0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Putni » Zvirbuļveidīgo kārta

Dzeltenā cielava (fotomontāža)Dzeltenā cielava
Lasīt aprakstu
Dzeltenā cielava, Dzeltenā cielava (Motacilla flava), Cielavas, Zvirbuļveidīgie, Putni

Dzeltenā cielava

Kods: D-0309-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 25. maijā
S 2000 x 1334 px
2.07 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.77 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.lv
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.lv
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Dzeltenā cielava (Motacilla flava)

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Cielavu dzimta (Motacillidae)
Ģints Cielavas (Motacilla)
Suga Dzeltenā cielava (Motacilla flava)

 

Dzeltenā cielava (Latīņu v. – Motacilla flava;  Angļu v. – yellow wagtail; vācu v. – Schafstelze,  krievu v. – желтая трясогузка)


Latvijā parasta ligzdotāja, tomēr izplatīta nevienmērīgi. Ligzdojošās populācijas lielākā daļa pieder nominālajai pasugai flava. Ziemeļu dzeltenā cielava - pasuga thunbergi - bieži caurceļo un vietām ligzdo, bet tās izplatība Latvijā ir jāprecizē. Četras reizes novērota melngalvas cielava - pasuga feldegg, un vienu reizi ziņota cielava, kas līdzinājās starpformai 'dombrowskii'.
Garums: 17 cm (Alström, Mild 2003).
ornitofaunistika.com


Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 17 pasugas. Tai ir plašs ligzdošanas areāls visā Eirāzijā, izņemot Sibīrijas ziemeļus. Areāls austrumu virzienā sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā, bet dienvidu virzienā Ziemeļāfriku. Reģionos ar maigākām ziemām, piemēram, Rietumeiropā dzeltenā cielava ir nometnieks, toties Eiropas ziemeļu un austrumu reģionu populācijas ziemot dodas uz Āfriku (uz dienvidiem no Sahāras tuksneša) un Dienvidāziju (Indijas subkontinentu), bet Sibīrijas un Tālo Austrumu cielavas ziemo Dienvidaustrumāzijā un tai pieguļošās salās, sasniedzot Austrālijas ziemeļus.


Latvijā
Dzeltenā cielava Latvijā ir parasta ligzdotāja, tomēr tās izplatība ir nevienmērīga. Latvijas teritorijā ligzdo divas pasugas: nominālpasuga (Motacilla flava flava), kura ligzdo lielākajā daļā Latvijas, un ziemeļu dzeltenā cielava (M. f. thunbergi), kura bieži caurceļo un vietām ligzdo. Par tās izplatību Latvijā dati ir trūcīgi un būtu jāveic plašāks pētījums. Četras reizes Latvijā ir arī novērota melngalvas cielava (M. f. feldegg).


Izskats
Dzeltenā cielava ir neliels, slaids dziedātājputns ar garām kājām un garu asti, kuru tā nepārtraukti cilā, līdzīgi kā to dara visas cielavas. Tās ķermeņa garums ir apmēram 17 cm, spārnu izplētums 25 cm, svars tēviņiem 12,3 - 26,4 g, mātītei 11,2 - 22,6 g. Salīdzinot ar pārējām Eiropā sastopamajām cielavām, dzeltenajai cielavai ir visīsākā aste. Apspalvojums krāšņs, dzeltenzaļš. Vairošanās sezonas laikā tēviņa apspalvojums uz muguras ir olīvzaļš, bet uz vēdera koši dzeltens, uz gandrīz melnajiem spārniem divas baltas vai dzeltenas šķērsjoslas. Mātītes ir mazāk košas, ne tik kontrastainas. Knābis un kājas pelēkmelnas. Ārpus vairošanās sezonas gan mātītes, gan tēviņi kļūst pelēcīgāki, mazāk koši. To muguras kļūst brūnākas, bet vēderi gaišāki. Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm, tikai tiem ir gaiši brūnas rīkles un krūtis, kā arī gaiši dzeltenas zīmes uz galvas.

Galvas un rīkles apspalvojums ir atšķirīgs atkarībā no pasugas. Piemēram, nominālpasugai, kas mājo Eiropas ziemeļos un centrālajos reģionos, ir zilpelēka galvas virsa, tumšāki deniņi un samērā gara, balta vai dzeltena "uzacs", kas sākas pie knābja un beidzas pie pakauša, bet pāri acij ir tumša līnija. Pasugas atšķiras arī ar dziesmas veidu.


Uzvedība un barība
Dzeltenā cielava mājo atklātās ainavās ūdens tuvumā, tai patīk mitras pļavas, purvi un upju krasti ar garu zāli. Ārpus vairošanās sezonas dienas laikā katrai cielavai ir neliela barošanās teritorija, kuru tā apsargā no citām cielavām, toties nakts laikā tās pulcējas lielos baros un kopīgi nakšņo kokā. Tā pamatā barojas uz zemes ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, bet dzeltenā cielava medī kukaiņus arī īsos lidojumos. To bieži var novērot liellopu ganību tuvumā, sekojot liellopiem un medījot kukaiņus ap tiem. Ligzdošanas laikā katram pārim ir sava ligzdošanas teritoriju, kuru tie kopīgi aizsargā.


