Attēlā redzami dolomīta atsegumi ar izteikti slāņotu struktūru, kur mijas gaiši pelēki, bāli zilgani un sārti iežu slāņi. Atseguma virsma ir nevienmērīga, vietām ar plaisām un nelieliem iedobumiem, kas izceļ ieža dabisko tekstūru. Pie pamatnes redzama smilšaina, nobirusi grunts ar izkaisītām rudens lapām.

No atseguma augšdaļas lejup stiepjas koku saknes, kas atklāti redzamas un cieši piekļaujas klintij. Saknes veido sarežģītu, savītu līniju rakstu, kas kontrastē ar cieto ieža virsmu. Šī mijiedarbība starp iezi un augāju uzskatāmi parāda dabisko procesu ietekmi uz reljefu.

Atseguma labajā pusē redzama rudens lapotne ar dzeltenām un zaļām lapām, kas mīkstina kopējo skatu. Krāsu saspēle starp iezi, saknēm un lapām rada līdzsvarotu un vizuāli bagātu kompozīciju. Ainava atspoguļo dabisku, maz pārveidotu vidi, kur ģeoloģiskie veidojumi un veģetācija pastāv ciešā līdzāspastāvēšanā.