0
info@redzet.lv

Valstis » Valstis » Izraēla

Vidusjūras pludmaleTelavivas ainava
Lasīt aprakstu
Baltais gārnis, Baltais gārnis jeb sudrabgārnis (Ardea alba), Putni, Telaviva, Izraēla

Baltais gārnis

Kods: IL-405-07
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2007. gada 26. septembrī, Telavivā, Izraēlā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
143 KB
S 2000 x 1334 px
1.6 MB
M 1756 x 1171 px
14.87 x 9.91 cm / 300 dpi
1.27 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
 Lielais baltais gārnis
Ardea alba (Linnaeus, 1758) 
 Valsts     Dzīvnieki (Animalia)
 Tips  Hordaiņi (Chordata)
 Klase  Putni (Aves)
 Kārta  Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
 Dzimta  Gārņu dzimta (Ardeidae)
 Apakšdzimta  Gārņu apakšdzimta (Ardeinae)
 Ģints  Gārņi (Ardea)
 Suga  Lielais baltais gārnis (Ardea alba)

Lielais baltais gārnis, sudrabgārnis - Egretta alba L.

Lielais baltais gārnis, sudrabgārnis - angliski: great white egret; vāciski: Silberreiher; zviedru: ägretthäger; igauņu: hõbehaigur; lietuviešu: didysis baltasis garnys; krievu: большая белая цапля

Līdz XX gs. 90-tajiem gadiem Latvijā rets ieceļotājs ar mazāk kā 20 novērojumiem (Russow 1880; Grosse, Transehe 1929; Виксне 1967; Тауриньш 1983; Baumanis, Mednis 1985; Celmiņš et al. 1993). Šajā novērojumu skaitā arī viens iespējams ligzdošanas gadījums Engures ezerā 1977. gadā (Lipsbergs, Kazubiernis 1980). Turpmākajos gados - līdz XX gs. beigām un XXI gs. sākumā - novērots aizvien biežāk un lielākā skaitā. 1997. un 1999. gadā atzīmēti divi ligzdošanas gadījumi Engures ezerā hibrīdpāri ar zivju gārni Ardea cinerea (Baumanis, Kalniņš 1997; Lipsbergs, Roze 2001). Turpat pirmais "tīra" pāra ligzdošanas gadījums pierādīts 2000. gadā (Lipsbergs u.c. 2001). Savukārt 2001. gadā Engures ezerā ligzdoja 2 pāri, 2002. gadā - 3 pāri (visus izpostīja ūpis Bubo bubo; Lipsbergs, Opermanis 2004), 2003. gadā - 2 pāri (J.Lipsbergs). Ligzdošanas vieta nav pārbaudīta 2004. gadā, bet ticams, ka ligzdoja arī togad, jo vietas tuvumā gārņi novēroti regulāri. Tā paša gada vasaras otrajā pusē - rudenī Latvijā novērota nepieredzēti masveidīga neligzdotāju ieceļošana (Celmiņš 2004). Šī parādība līdzīgā apmērā novērota arī turpmākajos gados, taču līdz ar ligzdotāju skaita pieaugumu grūti spriest, kādu daļu sastāda ieceļojušie īpatņi un cik vietējie ligzdotāji. Nav precīzu ziņu par ligzdošanu 2005.-2006. gados, bet 2007. gadā Engures ezerā ligzdoja vismaz 10 pāri (J.Lipsbergs). Otra ligzdošanas vieta Latvijā atklāta 2005. gada maijā zivju gārņu un jūras kraukļu kolonijā Lubāna rietumu malā Akmeņsalā (novērota ligzdas būvēšana, J.Ķuze). Tā paša gada jūnija beigās šajā kolonijā novēroti 9 īpatņi (R.Matrozis), bet 2007. gada 10. jūnijā virs kolonijas vienlaicīgi redzēti 18 īpatņi un atrastas 7 ligzdas (A.Kalvāns, J.Granāts). Trešā ligzdošanas vieta atklāta 2008. gada jūnijā Kaņierī - vismaz 10 ligzdas līdzās zivju gārņu kolonijai (R.Matrozis, O.Miziņenko). Populācijas vērtējums 2012. gadā: 80-100 pāri. Šo skaitu sastāda: Engures ezers - vismaz 20 pāri (ornitologu bāzes ziņas); Kaņieris - 20-30 pāri (A.Stīpniece); Lubāns - vismaz 35 pāri; Rušons - 1 pāris (abas pēdējās vietas K.Millers). Gadu vēlāk, 2013. gada jūnijā Kaņierī saskaitītas ap 70 ligzdas (R.Matrozis u.c.). Pēc jaunākajām ziņām 2015. gadā Rušonā, jauktā kolonijā kopā ar zivju gārņiem un jūras kraukļiem Phalacrocorax carbo, ligzdoja vismaz 10 pāri (G.Grandāns). Jaunas ligzdošanas vietas tagad zināmas Jumurdas ezera apkārtnē, kā arī Istras un Pildas ezeros (pēdējos divos iespējams ligzdoja jau agrāk) (A.Kalvāns). Populācija acīmredzami turpina pieaugt un 2015. gadā vērtējama 140-200 pāru robežās. Ziemošana pārliecinoši pierādīta sākot ar 2008. gada janvāri. Domājams, ka tagad daži īpatņi pārziemo regulāri, atskaitot varbūt bargās ziemas.

