka jūrā, saulrietsIrbes ieteka jūrā, saulriets
Lasīt aprakstu
Irbes ieteka jūrā, saulriets, Irbe (upe), Kurzemes jūrmala, Baltijas jūra, Saulriets

Irbes ieteka jūrā, saulriets

Kods: U-034-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 07. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
111 KB
S 2000 x 1333 px
1.67 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3764 x 2509 px
31.87 x 21.24 cm / 300 dpi
5.06 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
 Irbe
 Upe
 Satekupes     Rinda un Stende
 Ieteka  Baltijas jūra (Irbes šaurums)
 Caurteces valstis  Latvija
 Garums  32 km
 Kritums  8 m
 Vidējā caurtece  15,5 m³/s
 Gada notece  0,5 km³
 Baseina platība  1924 km²
 Galvenās pietekas Dižgrāvis

Irbes upe

Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve, lībiski: Īra) ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos. Izveidojas no Ziemeļkursas augstienes plūstošajām upēm Rindas un Stendes. Vienīgā ievērojamā pieteka ir Dižgrāvis upes kreisajā krastā. Upes kritums 8 m (0,25m/km). Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Ūdenstūristiem Irbe varētu patikt ar savu nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām. Irbe agrāk atradās teritorijā, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne ir neskarta un tīra, ja neskaita pamestās Padomju armijas kara bāzes Irbes krastos. Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1.maija līdz 1.septembrim.

Upes raksturojums
Irbei nav tādu izteiktu ieleju kā citur Latvijā un tās plūdums ir vienmērīgs, bez kritumiem un krācēm. Irbe tiek dēvēta arī par Kurzemes Gauju, tikai tā ir šaurāka un iztrūkst smilšakmeņu atsegumu.

Pēdējos 5 km upe ir plata un gandrīz pilnīgi bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Irbe tek pa Piejūras zemieni paralēli jūras malai, tādēļ tās krasti un gultne ir smilšainas. No jūras upi atdala šai piekrastei raksturīgā vigu un kangaru ainava, kas vērojama arī labajā krastā. Krasti stāvi, nogruvuši, upē daudz nokritušu koku. Irbes upei raksturīgie smiltāji veidojušies ledus laikmeta beigu posmā un vēlāk vēji izveidojuši kāpas.

Irbes upe un lībieši
Irbes upe ir lielākā Ziemeļkurzemes upe, kas plūst caur lībiešu zemi. Lībiešu dzīvesveids jau izsenis saistīts ar ūdeņiem - kuģniecība un zvejniecība. Vidzemes lībieši galvenokārt izmantoja Daugavas, Lielupes, Salacas, Gaujas ūdeņus un Rīgas jūras līci, bet Kurzemes lībieši Baltijas jūras Irbes šaurumu (Sūŗ meŗ) un Irbes upi. Caur to varēja veidot sakarus ar iekšemes latviešiem, pa to pludināja baļķus no lielajiem Ances mežiem uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē vai kuģīti jūrā.

Irbes upe arī devusi vārdu Lielirbes ciemam, kas izveidojies upes grīvā. Lībiešu valodā nosaukumi sakrīt - Īra un Īra, pretstatā Mazirbei, kas lībiski ir Irē un tās nosaukums arī cēlies no upes ar tādu pašu nosaukumu. Vēl 20. gadsimta 30. gados Lielirbes ciems bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē un līdz ar to arī upe bija pilna dzīvības. Pēc kariem un okupācijām ciems ir degradējies. Palikušas vien 3 mājas un daudzu māju vietas.

lv.wikipedia.org

 

Pēc Rindas satekas ar Stendi sākas Irbe (33 km, kritums 5.5 m). Pirmajā brīdī Irbes ūdeņu nokrāsu nosaka Stendes mālaini duļķainā straume, taču jau pēc pāris kilometriem upe atkal ir tīra un pēc Irbenes (orientieris - Lažu tilts) tā atkal ir upe ar dzidru ūdeni. No šejienes līdz pat jūrai upe līkumo gar smilšu kāpām un ir, labā nozīmē, atšķirīga no visām pārējām Latvijas upēm. Tas ir jāredz!

Pēdējos 5 km upe ir plata un gandrīz pilnīgi bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu.
Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1. maija līdz 1. septembrim.
www.campo.laivas.lv


IRBE (līvu: Īra) liela, īsa koptekupe Kurzemes ziemeļos; IRVE - nozīme ar jēgu.   
Izveidojas no Ziemeļkursas augstienes plūstošajām upēm Rindas un Stendes. Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Ūdenstūristiem Irbe varētu patikt ar savu nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām. Irbe agrāk atradās teritorijā, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne ir neskarta un tīra, ja neskaita pamestās padomju armijas kara bāzes Irbes krastos. Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1.maija līdz 1.septembrim.

Vienīgā ievērojamā pieteka ir < Dižgrāvis upes kreisajā pusē.


Rinda ir < kreisā Irbes satekupe Ventspils novadā.
Iztek no Puzes ezera Puzes pagastā. Upes augštece Ugāles līdzenumā, vidustece Ventavas līdzenumā, sateka ar Stendi - Irves līdzenumā. Tipiska līdzenumu upe - viena no lēnākajām Latvijā. Augštece 7 km garumā līkumo plašā (līdz 100 m) ielejā ar kopējo kritumu 0,5 m. Tikai lejtecē upe posmos sasniedz 1m/km kritumu. Tālāk upes platums 15-25 m, gultne vietām regulēta. Lielākās apdzīvotās vietas krastā ir skrajciemi Topciems, Desciems un Rinda. Regulēta 1960.g.


Stende ir Irbes > labā satekupe Ziemeļkurzemē, agrāk saukta Diž-Irve jeb Lielirbe, lidzās Mazirvei Slīterē.
Līdz Dižstendei upi sauc Leļļupe/Laļļupe. NOSAUKUMS `Irve` baltiskās leksikas ietekmē pārveidojies par jēdzieniski saprotamāko `irbe`. Tā zaudēts viens l ī v u  toponīms, kas apzīmētu dzīvnieku stirnu, kurām te Irves jūras šaurums un ērta tikšana uz Sāmu salu. Sākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū starp Talsiem, Stendi un Jaunpagastu.  Upes baseins atrodas galvenokārt Kursas zemienes Ugāles līdzenumā un Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, augšgals — Ziemeļkursas augstienē. Upes baseinā plaši meži un purvi (lielākie: Salaspurs, Stiklu dižpurvs, Vaseniekpurvs). Lielākā daļa upes gultnes, izņemot vidusteci, kas plūst pa izteiktu ieleju, ir regulēta, daudzkur palikušas vecupes. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dižstende, Pastende, Blāzma, Ance. Upi šķērso autoceļi A10 un P120, kā arī bijušais dzelzceļš.
www.upes.lv

Irbes ieteka jūrā, saulriets

Kods: U-034-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 07. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
111 KB
S 2000 x 1333 px
1.67 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3764 x 2509 px
31.87 x 21.24 cm / 300 dpi
5.06 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.