Klusā ainavā redzams mierīgs ezers, kura virsmu klāj skaidrs debess atspulgs, ļaujot ūdenim izskatīties kā gludai, tumšai spoguļplāksnei. Ezera mala ir viegli lokveida, un gar to plešas zeltaini brūns lakstaugu joslas apvalks, kas veido dabisku pāreju starp ūdeni un mežu. Kopējais iespaids ir rāms un līdzsvarots, akcentējot Bezdibeņa ezera apkārtnes neskarto dabu.

Meža masīvs labajā pusē ir blīvs, galvenokārt veidots no skujkokiem, kuru garie stumbri un zaļās skujas skaidri atspoguļojas ezera ūdenī. Starp skujkokiem redzams arī kāds atsevišķs lapu koks ar gaišāku mizu, piešķirot ainavai dažādību. Koku daba veido dabisku fonu, kas harmoniski ieskauj piekrasti.

Pie pašas ūdens malas lakstaugi un zemsedze papildina ainavu ar dabiskiem rudenīgiem toņiem. Smalkās zāles un brūnganie stublāji veido niansētu tekstūru, kas pakāpeniski izzūd ūdens virsmā. Vietas kopējais raksturs ir mierpilns un neskarts, izceļot dabas ritējumu un nevainojamo mijiedarbību starp mežu un ezeru.