0
info@redzet.lv

Daba » Ainava » Mežs

Pavasara ūdeņi mitrā mežāLangervaldes meža taka pavasarī
Lasīt aprakstu
Balto vizbulīšu ziedēšana Langervaldes mežā, Langervaldes mežs, Baltais vizbulis (Anemone nemorosa), Mežs, Jelgava, Pavasaris

Balto vizbulīšu ziedēšana Langervaldes mežā

Kods: A-257-19-AM
Autors: Ausma Melluma
Bildēts 2019. gada 28. aprīlī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
335 KB
S 2000 x 1333 px
3.15 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
23.2 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Langervaldes mežs atrodas netālu no Cukurfabrikas dzelzceļa stacijas, un 20. gadsimta sākumā bija ļoti populāra atpūtas vieta gan jelgavniekiem, gan rīdziniekiem, kas uz turieni devās ar kuģīti vai vilcienu. Jelgavnieks – mākslinieks, gleznotājs, pedagogs un ugunsdzēsējs Aleksandrs Strekavins (1889 – 1971) savā piezīmju burtnīcā „Par seno Jelgavu” raksta, ka 20.gadsimta sākumā Langervalda parks (agrākais Šēdiņa krogs) pie Garozes ceļa bijusi populāra jelgavnieku atpūtas vieta. Uz parku no Jelgavas varēja nokļūt pa Lielupi ar mazu tvaikonīti „Huelva”, kura piestātne atradās pie kādreizējā Langervaldes spirta brūža – kilometra attālumā no parka. Langervaldes parkā bijusi mūzikas estrāde, lapenes, soli, galdi un šūpoles. Tur bieži vien rīkotas zaļumballes, un svētdienās spēlējusi „Valdmaņa kapelle”. Parka tuvumā bijis arī Langervaldes restorāns, kurā ceptas gardas krējuma kūkas (pēc Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Arhīva materiāliem). Zināms, ka šī teritorija ir bijusi arī slavena 1905.gada revolucionāru mītiņu un apspriežu vieta.

Tagad šī teritorija ar taciņu tīklu vairāku kilometru garumā ir piemērota aktīvās atpūtas cienītājiem – pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai. Takas papildina koka laipas un tiltiņi, pie ieejas izvietotas koka un metāla aļņu skulptūras, kā arī mežā noslēpts "geocaching" slēpnis. Galvenā ieeja mežā ir no Rubeņu ceļa. Langervaldes mežs veido nozīmīgu Jelgavas pilsētas zaļā „tīklojuma” sastāvdaļu. Papildus ekoloģiskajiem devumiem (vēja un putekļu piesārņojuma samazināšana, trokšņa slāpēšana, lietusūdeņu noteces infiltrēšana un attīrīšana, augu un dzīvnieku sugu daudzveidība pilsētvidē u.c.), mežam ir ievērojams sociālo un estētisko devumu potenciāls. 

Langervaldes mežu, ko veido trīs meža kvartāli 50,3 ha kopplatībā, apsaimnieko Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes dibināta publiska aģentūra Meža pētīšanas stacija.

Mežs atrodas Jelgavas pilsētas teritorijas austrumu daļā, un to šķērso Jaunais ceļš. Langervaldes meža ģeogrāfiskais novietojums pie Jelgavas apvedceļa, kā arī tā pieejamības nodrošinājums ar piebraucamajiem ceļiem un sabiedrisko transportu, ir būtiski priekšnosacījumi, kas ļauj šo meža masīvu iekļaut pilsētnieku ikdienas dzīvē un izmantot gan atpūtai, gan dažādām sportiskām aktivitātēm.

Mežs sadalīts trīs zonās:

1.zona (100.kvartāls): intensīvas rekreācijas zona, kas akcentē vietas kultūrvēsturisko vērtību – sasaisti ar „pirmskara laika” Langervaldes parku un iecienītu jelgavnieku atpūtas vietu, kā arī informē apmeklētājus par agrāko meža apsaimniekošanas veidu – parkveida pļavu. Zona atrodas vistuvāk Jelgavas centram un autostāvvietai Rubeņu ceļā, te ir visintensīvākais apmeklējums. Rekreācijas slodzi uz meža ekosistēmu mazina apmeklētājiem sniegtā iespēja pārvietogies pa takām, kas klātas ar mulču.