Ligzdošana
Dzeltenās cielavas veido monogāmus pārus un atkarībā no izplatības areāla ligzdošanas laiks ir atšķirīgs. No sausas zāles un sūnām tiek vīta viebnkārša, kausveida ligzda, kas no iekšpuses izklāta ar matiem un dažām spalviņām. Ligzdu būvē mātīte viena pati un tā novietota uz zemes kādā seklā padziļinājumā. Dējumā ir 4 - 6 olas. Perē abi vecāki apmēram 11 - 13 dienas. Arī par putnēniem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 13 - 15 dienu vecumā. Sezonā var būt 1 - 2 perējumi. Dzelteno cielavu vidējais vecums ir 3 gadi, bet garākais zināmais mūžs ir bijis 7 gadi.
lv.wikipedia.org

 

Tēviņa galvas virsa un vaigi zilganpelēki, uzacu un bārdas svītra balta, mugurpuse dzeltenīgi zaļa. Mātītes apspalvojums blāvāks, tai ir balta pakakle un pelēcīgi zaļa galvas virsa. Ligzdo visā Eirāzijā no tundras līdz pustuksnešu zonai. Dzīvo galvenokārt atklātās vietās ūdeņu tuvumā – mitrās, pārpurvotās pļavās, ganībās, zemajos purvos, uz salām. Ligzdo mitrās, ciņainās, nereti arī krūmainās pļavās. Ligzda atrodas biezā zālē, bedrītē uz zemes. Ligzdu veido mātīte. Perē galvenokārt mātīte, bet par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Pārtiek no kukaiņiem, ko ķer tekājo pa zemi. Gājputns. Latvijas dzeltenās cielavas ziemo tropiskajā Āfrikā.

Nesajaukt ar pelēko cielavu, kurai mugurpuse pelēcīga, tēviņiem pazode melna, un dzeltengalvas cielvavu, kuras tēviņa visa galva dzeltena. Mātītes un jaunos putnus dabā no radniecīgām sugām atšķirt reizēm ļoti grūti. Sastop pļavās, ganībās, purvos. Ceļošanas laikā parasti nakšņo niedrājos. Bieži.
gatisvil.wordpress.com


Cielavas (Motacilla)

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Cielavu dzimta (Motacillidae)
Ģints Cielavas (Motacilla)


Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 11 mūsdienās dzīvojošas sugas. Vistuvāk radniecīgā cielavām ir meža cielava (Dendronanthus indicus), kas ir vienīgā suga meža cielavu ģintī. Reizēm to sistematizē cielavu ģintī. Cielavas vēsturiski attīstījušās Sibīrijas austrumos un Mongolijas reģionā. Pamazām tās izplatījās visā Āzijā un Eiropā, sasniedzot Āfriku pliocēna sākumā. Lai arī cielavu sugas pamatā mājo Vecajā Pasaulē, divu sugu (dzeltenajai cielavai un baltajai cielavai) izplatības areāls austrumu virzienā sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā.

Latvijā sastopamas 4 cielavu ģints sugas: baltā cielava (Motacilla alba), citroncielava (Motacilla citreola), dzeltenā cielava (Motacilla flava) un pelēkā cielava (Motacilla cinerea).


Izskats
Cielavas ir nelieli vai vidēji lieli dziedātājputni, slaidi, ar garām kājām un ļoti garu asti. Aste sastāda gandrīz pusi no ķermeņa kopējā garuma. Lielākā ģintī ir Indijā dzīvojošā baltuzaču cielva (Motacilla maderaspatensis), kuras ķermeņa garums ir 21 cm.
Cielavas atkarībā no apspalvojuma veida var iedalīt divās grupās: melni-baltajās un melni-dzeltenajās jeb baltvēdera un dzeltenvēdera cielavās. Galvas virspuse var būt gan melna, gan pelēka, gan olīvzaļa. Tomēr šīs grupas nenozīmē evolucionāras līnijas. Vēdera apspalvojuma krāsas dažādība vai melnā apspalvojuma intensitātes pieaugums katrai sugai attīstījies neatkarīgi vienai no otras. Līdz ar to apspalvojuma raksturs tikai daļēji norāda uz savstarpējo radniecību.


Uzvedība
Cielavas barojas un ligzdo uz zemes. Dējumā ir līdz 6 raibumotām olām. To galvenā barība ir kukaiņi, bet tās barojas arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem.
Viena no tipiskākajām cielavu īpašībām ir astes gandrīz nepārtraukta cilāšana. Zinātniekiem līdz šim nav izdevies izskaidrot šī ieraduma iemeslu. Pastāv vairākas hipotēzes. Cilāšanas ieradums tiek skaidrots ar kukaiņu uzmanības piesaistīšanu vai, ka putni signalizē citām cielavām, vai norāda uz putna īpašo uzmanību vērojot, vai tuvumā nav ienaidnieki.


Sistemātika

Dzeltenā cielava

Kods: D-0309-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 25. maijā
S 2000 x 1334 px
2.07 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.77 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.lv
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.lv
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Bildes fragmenti:
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!
Jūs tās varat lietot brīvi, saskaņā ar savām vēlmēm un vajadzībām.

Turpināt lejuplādēt

Ja izmantosiet fotogrāfijas komerciālos nolūkos, lūdzam atbalstīt portālu www.redzet.lv ar savu brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866