0
info@redzet.lv

Daba » Sēnes

AtmateneDzeltenbrūnā apšubeka
Lasīt aprakstu
Bērzlapes podiņš, Bērzlape (Russula), Sēnes

Bērzlapes podiņš

Kods: A-564-16
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2016. gada 26. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
201 KB
S 2000 x 1333 px
2.59 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
8.32 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
 Bērzlapes
 Russula
 Valsts     Sēnes (Fungi)
 Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
 Klase Himēnijsēnes (Hymenomycetes)
 Kārta Bērzlapju rinda (Russulales)
 Dzimta Bērzlapju dzimta (Russulaceae)
 Ģints  Bērzlapes (Russula)

Bērzlapes ir mazu, vidēju vai lielu izmēru lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, taču ar visām kopīgu iezīmi (izņemot vienai): lapiņu birzīgumu. Vienas sugas bērzlapes ir ēdamas pat jēlas, daudzas ir uzreiz cepamas, virkne citu, kuras ir mēreni sīvas (dažas no tām - arī mazliet indīgas), ir neilgi jāpavāra šī sīvuma un indīguma novēršanai. Tikai pavisam nedaudzu sugu bēzlapes paliek neēdamas pat tad, ja tās pamatīgi novāra.

Latvijā ir konstatētas vairāk nekā 100 bērzlapju sugu vai to varietāšu (tādas ir samērā nedaudzam sugām), bieži vien savā starpā ļoti līdzīgas, atšķirīgas pat tikai ar vienu smalku pazīmi (piemēram, lapiņu garšu).
Vairāk: www.senes.lv

Jaunās bērzlapes tautā sauc par podiņiem vai poķīšiem. Dzeltensārtās berzlapes ieteicams lietot nieru saslimšanu gadījumos. Spirta un ūdens uzlējumus lieto pie sāpēm vēderā un skalo sastrutojušas brūces. Vairums bērzlapju ir ēdamas. Bērzlapes ir dažādi jāsagatavojamas, lai netiktu zaudētas to vērtīgās vielas. Laba ēdama sēne, kuru pēc novārīšanas izmanto galvenokārt sālīšanai un marinēšanai. Pēc novārīšanas tā izmantojama arī zupām un cepšanai, marinēšanai, sālīšanai. Pirms sālīšanas ir jānoņem virsējā miziņa, tas mazinās rūgto garšu un sēnes nebūs tik trauslas.

Dzeltensārtā berzlape - Russula foetans
Baltā bērzlape - Russula delica
Mainīgā bērzlape - Russula decolorans
Plankumainā bērzlape - Russula vesca
Purva bērzlape - Russula paludosa
Sīvā bērzlape - Russula emetica
Siļķu bērzlape - Russula xerampelina
Zilā bērzlape - Russula azurea
Zili – dzeltenā bērzlape - Russula cyanoxantha
Purpur – sarkanā bērzlape - Russula obscura
Skaistā bērzlape - Russula lepida
Zaļganā bērzlape - Russula virescens
Dzeltenā bērzlape - Russula flava

pirtslietas.lv


Baltās bērzlapes cepurīte ir 8 – 15 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk piltuvveidīga, sausa ar viļņainu, nelīdzenu malu, balta vai vēlāk okerbrūngana. Kātiņš 2 – 6 cm garš un 2 – 4 cm resns, balts, bieži ar gaiši brūnu nokrāsu. Lapiņas nolaidenas, baltas. Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un garšu. Sastop lapu, skuju un jauktu koku mežos no jūlija līdz oktobrim, bieži. Laba ēdama sēne, kuru pēc novārīšanas izmanto galvenokārt sālīšanai un marinēšanai. Pēc novārīšanas tā izmantojama arī zupām un cepšanai. Baltā bērzlape ir stipri līdzīga baltajai krimildei, no kuras atšķiras ar piensulas iztrūkumu.

Brūnējošās jeb siļķu bērzlapes cepurīte ir 5 – 12 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, ar piltuvveidīgu padziļinājumu, purpursarkana, brūna, zaļgana, parasti vidū tumšāka: brūna, melnbrūna. Kātiņš 3 – 10 cm garš un 1,5 – 3 cm resns, blīvs, sārtviolets, sarkanīgs, pieskaroties melnē, gluds vai nedaudz krokains. Lapiņas sākumā baltganas, vēlāk gaišā krēmkrāsā, pieskāršanās vietās brūnē. Mīkstums balts, vecām sēnēm brūnējošs ar maigu garšu un siļķu smaku. Sēne ļoti daudzveidīga. Raksturīgā pazīme – siļķu smaka.

