0
info@redzet.lv

Pilsēta » Arhitektūra » Skaista, interesanta arhitektūra

Viesnīca "Majori" JūrmalāDizaina viesnīca "Promenade Hotel" Liepājā
Lasīt aprakstu
Dzintaru koncertzāle Jūrmalā, Dzintaru koncertzāle, Dzintari, Jūrmala, Jūrmala (pilsēta)

Dzintaru koncertzāle Jūrmalā

Kods: V-944-15
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2015. gada 24. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 471 px
72 dpi
152 KB
S 2000 x 941 px
1.94 MB
M 3514 x 1653 px
29.75 x 14 cm / 300 dpi
L 5510 x 2592 px
46.65 x 22 cm / 300 dpi
13.2 MB
XL 8525 x 4010 px
72.18 x 33.95 cm / 300 dpi
25.0 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Dzintaru koncertzāle ir koncertzāļu komplekss, kas atrodas Jūrmalā. Koncertzāle ir plaši pazīstama Latvijā un Krievijā, kā arī citās valstīs pēc tajā rīkotajiem starptautiskajiem festivāliem un koncertiem. Koncertzāle iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Dzintaru koncertzāle SIA
Turaidas iela 1, Jūrmala, LV-2015
Tālrunis: 67762092
E-pasts: info@dzintarukoncertzale.lv
KASE: +371 67762005
www.dzintarukoncertzale.lv


Dzintaru koncertzāle ir dabas un arhitektūras pērle Baltijas jūras krastā. Dzintaru koncertzāles komplekss ietver elegantu trīsdesmito gadu neoeklektisma stila koncertzāli - Mazo zāli, un akustiski izcilu sešdesmito gadu vasaras segto koncertdārzu – Lielo zāli.

Mazā zāle celta 1936.gadā, apvienojot klasicisma un nacionālā romantisma elementus vienā projektā, tomēr tās lielākā vērtība ir izcilā akustika. Senās, restaurētās koka interjera detaļas un kolonu ieskautās klausītāju krēslu rindas rada īpašu intimitātes sajūtu.

Lielā zāle ir atvērta vasaras siltajā sezonā no maija līdz septembrim un ir pirmā atvērtā tipa zāle Latvijā. Tajā ir vairāk kā 2000 sēdvietu. Dabas un mūzikas harmonija, savienojumā ar labo arhitektu veikumu, veido neaizmirstamus iespaidus, kā māksliniekiem, tā arī skatītājiem.
www.liveriga.com

Dzintaru koncertzāles vēsture

19. gs. beigas
Vienas no Jūrmalas vizītkartēm - Dzintaru koncertzāles, stāsts aizsākas jau 19. gadsimta beigās, un līdz pat 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem tā bija pazīstama kā Edinburgas kūrmājas koncertdārzs.

Jūrmalā koncertdzīve aktīvi notiek kopš 19. gadsimta beigām, toreiz vasaras koncertzāles bija Mellužos, Dubultos, Majoros, Bulduros, arī Edinburgā. Visās notika koncerti, un tie bija labi apmeklēti. Kūrorts bija vieta, kur brauca atpūsties turīgi cilvēki: aristokrāti, rūpnieki, namnieki, tirgotāji - ļaudis ar labu izglītību. Atbraucot uz kūrortu, viņiem bija nepieciešama laba izklaide. 19. gadsimta beigās šāda izklaide bija koncertdzīve. Bija vietas, kur vairāk cieņā bija vieglā mūzika un varietē numuri, pat cirka mākslinieku uzstāšanās, bet lielākoties bija tieši simfoniskās mūzikas koncerti. Protams, arī tolaik nevarēja iztikt bez deju mūzikas. Jau tolaik uz klasiskās mūzikas koncertiem Jūrmalā ieradās orķestri no Berlīnes, Prāgas, Varšavas, Pēterburgas, Maskavas...

Pašvaldības tolaik Jūrmalā nebija, un atpūtniekiem vajadzēja pašiem organizēt savu sadzīvi, tāpēc veidojās peldbiedrības. Peldbiedrības, piemēram, rūpējās par ielu labiekārtošanu: apgaismošanu, tīrīšanu, laistīšanu, par vasarnīcu apsardzi ziemas periodā, par dārzu un parku veidošanu, par kultūras dzīvi, pat uzturēja ārstu vasaras sezonā - visu to, ko dara pašvaldība - tikai uz sabiedriskiem pamatiem un vācot kolekti.

Peldbiedrībām - starp Bulduriem un Majoriem - bija arī arhitekts, būvuzņēmējs un mecenāts Kristaps Morbergs (1844-1928), arī rūpnieki un cara administrācijas augstākā ierēdniecība. Un tā kā viņi bija gudri cilvēki, ar skatu nākotnē, viņi izdomāja stratēģiski ienesīgu gājienu: kad 1874. gada 23. martā cara Aleksandra II meita lielkņaze Marija izgāja pie vīra - apprecējās ar Edinburgas hercogu, peldsabiedrība sarīkoja lielu pasākumu par godu šīm laulībām un 1874. gadā pārdēvēja rajonu un peldbiedrību par Edinburgu, un vēlējās uzbūvēt teātra skatuvi. Skatuves celtniecībai bija nepieciešamas finanses, un peldsabiedrība vērsās pie imperatora.

