0
info@redzet.lv

Daba » Sēnes

BekaParastā sērpiepe
Lasīt aprakstu
Beka, Bekas, Sēnes

Beka

Kods: A-319-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 17. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
244 KB
S 2000 x 1333 px
2.46 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
6.94 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Bekas ir cepurīšu sēnes, kurām cepurītes apakšu klāj sporas saturošie stobriņi (t.i., bekas ir stobriņsēnes); to atveres šķiet kā sīkas poras.

Attēlu galerija ar bekām

 

Bekas
Baravikas (Boletus edulis) pieder garšīgākajām un vērtīgākajām sēnēm, kuras var ēst un gatavot ļoti dažādā veidā. To cepurītes ir 3 – 15 un pat 25 cm platas. Tās ir biezas, stingras, gaļīgas, puslodesveida, vēlāk izpletušās, gludas. Cepurītes virsma brūna, kastaņbrūna, pat violeti brūna. Krāsa bieži ir atkarīga no augšanas apstākļiem. parasti jaunākām sēnēm cepurīte ir gaišāka, vecākām – tumšāka. Kātiņš 4 – 15 cm garš un 2 – 5 cm resns, apakšdaļā paplašināts vai mucveidīgi izliekts. Kātiņa krāsa mainās no baltganas līdz brūnganai, augšdaļā ar baltu vai gaiši brūnu tīklainu rakstu.

Mīkstums blīvs, balts, lauzumā krāsu nemaina, ar patīkamu sēņu smaržu un garšu. Stobriņu slānis attīstības sākumā balts (tāpēc krievi šo sēni sauc par balto sēni), vēlāk dzeltenīgs. Stobriņu atveres sīkas, apaļas.

Sēne sastopama skuju, jauktos un lapkoku mežos no jūnija līdz oktobrim, novembrim.

Baravikas ir vienas no tām sēnēm, kuras pie mums ievada pirmo sēņu vilni, kas pēdējos gados Latvijā vērojams jau jūnija sākumā vai jūnija vidū.

Baravikas un tām radniecīgās bekas

Egļu baravika
Boletus edulis
Uz kāta nespilgts tīklojums. Aug pie eglēm. Bieža.

Bērzu baravika
Boletus betulicola
Uz kāta nespilgts tīklojums. Aug pie bērziem. Bieža.

Priežu baravika
Boletus pinophilus
Uz kāta nespilgts tīklojums. Aug pie priedēm. Bieža.

Vasaras (ozolu) baravika
Boletus reticulatus
Uz kāta nespilgts tīklojums. Aug pie ozoliem. Pareta.

Parastā raganbeka
Boletus luridus
Uz kāta sarkans tīklojums. Griezumā zilē. Bieža.

Pārslainā beka
Boletus luridiformis (B.erythropus)
Uz kāta sarkanas pārslas. Griezumā zilē. Ļoti reta.

Sakņkāta beka
Boletus radicans
Kāts bāli dzeltens, gluds.Griezumā zilē. Rūgta. Pareta.

Resnkāta beka
Boletus calopus
Uz sarkanā kāta - dzeltens tīklojums. Rūgta. Ļoti reta.

Velna beka
Boletus satanas
Viscaur koša; kāts resns, daudzkrāsu. Ārkārtīgi reta.

Melnējošā beka
Boletus pulverulentus
Piespiedumos ļoti strauji zilē, vēlāk nomelnē. Ļoti reta.

Sudrabainā beka
Boletus fechtneri
Uz kāta dažkārt blāvs smalks tīklojums. Ārkārtīgi reta.

Dzīslkāta beka
Boletus projectellus
Uz kāta izteikts dzīslojums. Pareta,bet strauji izplatās.


Lācīši un apšu bekas
Pie lācīšu ģints pieder sila (Leccinum vulpinum) un ozolu lācītis (Leccinum quercinum), parastā (Leccinum aurantiacum), baltā (Leccinum percandidum) un dzeltenbrūnā (Leccinum testaceoscabrum) apšubekas, parastā (Leccinum scabrum), purva (Leccinum holopus) un melnā (Leccinum melaneum) bērzubekas.