Satopama skuju un lapu koku mežos no augusta līdz novembrim, ļoti bieži.

Ēdama sēne, kas pirms cepšanas un vārīšanas jānovāra.

Mainīgās bērzlapes (sauc arī par priežu bērzlapi) cepurīte sasniedz 5 – 14 cm platumu, sākumā tā ir puslodesveidīga, vēlāk izpletusies ar padziļinājumu vidū, ķieģeļsarkana, dzeltenoranža, dzeltena vai brūngana, ar laiku izbalējot kļūst netīri dzeltenīga, ar vai bez sarkanīgiem plankumiem. Kātiņš 5 – 12 cm garš un 1,2 – 2,5 cm resns, veltenisks, blīvs, sākumā balts, vēlāk pelnu līdz melnpelēks, ievainojumu vietās melnē. Lapiņas sviesta dzeltenas, vēlāk pelēkas. Mīkstums balts, arī vēlāk kļūst pelēks. Šo sēni vārot vai plaucējot, tā vienmēr melnē. Jaunām sēnēm lapiņas mēdz būt sīvas vai rūgtenas.

Sastop skuju un jauktos mežos no jūlija līdz novembrim, bieži.

Ēdama sēne, kas pirms gatavošanas nav jānovāra. Jaunajiem augļķermeņiem ieteicams applaucēt lapiņas. Noderīga cepšanai, marinēšanai, sālīšanai.

Plankumainās bērzlapes cepurīte sasniedz 5 – 12 cm platumu, sākumā tā ir izliekusies, vēlāk izpletusies ar viļņaini izlocītu, nedaudz paceltu, gludu vai robainu apmali: vietām brūngansarkana vai gaļas sarkana. Kātiņš 4 – 8 cm garš un 1 – 3 cm resns, cilindrisks, uz pamatni sašaurināts, nedaudz gareniski krokains, balts. Lapiņas biezas, baltas. Mīkstums balts ar saldenu riekstu garšu, bez īpašas smaržas.

Sēne sastopama lapu un skuju koku mežos no jūlija līdz oktobrim, bieži.

Laba ēdama sēne, kura iepriekš nav jānovāra. To var cept, marinēt, sālīt.

Purva bērzlapei cepurīte ir 7 – 16 cm plata, spilgti sarkana, sākumā puslodes vai zvanveidīga, vēlāk izpletusies, vidū ar ieliekumu. Kātiņš 4 – 15 cm garš, 1 – 4 cm resns, balts, sākumā blīvs, vēlāk porains, dažreiz arī dobs. lapiņas baltas, vēlāk sviesta dzeltenas. Mīkstums balts, bez smaržas, ar maigu garšu. lapiņas sīvas vai rūgtenas.

Sastop purvainos skuju koku, galvenokārt priežu mežos no jūlija līdz oktobrim, ļoti bieži.

Sēne gatavojama bez iepriekšējas novārīšanas. taču, ņemot vērā lapiņu garšu, tās iepriekš jāapplaucē. Jaunie augļķermeņi sevišķi piemēroti marinēšanai.

Sīvās bērzlapes cepurīte ir 4 – 12 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana vai vidū ar ieliekumu, vairāk vai mazāk spilgti sarkana, rožaini sarkana, ar noapaļotu, rievainu malu. Kātiņš 4 – 8 cm garš un 1 – 2 cm resns, balts vai netīri iesārts, ar gareniskām rievām. Lapiņas blīvas, baltas, vīstot nedaudz dzeltē. Mīkstums balts, zem virsmiziņas sārts, ļoti sīvs, ar augļu smaršu.

Sastop no augusta līdz oktobrim skuju un jauktu koku mežos, ļoti bieži.

Sēni var marinēt vai sālīt, bet tā obligāti iepriekš jānovāra un novārījuma ūdens jāizlej. Dažos literatūras avotos uzrādīta kā neēdama.
latvijas.daba.lv

Bērzlapes podiņš

Kods: A-564-16
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2016. gada 26. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
201 KB
S 2000 x 1333 px
2.59 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
8.32 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.