1897. gads
Pēc pavisam neilga laika - 1897. gadā, šajā vietā, "starp Bulduriem un Majoriem" - tika uzbūvēta skatuve...
Kopš dibināšanas Edinburgas koncertdārzs bija vairāk orientēts uz vieglo mūziku - deju mūzikas vakari, operetes, varietē mākslinieki. 1910. gadā koncertdzīves politika diezgan strauji mainās - tika nolīgts 70 mākslinieku liels orķestris no Berlīnes Franca Blona vadībā, un tas bija notikums visā Jūrmalas koncertdzīvē, turklāt tika aicināti arī mākslinieki no cariskās Krievijas, bet jau 1911. gadā tika izveidots Edinburgas simfoniskais orķestris Gvido Samsona-Himmelstjerna vadībā, bet I pasaules kara sākums pārtrauca Varšavas Filharmonijas orķestra sezonu Edinburgā.

Aktīva koncertdzīve atsākās divdesmito gadu sākumā. Latvijā vēl nebija beigušās brīvības cīņas, kad 1920. gada jūnijā Edinburgā atsākās vasaras simfoniskie koncerti ar Nacionālās operas orķestri, ar tā koncertmeistara Alberta Bērziņa aktīvu rosību. 1922. gadā Edinburga tika pārdēvēta par Dzintariem. Pirmās sezonas bija cīņa par klausītājiem - gan Rīgas publikas, gan atpūtniekiem, kuru tur tolaik vēl nebija īpaši daudz. Tomēr pamazām situācija mainījās, un jau 1923. gadā tika uzaicināti Eiropā pazīstami diriģenti: Rihards Hāgels (Berlīne), Gžegožs Fitelbergs (Varšava), Nikolajs Maļko (Pēterburga). Dzintaru koncertzālē atgriezās publika.

1930. gads
Pēdējā sezona Nacionālās operas orķestrim Dzintaru koncertzālē, līdz ar nākamo sezonu sākās jauni laiki - koncertus uzņēmās rīkot Arvīds Pārups, protams, ar paša vadīto Radiofona simfonisko orķestri (gan - palielinātā sastāvā). Labi viesdiriģenti un viessolisti, labi pašmāju diriģenti un solisti, arvien vairāk latviešu komponistu skaņdarbu... Tomēr 1935. gada sezona atkal ienesa korekcijas - auksts un lietains laiks un publikas nemīlēts viesdiriģents (Antonijs Kapdevila no Barselonas) summējās finansiālos zaudējumos sezonas beigās. Kā punkts uz "i" - Arvīda Pārupa atteikšanās no koncertu rīkošanas, ja pilsēta neuzcels slēgtu koncertzāli.

1936. gads
1936. gada 27. jūnijā tika atklāta jaunā sezona, bet 25. jūlijā - pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta celtā slēgtā koncertzāle. Pirmajā koncertā slēgtajā koncertzālē Radiofona simfonisko orķestri diriģēja Leonīds Vīgners, atskaņojot savu darbu „Menuets klasiskajā stilā". Turpmākajās vasarās sezonas apmeklētāju kopskaits pietuvojās jau 30 000, taču tuvojās arī II pasaules karš, kurš atkal pārtrauca koncertdzīvi. Pēc kara pamazām sāka atspirgt arī koncertdzīve Dzintaros.

1962. gads
Arhitekta M. Ģelža vadībā tika uzcelta atklātā zāle. Dzintaru koncertzāle kļuva par ievērojamāko un iecienītāko kūrortu koncertzāli Padomju Savienībā. Koncertsezona ilga trīs mēnešus - no jūnija līdz augustam. Jūnijā parasti uzstājās Latvijas orķestri, jūlijā un augustā - kāds Maskavas, Ļeņingradas vai citas PSRS pilsētas simfoniskais orķestris. Dzintaros viesojušies ievērojami solisti: G. Baškirovs, L. Bermans, A. Ļubimovs, G. Krēmers, V. Spivakovs, M. Vainmans, M. Homicers, M. Rostropovičs u. c.

Atsevišķus koncertus sniedza arī izcili ārzemju mūziķu kolektīvi: Varšavas Nacionālais simfoniskais orķestris (1959), Dānijas Karaliskais simfoniskais orķestris (1966), Berlīnes simfoniskais orķestris (1972).

Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados Dzintaru koncertzāle kļūst par labi apmeklētu kamermūzikas, vieglās mūzikas un estrādes koncertu norises vietu. Par tradīciju kļuvušajos kūrorta svētkos viesojas slavenības Arkādijs Raikins, Vija Artmane , Alla Pugačova , Raimonds Pauls un citi.

1986.gadā Dzintaru koncertzālē notika Čatokvas konference, kas bija pirmais vēstnesis un liecināja par pārmaiņu tuvošanos Baltijai. Konferencē tikās ASV un PSSR sabiedriskie pārstāvji.

Pēc neatkarīgas valsts statusa atgūšanas pamazām sāk realizēties daudzi nozīmīgi kultūras projekti -„Baleta zvaigznes Jūrmalā" , Gidons Krēmers un kamerorķestris „Kremerata Baltica", Festivāls „Summertime -aicina Inese Galante", Opermūzikas svētki, kā arī daudzu Latvijas grupu koncerti.

Kopš 2000.gada koncertu skaits sezonā ievērojami palielinājās katru gadu, iezīmējot kultūras augšupeju.
Šodien Dzintaru koncertzāle ir Latvijā populāra koncertu un sarīkojumu norises vieta.
www.dzintarukoncertzale.lv

Dzintaru koncertzāle Jūrmalā

Kods: V-944-15
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2015. gada 24. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 471 px
72 dpi
152 KB
S 2000 x 941 px
1.94 MB
M 3514 x 1653 px
29.75 x 14 cm / 300 dpi
L 5510 x 2592 px
46.65 x 22 cm / 300 dpi
13.2 MB
XL 8525 x 4010 px
72.18 x 33.95 cm / 300 dpi
25.0 MB
Bildes fragmenti:
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.