Sila lācītim ir 6 – 20 cm plata sarkanbrūna cepurīte, kas sākumā ir gandrīz puslodesveidīga ar kātiņam cieši piespiestu apmali, vēlāk plakani izplesta, spilvenveida, mataina līdz kaila, gluda. Kātiņš 6 – 13 cm garš un 2 – 4 cm resns ar baltganām zvīņām; zvīņas vēlāk krāsojas sarkanīgas līdz tumšbrūnas, vecas – melnas. Kātiņa augšdaļa sašaurināta, tievāka. Mīkstums cepurītē balts, pārgriežot sārtojas. Kātiņa mīkstums baltgans, pamatnē zilgani zaļš, kātiņa galotnē pakāpeniski kļūst gaiši violets vai brūns. Stobriņi baltpelēki, veci brūngani, atveres mazas apaļas.

Pārtikā lietojama bez iepriekšējas novārīšanas, svaiga. Tā ir noderīga tūlītējai cepšanai kā arī marinēšanai un žāvēšanai.

Ozolu lācītim cepurīte sasniedz 5 – 10 cm platumu, tā ir ķieģeļsarkani brūngana, sākumā lodveidīga, vēlāk puslodesveidīga vai izliekta spilvenveidīga. Kātiņš 8 – 11 cm garš un 2 – 3 cm resns, jaunām sēnēm gandrīz bumbuļveidīgs, vēlāk cilindrisks, uz leju resnāks, blīvs, ar sākumā baltām, vēlāk sarkanbrūnām atstāvošām zvīņām. Stobriņu atveres ieapaļas. Aug pareti zem ozoliem no augusta līdz septembrim. Teicama ēdamā sēne, kas cepama bez iepriekšējas novārīšanas, noderīga arī marinēšanai un žāvēšanai.

Dzeltenbrūnās apšubekas cepurīte sasniedz 4 – 15, pat līdz 20 cm platumu, sākumā tā ir puslodesveidīga, vēlāk izpletusies spilvenveida, oranždzeltena, dzeltenbrūna, sarkanbrūna, sausa, mitrā laikā nedaudz gļotaina.

Parastajai apšubekai cepurīte sasniedz 4 – 30 cm platumu, sākumā tā ir puslodesveidīga, vēlāk izliekta vai plati spilvenveidīga, sākumā brūnsarkana, dažreiz oranža, viegli samtaina, gluda. Kātiņš 6 – 22 cm garš un 1,5 – 5 cm ressns. uz pamatni paresnināts, bez dobuma, balts, klāts ar šķērseniski novietotām baltām, vēlāk iesārtām līdz sarkanbrūnām zvīņām. Stobriņu slānis sūkļains, balts vai pelēcīgs. Mīkstums balts, sākumā zilē, tad kļūst violeti melns; ar patīkamu smaržu un garšu.

Parastā apšu beka sastopama no jūnija līdz oktobrim jauktos un lapu koku mežos, pļavās, it īpaši zem apsēm vai to tuvumā. Ļoti garšīga sēne: cepama, vārāma zupās. Noderīga arī sālīšanai un žāvēšanai. Apstrādājot baltais mīkstums kļūst tumšs.

Parastā apšubeka (apškundziņš)
Leccinum aurantiacum
Griezumā palēnām tumsnē. Aug pie apsēm. Bieža.    

Dzeltenbrūnā apšubeka
Lecinum versipelle, syn. L.testaceoscabrum
Griezumā palēnām tumsnē. Aug pie bērziem. Bieža.    

Brūnā apšubeka
Leccinum duriusculum
Griezumā tumsnē. Aug pie apsēm un bērziem. Reta.

Sila lācītis
Leccinum vulpinum
Griezumā palēnām tumsnē. Aug pie priedēm. Reta.    