Garums: 85-102 cm, spārnu izpletums: 140-170 cm (Snow, Perrins 1998).
ornitofaunistika.com


Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba)
ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea). Sudrabgārnim ir 3 pasugas, kas ligzdo plašā areālā gandrīz visā pasaulē. Kopš 2000. gada lielais baltais gārnis ir pastāvīgs ligzdotājs arī Latvijā, lai gan pirms tam bija tikai reti ieceļojoša suga. Sudrabgārnis tiek salīdzināts ar eņģeli. Tas ir mirdzoši balts tāpat kā gulbis. Tikai, paceļoties gaisā, gulbja spārni skaļi švīkst, bet sudrabgārnis paceļas gaisā bez trokšņa, "gluži kā nemateriāla būtne".

Izplatība
Sudrabgārņa izplatības areāls ir ļoti plašs, tas aptver Eiropu, Āzijas rietumdaļu un mēreno klimata joslu līdz austrumiem, Āfriku uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, Ziemeļameriku un Dienvidameriku. Eiropas populācija ziemo Vidusjūras reģiona austrumu daļā, kā arī Kamargā Francijā. Ziemeļamerikā 19. gadsimta beigās, lai iegūtu skaistās, dekoratīvās muguras spalvas, sudrabgārnis tika agresīvi medīts, un tā populācija strauji samazinājās. Ievērojot stingrus aizsardzības pasākumus, mūsdienās tā ir atjaunojusies.

Latvijā
Latvijā līdz 1990. gadiem lielais baltais gārnis bija rets ieceļotājs, kopumā mazāk kā 20 novērojumi, no kuriem viens 1977. gadā Engures ezerā, iespējams, bija lizgdošanas gadījums. Turpmākajos gados tas tika novērots arvien biežāk, ligzdošanas gadījumus ieskaitot. Kopš 2000. gada, kad pirmo reizi pierādīta ligzdošana tīram sudrabgārņu pārim (ne pārī ar zivju gārni, kā līdz tam) ligzdojošo pāru skaits sāka pieaugt. 2007. gadā Engures ezerā ligzdoja vismaz 10 pāri. Otra ligzdošanas vieta tika atklāta Lubānas ezerā 2005. gadā. 2007. gadā Lubānas ezerā tika atrastas 7 ligzdas. 2008. gada tika atklāta trešā ligzdošanas vieta Kaņiera ezerā ar 10 ligzdām kaimiņos zivju gārņu kolonijai. Novērojumi ziemas mēnešos ļauj apgalvot, ka daži īpatņi Latvijā arī pārziemo. Vasaras beigās un rudeņos lielie baltie gārņi mēdz pulcēties lielos baros, pēdējos gados regulāri tiek novēroti bari ar vairāk kā simts putniem, bet lielākais bars novērots 2008. gadā, kad zivju dīķos pie Lubāna bija koncentrējušies ap 350 sudrabgārņi.

Izskats un īpašības
Sudrabgārnis ir liela auguma putns. ķermeņa augstums var sasniegt 1 metru, spārnu izplētums 165 - 215 cm, svars 950 g. Tas ir tikai nedaudz mazāks par lielo zilo gārni un zivju gārni. Tā apspalvojums viscauri ir balts, knābis gaiši dzeltens un kājas melnas. Pēc knābja un kājām to var vieglu atšķir no pārējiem baltajiem gārņiem. Tomēr riesta laikā knābis kļūst tumšāks, īpaši knābja gals, āda ap acīm no dzeltenas kļūst zaļgana, bet kājas gaišākas, kā arī uz muguras izaug garas, gaisīgas krāšņumspalvas. Pēc olu izdēšanas acu āda atkal kļūst dzeltena, bet pārējās pazīmes saglabājas visu ligzdošanas laiku. Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni izskatās kā pieaugušie putni ārpus riesta laika.

Sudrabgārnim ir lēns un mierīgs lidojums, un lidojumā kā visiem pelikānveidīgajiem tā kakls ir ierauts un saliekts "S" formā, bet kājas izstieptas taisnas uz aizmuguri.

