0
info@redzet.lv

Pilsēta » Arhitektūra » Pilis, pilsdrupas, muižas

Gaujienas muižas pils naktīGaujienas muiža (Adsel)
Lasīt aprakstu
Gaujienas muižas pils, Barona fon Vulfa pils, Gaujienas muižas ansamblis, Gaujiena

Gaujienas muižas pils

Kods: V-271-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 14. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
162 KB
S 2000 x 1333 px
2.27 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
9.3 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.2 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Gaujienas pilsmuižas ēku ansamblis
Gaujienas pilsmuižai ir sena priekšvēsture, kuras saknes rodamas jau no Ziemeļu kara laikiem. Pēc kara visa Vidzeme pārgāja Krievijas īpašumā, taču Krievijas cara administrācija ļāva saglabāties ierastajai kārtībai kopš zviedru laikiem, tāpēc vācu muižniecība privilēģijas pastāvēja vēl ar vien. Līdz ar to arī Gaujienas muižas juridiskais stāvoklis nemainījās – tā palika kroņa muiža. Kronis pats apsaimniekoja tikai nelielu daļu savu īpašumu, bet lielāko daļu izrentēja. Līdzīgi tika apsaimniekota arī Gaujienas pils muiža. Tā 1725. gada 1. jūnijā Rīgā kronis noslēdz ar majoru Johanu fon Vulfu līgumu par Gaujienas pilsmuižas iznomāšanu uz 12 gadiem - no 1725.g. 24. jūnija līdz 1737.g. 24. jūnijam. Fon Vulfs gan nebija muižas pirmais saimnieks, tas bija Brons Delvigs, kurš 18.gs vidū kļuva par pirmo muižas īpašnieku. Pili cēla no koka ar lubiņu jumtu. Pils būve noritēja diezgan smagi, jo trūka darba spēks, līdz ar to barons solīja strādīgākos atbrīvot no dzimtbūšanas, taču pēc pils pabeigšanas tas, protams, ka nenotika.

Pirmā mūra ēka Gaujienas centrā
Deglava dēli Gaujienas pilsmuižas īpašumus pārdeva Heinriham Berensam fon Rautenfeldam. Celtās ēkas vairs nespēja apmierināt H.B fon Rautenfelda un ģimenes prasības, tāpēc 1788. gadā tika uzcelta pirmā mūra ēka, muižas centrā – klēts. Tā atrādās atstatus no pārējām saimniecības koka ēkām, taču 200 metru attālumā no kunga mājas. Klēts celta klasicisma stilā. Interesantākais, ka ēkas ziemeļu galā atrodas metāla vēja rādītājs, kurš pat šodien rāda vēja virzienu Gaujienā. Klēti, 1957.-1958.g, pārbūvēja par dzīvojamo ēku un šo funkciju būve pilda arī mūsdienās. No senās ēkas vēl arī ir saglabājušā četras toskāniskās kolonas, kuras balsta frontonu.

Jaunās pilsmuižas celtniecība
Pēc H.B fon Rautenfelda nāves muižu mantoja viņa dēls. Tikmēr Vidzemē plašus īpašumus pirkt un mantot sāka Johans Vulfs (14.05.1663.-05.02.1748). Viņš iegādājās Aumeistaru muižu un 12 gadu garumā nomājas arī Gaujienas pilsmuižu. 1818. gada 17. februārī Ādolfs Heinrihs fon Vulfs, Johana fon Vulfa dēls, kļūst par Gaujienas muižas īpašnieku, nopērkot īpašumu no H.B fon Rautenfelda dēla. Barons nebija apmierināts ar novecojušajām koka saimniecības ēkām izņemot klēti un spirta brūzi, kuras bija celtas no dolomīta. Gaujienas centra pārbūve sākusies ar jaunās pils celšanu, kuras vieta izraudzīta tā, lai no tās veras skaists uz apkārtni. Būvdarbi norisinājās no 1818.-1827. gadam, kad tika pabeigta pils pamat korpusa būve un iekštelpas iekārotas barona un viņa ģimenes vajadzībām.