Ozolu lācītis
Leccinum quercinum
Griezumā palēnām tumsnē. Aug pie ozoliem. Reta.    

Baltā apšubeka
Leccinum percandidum
Visādi tāda pati kā dzeltenbrūnā, tikai balta un reta.

Leccinum crocipodium (Lecinellum crocipodium)
Griezumā tumsnē. Aug g/k pie ozoliem. Ārkārtīgi reta.


Bērzubekas
Ir pazīstamas trīs dažādas bērzubekas: parastā bērzubeka (Leccinum scabrum), melnā bērzubeka (Leccinum melaneum) un purva bērzubeka (Leccinum holopus).

Parastās bērzubekas cepurīte ir 2,5 – 20 cm plata, sākumā puslodesveidīga, vēlāk izliekusies, spilvenveidīga, pelēka, dzeltenbrūna vai pelēkbrūna, gluda, mitrā laikā lipīga, sausā – sausa. Jauno sēņu cepurītes stingras, cietas, veco – mīkstas, ūdeņainas. Kātiņš 4 – 20 cm garš un 0,5 – 4,5 cm resns., cilindrisks, uz augšu sašaurināts, blīvs, balts, klāts ar šķērseniski novietotām pelēkām, šķiedrainām zvīņām. Stobriņu slānis sūkļains, ar sīkām porām, sākumā gaiši pelēks, vēlāk ar olīvdzeltenu nokrāsu. Mīkstums ātri kļūst irdens un sūkļains, balts vai pelēkbalts ar patīkamu vāji izteiktu sēņu smaržu un garšu.

Aug no jūnija līdz novembrim lapu un jauktu koku mežos, krūmājos, izcirtumos un meža pļavās zem bērziem vai to tuvumā.

Garšīga ēdamā sēne. Cepta un zupās neatpaliek ar savām garšas īpašībām no baravikām. Lietojama arī žāvēšanai, marinēšanai, sālīšanai. Apstrādājot sēnes kļūst melnas.

Melnās bērzubekas cepurīte ir 3 – 15 cm plata, sākumā puslodesveidīga, vēlāk izpletusies un spilvenveidīga, melnbrūna vai pelēka. Kātiņš 7 – 15 cm garš un 1,8 – 4 cm resns, cilindrisks, augšdaļā sašaurināts, blīvs, bez dobuma, baltgans, ar šķērseniski novietotām melnbrūnām pārslveidīgām šķiedrainām zvīņām. Stobriņu slānis sūkļains, bālgans, vēlāk krēmkrāsā, pieskaroties krāsu nemaina. Atveres sīkas, ieapaļas, stobriņi sākumā balti, vēlāk krēmkrāsā un pelēkbrūni.

Aug noaugusta līdz oktobrim ne bieži uz augsnes mitros bērzu un jauktos mežos. Cepama svaiga. Noderīga arī marinēšanai, sālīšanai un žāvēšanai. Garšas īpašību ziņā maz atpaliek no baravikas.

Purva bērzubekas cepurīte ir 2,5 – 7 cm plata, sākumā puslodesveidīga, vēlāk izpletusies, spilvenveidīga, balta vai krēmkrāsā, bieži ar pelēkzilganu vai pelēkzaļganu nokrāsu, mitrā laikā nedaudz gļotaina, sausā – sausa, gluda. Kātiņš 4,5 – 12 cm garš un 0,8 – 2,8 cm resns, cilindrisks, uz augšu sašaurināts, baltgans vai pelēcīgs, klāts ar šķērseniski novietotām baltganām zvīņām. Stobriņu slānis sūkļains, stobriņi sākumā balti, vēlāk netīri pelēki, atveres sīkas, ieapaļi stūrainas, baltas. Mīkstums baltgans, kātiņā zilgani zaļgans, lauzumā krāsu nemaina, bez īpašas smaržas, ar skābenu garšu.