2.zona (99.kvartāls): vidējas intensitātes rekreācijas zona, saglabājot meža bioloģiskās daudzveidības vērtības. Galvenais uzdevums – veicināt atpūtnieku kontaktu ar dabisku meža vidi, izbaudīt klusumu un meža skaņas, tajā pašā laikā nodrošinot ērtu pārvietošanos pa takām, kas klātas ar mulču.

3.zona (98.kvartāls): mazas intensitātes rekreācijas zona (atrodas vistālāk no autostāvvietas – pie Loka maģistrāles). Šo zonu apmeklē vismazāk cilvēku, tādēļ šeit veikta minimāla mežaudzes apsaimniekošana, saglabājot dabisku mežaudzi kopumā. Šo zonu ar pārējām rekreācijas zonām savieno labiekārtota maģistrālā taka, pa kuru var atgriezties autostāvvietā, vai arī turpināt pastaigas un sportiskās aktivitātes meža masīvā aiz Loka maģistrāles.

Katram apmeklētājam ir iespēja izvēlēties dažāda garuma takas: mazais loks (~800m) pirmajā rekreācijas zonā, ~1250m un ~1700m garas takas otrajā rekreācijas zonā, bet ~3000m gara taka savieno visas trīs rekreācijas zonas. Lokveida takas nodrošina apmeklētāju atgriešanos autostāvvietā, kā arī iespēju iziet no Langervaldes meža un turpināt pastaigu pa kādu no ielām.

Detalizētu Langervaldes meža karti var aplūkot šeit: dochub.com
www.langervalde.wordpress.com
www.mf.llu.lv

2017.gadā uzstādīti LLU Meža fakultātes studentu izveidotie septiņi koka tiltiņi, četras laipas, četri informācijas stendi, kā arī soliņi pie tiem, kā arī Amatu vidusskolas audzēkņu un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņu darinātie astoņi vides objekti no koka un metāla -dažādu dzīvnieku tēli – alnis, briedis un citiKatram tiltam Langervaldes parkā ir atšķirīga apdares tehnoloģija un krāsa, savukārt zinātnieku un studentu mērķis turpmāko gadu laikā ir monitorēt aizsardzības līdzekļu efektivitāti dabā, kur tilti ir pakļauti gan nokrišņiem, gan gaisa temperatūras pārmaiņām.
www.jelgavasvestnesis.lv

Savukārt 2019.gadā LLU Meža fakultātes organizētajā pasākumā «Mežs ienāk Jelgavā 2019» Pasta salā apmeklētāju acu priekšā tapa Jelgavas tehnikuma pedagogu un audzēkņu veidota koka skulptūra Jelgavas pilsētas simbola – aļņa – veidolā. Vairāk nekā trīsarpus metru augstais vides objekts paliekošu mājvietu atrada Langervaldes mežā.

«Skulptūra veidota no priedes dēļiem – tā ir vairāk nekā trīsarpus metrus augsta dēļu konstrukcija ar stūru savienojumiem. Attēlojām aļņa prototipu, kas ieskicējas mūsu pilsētas logotipā,» norāda Jelgavas tehnikuma profesionālās izglītības skolotājs kokapstrādē J.Stankevičs. Kopā ar viņu skulptūru veidoja Jelgavas tehnikuma pasniedzējs Andrejs Kopilovs un 1. kursa studenti Adrians Bulkovskis, Iļja Kuļiks, Mārtiņš Krišs Melnis, Jānis Lazdiņš, Reinis Matīss Sniedzītis un Jānis Švēde.
www.jelgavasvestnesis.lv

Balto vizbulīšu ziedēšana Langervaldes mežā

Kods: A-257-19-AM
Autors: Ausma Melluma
Bildēts 2019. gada 28. aprīlī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
335 KB
S 2000 x 1333 px
3.15 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 6000 x 4000 px
50.8 x 33.87 cm / 300 dpi
23.2 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.