Dārznieka ēka/špricmāja
Ap 1835.g blakus muižai, tika uzcelta arī dārznieka māja ar noliktavu. Arī šī ēka būvēta klasicisma stilā, taču interesantākais ir tas, ka zem ēkas visā garumā ir pagrabs ar mūrētām velvēm. Arī šobrīd ēka ir saglabājusies un kalpo kā dzīvojamā māja. 1838.gadā ir celta arī muižas dzīvojamā un saimniecības ēka, kura 1886.g kļuva par ugunsdzēsēju māju jeb špricmāju.

Pilsmuižas otrais būvniecības etaps
Ādolfs Heinrihs fon Vulfs mira 1843. gada 9. novembrī Ausmetaros. Gaujienas pilsmuižu un vēl 11 muižas ieguva barona dēls Juliuss Voldemārs fon Vulfs. Viņš turpināja tēva iesākto un savu darbību iesāka ar jaunās pils korpusa pārbūvi, kuru pabeidza ap 1850.g. Gaujienas pils celta vēlīnā klasicisma stilā. Parādes durvis sargā divas guļošas lauvas. Dažādas interjera nianses un detaļas laika gaitā ir zudušas, taču daudz kas ir arī saglabājies, piemēram kolonas, griestu gleznojumi, parketa grīdas, pils kāpnes. Skolas vajadzībām tika apvienotas trīs barona telpas: bibliotēka un bufetes istaba, ēdamistaba un viesu pieņemšanas zāle. Šobrīd šīs telpas kalpo kā skola zāle.

Staļļmeistara-kučiera māja
Turpinoties būvdarbiem Juliuss fon Vulfs pēc 1850.g uzcēla arī staļļmeistara – kučiera māju ar zirgu staļļu kompleksu. Kučiera ēkai pa vidu bija iebūvēts pulkstenis, lai muižas ļaudis zinātu pareizu laiku. Abās pusēs ēkai bija divi ieejas vārti pa kuriem zirgus ieveda un izveda. Virs tiem bija novietotas zirgu galvu figūras. Līdz mūsdienām gan saglabājies tikai ēkas vidējais korpuss. Viena no dekoratīvajām zirga galvām ir apskatāma arī Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas muzejā.

Avots "Lauvas mute"
19.gs izbūvēt ir arī avots „Lauvas mute”, kurš patiecoties Valsts Kultūrkapitāla fonda projektam atkal darbojas un no lauvas galvas atkal tek dzerams un tīrs ūdens. Vēl joprojām ir arī saglabājušies ieejas vārti un pati lauvas galva.

Kapliča-mauzoleja
Juliuss Voldemārs fon Vulfs mira 1872. gada 10. janavāri Rietumvācijā - Visbādenē, kad medību laikā viņu nošāva. Viņa sieva Šarlote nolēma Gaujienā uzcelt kapliču-mauzoleju. Būvniecību pabeidza 1872. gada augusta beigās. Kapliča atradās kilometra attālumā no muižas. Tā bija paliela, kvadrātveida celtne ar kupolu. Pēc vēlāko laiku arhitektu vērtējumiem Gaujienas kapliča bija viena no iespaidīgākajiem klasicisma tradīcijās veidotajām muižas īpašnieku kapličām Latvijā. Diemžēl no kapličas-mauzoleja vien saglabājušies vārti un neliela daļa no pašas ēkas, jo to nopostīja 1967. gada ar mērķi veidot citas pilsētas parku to rotājot ar Vulfu kapličas kolonnām.
lv.wikipedia.org

Gaujienas muižas pils

Kods: V-271-18-AP
Autors: Aija Pastare
Bildēts 2018. gada 14. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
162 KB
S 2000 x 1333 px
2.27 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
9.3 MB
XL 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
18.2 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.