Aug augustā, septembrī purvainos, jauktos un lapu koku mežos un sūnu purvos ar bērziem. Ēdama sēne, kas ar savām garšas īpašībām gandrīz neatpaliek no baravikas. Svaiga cepama. Noderīga arī marinēšanai, sālīšanai, žāvēšanai.

Parastā bērzubeka
Leccinum scabrum
Griezumā krāsu nemaina. Aug pie bērziem. Ļoti bieža.    

Sarkstošā bērzubeka
Leccinum oxydabile
Griezumā mazliet sārtojas. Aug pie bērziem. Ļoti reta.    

Raibā bērzubeka
Leccinum variicolor
Kāta pamatne griezumā zilē. Aug pie bērziem. Pareta.

Melnā bērzubeka
Leccinum melaneum (L.roseofractum)
Griezumā krāsu nemaina. Aug pie bērziem. Reta.    

Purva bērzubeka
Leccinum niveum (L.holopus)
Griezumā krāsu nemaina. Aug pie bērziem. Ļoti bieža.    

Neīstā bērzubeka
Leccinum pseudoscabrum (L.carpini)
Griezumā tumsnē. Aug pie daž. lapukokiem. Ļoti reta.

    
Sviestbekas
Sviestbekas ir labas ēdamas sēnes. Sēņotājiem labi pazīstamas ir parastā (Suillus luteus), graudainā (Suillus granulatus) un priežu (Suillus variegatus) sviestbekas.

Parastās sviestbekas cepurīte ir 4 – 13 cm plata, attīstības sākumā puslodes veida, vēlāk plakani izliekta, tumšbrūna vai dzeltenbrūna ar viegli novelkamu virsmiziņu, mitrā laikā – gļotaina, sausā – zīdaina, spīdīga. Attīstības sākumā cepurītes mala savienota ar kātiņu ar diezgan blīvu baltu plīvuri, kuram, vēlāk plīstot, cepurītes malās paliek bārkstainas atliekas, bet uz kātiņa izveidojas apakšpusē violets gredzentiņš. Ar gredzentiņa klātbūtni parastā sviestbeka atšķiras no tai tuvās graudainās sviestbekas. Kātiņš 3 – 11 cm garš un 1 – 3 cm resns, cilindrisks, bez dobuma, baltgans, dzeltenbrūns, virs gredzentiņa miltaini graudains, zem gredzentiņa – šķiedrains. Stobriņu slānis sākumā baltgans, vēlāk dzeltenīgs, pat zeltdzeltens, pieskaroties krāsu nemaina.. Mīkstums balts, maigs, gaiši dzeltens, ar patīkamu augļu smaržu un garšu.

Sēne sastopama galvenokārt smilšainās augsnēs skuju koku mežos zem priedēm no jūlija līdz novembrim, bieži ļoti bagātīgi. Laba ēdama sēne, kurai pirms lietošanas jānovelk virsmiziņa. Cepama svaiga, marinējama, sālāma. Mazāk piemērota žāvēšanai.

Graudainās sviestbekas cepurīte ir 3 – 12 cm plata, sākumā puslodesveidīga, vēlāk izpletusies, dzeltenīga vai rūsganbrūna, vēlāk tumši brūndzeltena, okerkrāsā, mitrā laikā ar biezu gļotu slāni, sausā laikā spīdīga. Kātiņš 4 – 8 cm garš un 0,8 – 2 cm resns, cilindrisks, bez dobuma, tādā pat krāsā kā cepurīte, bet atšķirībā no iepriekšējās sugas bez gredzentiņa, miltaini graudains, vēlāk ar tumšu punktējumu. Stobriņu slānis sākumā dzeltenīgs, vēlāk tumšbrūni dzeltenīgs. Mīkstums sākumā balts vai dzeltens ar vāju augļu smaržu un patīkamu garšu.