Uzvedība un barība
Sudrabgārņi barojas pa vienam vai grupās. Tie ir plēsīgi un pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, barojas seklos ūdeņos un uz sauszemes. Sudrabgārņu galvenā barība ir zivis, vardes, vēžveidīgie, moluski un nelieli zīdītāji (pārsvarā grauzēji), bet tas medī arī nelielus putniņus, rāpuļus vai kukaiņus, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes. Medījums tiek norīts vesels. Medībām tiek izmantoti vairāki paņēmieni. Visbiežāk sudrabgārnis nekustīgi stāv, gaida un vēro zemi vai ūdeni pie savām kājām līdz medījums pienāk tik tuvu, lai to straujā kustībā varētu satvert ar aso, garo knābi, kuru sudrabgārnis lieto kā šķēpu. Bet reizēm sudrabgārnis lēnām pārstaigā medību teritoriju, kustības ir ļoti mierīgas un lēnas, vai tieši pretēji tas pēkšņi savicina spārnus vai ar pēdu apmaisa ūdeni ar mērķi, izbiedēt no slēptuvēm medījumu. Pirms cirst ar knābi tas upuri apskata, grozot galvu no vienas puses uz otru, novērtējot attālumu līdz tam.[8] Ligzdošanas laikā sudrabgārņi cenšas medīt ligzdošanas kolonijas tuvumā, bet, ja nepieciešams, medību vietas attālums no ligzdas tiek palielināts līdz pat 6 - 20 km.

Ligzdošana
Tas ligzdo kolonijās augstu kokos, kādas ūdenstilpes tuvumā. Ligzda ir masīva un būvniecībai pamatā tiek izmantoti koku zari. Latvijā sudrabgārnis parasti ligzdo kaimiņos zivju gārnim, bet citās vietās pasaulē tas ligzdo kopā arī ar lielo zilo gārni un sniegoto gārni. Latvijā novēroti arī ligzdošanas gadījumi zivju gārņu kolonijās niedrēs nevis kokos.  Ligzdošana kolonijās nodrošina ienaidnieka ātrāku ieraudzīšanu un efektīgāku ligzdas aizsardzību. Uz vienu sezonu sudrabgārņi veido monogāmus pārus. Bet viens un tas pats pāris var apvienoties vairākas sezonas pēc kārtas. Dzimumbriedumu sudrabgārņi sasniedz 2 gadu vecumā. Viena gada laikā tam ir viens perējums. Pirmie ligzdošanas vietās ierodas tēviņi un izvēlas ligzdas vietu. Labākās vietas ieņem vecākie tēviņi. Tās ir kolonijas centrā. Sudrabgārnis katru gadu var ligzdot citā vietā, kā arī citā kolonijā. Kad ligzdošanas vietās atgriežas mātītes, tēviņi cenšas pievērst to uzmanību. Tēviņš dejo, vicina spārnus, izpleš dekoratīvās spalvas. Mātītes sastājas apkārtējos koku zaros un vēro tēviņus. Aizkustināta mātīte atsaucas ar spārnu purināšanu, reizēm tā lido apļos ap izvēlēto tēviņu un dzen projām citas mātītes. Kādu laiku pāris nostiprina savstarpējās attiecības ar rotaļāšanos un kopīgu lidošanu, vienam otru dzenājot. Kad attiecības nostiprinātas, abi sāk kopīgi būvēt ligzdu.

Ligzdai ir platformas forma, kas atgādina parastu zaru krāvumu. Tā var tikt izmantota vairākus gadus no vietas, un pēkšņi citā gadā gārņi to ignorē. Tie ligzdas būvniecībai izmanto dažādus koku zarus, reizēm tos nozogot no citas ligzdas. Būvējot ligzdu pārim ir darba dalīšana. Tēviņš sagādā zarus, bet mātīte tos savij un sakrauj. Dējumā ir 3 - 6 zilzaļas olas. Tā kā perēšana sākas uzreiz pēc pirmās vai otrās olas izdēšanas, tad ligzdā putnēni var būt dažādos augumos. Olas tiek dētas ar 2 -3 dienu intervālu. Inkubācijas periods ilgst 23 - 26 dienas, abiem vecākiem piedaloties perēšanā. Jaunajiem putnēniem apspalvojums uzaug pēc 42 - 49 dienām. Tie sāk lidot apmēram 7 nedēļu vecumā. Pēc izlidošanas vecāki tos turpina barot vēl 10 - 11 dienas.
lv.wikipedia.org

Baltais gārnis

Kods: IL-405-07
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2007. gada 26. septembrī, Telavivā, Izraēlā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
143 KB
S 2000 x 1334 px
1.6 MB
M 1756 x 1171 px
14.87 x 9.91 cm / 300 dpi
1.27 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.