Graudainā sviestbeka aug no jūnija līdz oktobrim galvenokārt smilšainās augsnēs, skuju koku mežos. Pirms lietošanas jānovelk cepurītes virsmiziņa. Cepama svaiga, marinējama, sālāma. Nav ieteicama žāvēšanai.

Priežu sviestbekas (sauktas arī par makavici – no krievu „mohovik” – sēne, kas aug sūnās) cepurīte sasniedz 5 – 15 cm platumu, tā ir puslodesveidīga vai spilvenveidīga, krāsa no dzeltenpelēkas un dzeltenbrūnas līdz tumši okerbrūnai; sausa smalki pūkaini zvīņaina ar izteikti asu malu. Stobriņi ar ļoti sīkām atverēm, sākumā olīvbrūni vai zaļgandzelteni, vēlāk brūngani vai kanēļa krāsā. Kātiņš 7 – 10 cm garš un 1 – 4 cm resns, cilindrisks, dažreiz pie pamatnes paplašināts, gluds, dzeltenīgs. dažreiz ar sarkanīgu vai brūnganu nokrāsu. Mīkstums blīvs, dzeltenīgs, lauzumā vai griezumā zilē; ar sēņu smaržu un garšu.

Aug galvenokārt smilšainās augsnēs no jūlija līdz oktobrim. Var cept svaigu, bet tā noderīga arī marinēšanai, sālīšanai, žāvēšanai.

Priežu sviestbeku dažreiz var viegli sajaukt ar govju beku (Suillus bovinus). Tās cepurīte ir 3 – 10 cm plata, sākumā puslodesveidīga, ar ielocītu malu, vēlāk plakani izliekta, mitrā laikā gļotaina, sausā – sausa un spīdīga, kaila, oranži dzeltenīga vai sarkanbrūna. Stobriņu slānis dzeltenīgs, vēlāk gaiši brūns, gar kātiņu nolaidens; atveres platas stūrainas, lielākas, stobriņi gaišāki nekā priežu sviestbekai. Kātiņš 5 – 10 cm garš un 1 – 2 cm resns, cilindrisks, pie pamatnes nedaudz sašaurināts, gluds, tādā pat krāsā kā cepurīte vai nedaudz gaišāks. Mīkstums gaišdzeltens, brūngans, lauzumā nedaudz sārtojas, ar patīkamu garšu un vāju augļu smaržu.

Sastop no jūlija līdz oktobrim skuju koku, galvenokārt priežu mežos, pie meža ceļiem, ceļmalās. Bieži aug kopā ar rožsārto zeltkāti (Gomphidius roseus) ar kuru simbiozē. Rožsārtā zeltkāte arī ir ēdama sēne. Govju bekas iesaka sālīt kopā ar citām sēnēm. Daži autori iesaka arī cepšanai un marinēšanai.

Zeltainās sviestbekas (Suillus grevillei) cepurīte sasniedz 3 – 11 cm platumu, sākumā tā ir izliekta, spilvenveidīga, vēlāk izpletusies, plakana, gļotaina mitrā, spīdīga sausā laikā, zeltdzeltena. Kātiņš 4 – 11 cm garš un 1 – 2,5 cm resns, cilindrisks, sākumā tādā pat krāsā kā cepurīte, vēlāk iesarkans, apakšdaļā brūnām šķiedrām. Attīstības sākumā cepurītes malu un kātiņu saista balts vai zeltdzeltens plīvurs, kas vēlāk saplīst un uz kātiņa izveidojas balts vai dzeltenīgs, ātri izzūdošs gredzens. Stobriņu slānis sākumā dzeltenīgs, vēlāk brūngans, gar kātiņu nedaudz nolaidens. Mīkstums balts, gaišdzeltens. Lauzumā nedaudz nobrūnē vai sārtojas.

Sastopama parkos, alejās un mežu stādījumos zem lapeglēm no augusta līdz oktobrim. Sastopama ne bieži, gan atsevišķiem eksemplāriem, gan arī grupās. Garšīga ēdama sēne, kura bez iepriekšējas novārīšanascepama, marinējama, žāvējama. Sēne ātri bojājas, nedrīkst kavēties ar apstrādi.

Graudainā sviestbeka
Suillus granulatus
Ap kātu nav gredzena. Aug pie priedēm. Ļoti bieža.    

Parastā sviestbeka
Suillus luteus
Kātu apjož gredzens. Aug pie priedēm. Ļoti bieža.    

Purva sviestbeka
Suillus flavidus
Kātu apjož gredzens. Aug pie priedēm. Visai reta.

Zeltainā sviestbeka
Suillus grevillei
Kātu apjož gredzens. Aug g/kārt pie lapeglēm. Pareta.    

Lipīgā sviestbeka
Suillus viscidus (S.aeruginascens)
Kātu apjož gredzens (izzūd). Aug pie lapeglēm. Reta.    

Gaišā sviestbeka
Suillus placidus
Gredzena nav. Aug pie Veimuta priedēm. Ārkārtīgi reta.

Priežu sviestbeka (priežubeka)
Suillus variegatus
Griezumā mēreni zilē. Aug zem priedēm. Ļoti bieža.    

Govju sviestbeka (govjubeka)
Suillus bovinus
Sīka. Aug zem priedēm, nereti lielos baros. Ļoti bieža.

    
Smilšbekas
No smilšbekām Latvijā aug kastaņu smilšbeka (Gyroporus castaneus) un rudzpuķu smilšbeka (Gyroporus cyanescens).

Kastaņu smilšbekas cepurīte ir 4 – 10 cm plata, sākumā puslodesveidīga, pelēldzeltena vēlāk plakani izliekta vai plakana, rūsasbrūna, mitrā laikā lipīga, sausā – samtaina, pilnīgi gluda un kaila. Kātiņš 4 – 8 cm garš un 1,5 – 3 cm resns, cilindrisks, pie pamatnes nedaudz paplašināts, mazliet samtains vai kails, sākumā vidū ar atsevišķām kamerām tādā pat krāsā kā cepurīte. Mīkstums balts vai gaiši dzeltenīgs, trausls, lauzumā vai griezumā krāsu nemaina, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu. Stobriņi sākumā balti, vēlāk krēmkrāsā, atveres sīkas, apaļas.

Aug smilšainā augsnē gaišos lapkoku un jauktos mežos no jūlija līdz septembrim. Laba ēdama sēne, kuru var lietot cepšanai, žāvēšanai, marinēšanai. Latvijā sastopama pareti. To nevar sajaukt ne ar vienu indīgu sēni. Zināma līdzība ir ar lāču beku, kuras kātiņam nav dobuma un mīkstums lauzumā zilē.

Rudzpuķu smilšbekai cepurīte sasniedz 5 – 15 cm platumu. Sākumā tā ir puslodesveidīga, vēlāk izpletusies, plakana, brūngandzeltena vai pelēkbrūna. Kātiņš 2 – 8 cm garš un 1,5 – 3,5 cm resns, cilindrisks, ar paplašinātu apakšdaļu, vidū porains, vēlāk vietām ar dobumu. Stobriņi sākumā balti, vēlāk krēmkrāsā, atveres sīkas, apaļas. Mīkstums balts, lauzumā tāpat kā cepurīte, kātiņš un stobriņi pieskaroties kļūst rudzpuķu zili. Sēni cepot vai sutinot, zilā krāsa pazūd, un tās kļūst maigi dzeltenas. Aug uz smilšainas augsnes skuju un jauktu koku mežos no jūlija līdz oktobrim. Noderīga cepšanai, žāvēšanai, marinēšanai. Ļoti garšīga sēne. Latvijā sastopama reti.

Rudzupuķu smilšbeka
Gyroporus cyanescens
Griezumā strauji un spēcīgi zilē, vēlāk izbalē. Pareta.    

Kastaņu smilšbeka
Gyroporus castaneus
Mīkstums stingrs, griezumā krāsu nemaina. Ļoti reta.

 
Samtbekas
Kazu samtbekas (Xerocomus subtomentosus) cepurīte ir 3 – 12 cm plata, tā ir bieza, sākumā polsterveidīga, vēlāk izliekti izpletusies, pelēka vai olīvdzelteni brūna, samtaina, sēnei pieaugot – kaila. Kātiņš 4 – 10 cm garš un 1 – 3 cm resns, cilindrisks, uz pamatni sašaurināts, dažkārt saliekts dzeltenbrūns vai sarkanbrūns, gareniski rievains. Stobriņu slānis sākumā dzeltens, vēlāk zaļgandzeltens vai brūngans, mitrā laikā pirskaroties zilē. Mīkstums cepurītē balts vai baltgans, kātiņā dzeltenīgs, perifērijā sarkanīgs, lauzumā krāsu nemaina vai pēc kāda laika zilē; ar patīkamu smaržu un garšu.

Sastop skuju un jauktu koku mežos no jūnija līdz novembrim, ļoti bieži. Sēne izmantojama bez iepriekšējas novārīšanas cepšanai, žāvēšanai u. c.

Pie samtbekām pieder arī lāču beka (Xerocomus badius). Tās cepurīte sasniedz 5 – 20 cm platumu. Sākumā tā ir puslodesveidīga, vēlāk izliekti izplesta, tumšbrūna vai kastaņbrūna, sausa – spīdīga, veca un lietainā laikā – lipīga. Kātiņš 4 – 12 cm garš un 1 – 4 cm resns, cilindrisks, dažreiz izliekts, bieži vidusdaļā paresnināts, cepurītes krāsā vai nedaudz gaišāks, šķiedrains, bez tīklaina zīmējuma, pieskaroties zilē. Stobriņu slānis sākumā baltgans, vēlāk dzeltenīgs, spiedumu vietās zilganzaļš. Mīkstums balts vai gaiši dzeltenīgs, lauzumā zilē, ar patīkamu svaigu augļu smaržu un garšu, kas atgādina baraviku.

Aug galvenokārt skuju koku mežos zem eglēm no augusta līdz oktobrim, bieži.

Vērtīga un garšīga ēdama sēne, kura bez iepriekšējas novārīšanas cepama. Tā noderīga arī zupām, marinēšanai un žāvēšanai. Tāpat kā baraviku arī lāča beku jāuzmanās nesajaukt ar rūgto parasto žultsbeku, kuras mīkstums lauzumā un spiediena vietās nezilē.

Kazu samtbeka
Xerocomus subtomentosus
Ar samtainu cepurīti zaļganos/brūnganos toņos. Bieža.    

Raibā samtbeka
Xerocomus chrysenteron
Cepurīte ar smalku plaisājumu (parasti iesārtu). Bieža.    

Kastaņbrūnā samtbeka
Xerocomus spadiceus
Ar samtainu cepurīti kastaņbrūnā krāsā. Stipri reta.

Bifeļādas samtbeka
Xerocomus bubalinus
Bieži nesamtaina. Specif. krāsojas griezumā. Pabieža.    

Sarkanā samtbeka
Xerocomus rubellus
Ar koši sarkanu cepurītes virsmiziņu un kātu. Ļoti reta.    

Grubuļainā samtbeka
Xerocomus pruinatus
Ar grubuļainu un ļoti tumšu cepurītes virspusi. Ļoti reta.

Parazītiskā samtbeka
Xerocomus parasiticus
Parazitē uz cietpūpēžiem. Parasti aug bariņā. Ļoti reta.    

Lāču samtbeka (lāčubeka)
Xerocomus badius
Mīkstums stingrs, griezumā nedaudz zilē. Ļoti bieža.

latvijas.daba.lv
www.senes.lv

Beka

Kods: A-319-17
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2017. gada 17. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
244 KB
S 2000 x 1333 px
2.46 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
6.94 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.