0
info@redzet.lv

Pilsēta » Arhitektūra » Pilis, pilsdrupas, muižas

Zvārtavas pilsAlūksnes pils
Lasīt aprakstu
Alūksnes pils, Alūksnes Jaunā pils, Alūksne, Neogotika

Alūksnes pils

Kods: A-0045-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 25. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
280 KB
S 2000 x 1333 px
3.44 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3735 x 2490 px
31.62 x 21.08 cm / 300 dpi
10.8 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Alūksnes Jaunā pils

Alūksnes Jaunā pils celta Tjūdoru neogotikas stilā no 1860.līdz 1864.gadam, pēc barona Aleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma, un ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Domājams, ka pils galvenais arhitekts ir Johans Daniels Felsko, kurš bija Rīgas galvenais arhitekts. Būvdarbus vadītājis būvmeistars no Prūsijas Pauls Benjamins Polinaus. Alūksnes baznīcas grāmatās 1862.gadā pieminēts arī vietējais būvmeistars Roberts Millers.

Jaunās pils plānojumā – visas telpas grupējas abpus lielajai zālei un veido sarežģītu ārējo konfigurāciju. Katra telpu grupa tiecas fasādē izcelties kā atsevišķa apjoma daļa. Šāda organiska plānojuma un ārējā tēla saikne liecina par progresīvu pieeju telpiskās uzbūves izstrādē un ieskicē tās tendences, kas attīstījās vēlāk – jūgendstila periodā.

Virs pils galvenās ieejas zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis – lapsa kā gudrības un viltības simbols un trīs gliemežvāki uz vairoga.

Pils galvenā fasāde vērsta pret ziemeļiem, ar skatu uz Alūksnes ezeru.

Pils iekštelpas sevī slēpj dažādu arhitektūras stilu mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus, daļa veidoti 19.gs. II. pusē, no kuriem pāris fragmenti dažās pils telpās šobrīd ir atsegti un nostiprināti.

Fītinghofu dzimtai pils piederēja līdz pat 1920.gada agrārajai reformai. 1918.gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbus.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulks.

Pēc Otrā pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes, bet no 1950-to gadu beigām pilī darbojušās dažādas kultūras iestādes – izpildkomitejas Kultūras un Kinofikācijas nodaļa, pionieru nams, bibliotēka, bērnu bibliotēka, kinoteātris un muzejs.

Šobrīd pilī darbojas Alūksnes muzejs, Dabas muzejs.
www.aluksnespils.lv

Alūksnes Jaunā pils (vācu: Das Neue Schloss von Marienburg) ir angļu neogotikas stila pils Alūksnē. Pils ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Celta no 1860. līdz 1864. gadam Vidzemes landrātam Aleksandram fon Fītinghofam-Šēlam. Pašreiz pili apsaimnieko Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejs un Dabas muzejs.

Uzbūve
Pils būvdarbus vadīja Prūsijas arhitekts Pauls Benjamins Polinau, kaut gan pils apjomu un dekoratīvā fasādes dalījuma risinājums rada pamatojumu teorijai par Rīgas pilsētas galveno arhitektu J.D. Felsko kā pils projekta autoru. Pilij ir sarežģīta ārējā konfigurācija, visas telpas ir izvietotas no abām pusēm lielai parādes zālei un telpu grupējums izpaužas ārējā apjomā. Pie pils tika uzceltas arī jaunas saimniecības ēkas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, pagrabs ar neogotisku fasāžu apdari un apaļais tornis. Pils kreisajā stūrī zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis.

Pils parks
Alūksnes pils parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. Sākotnēji parks veidots regulārā franču stilā. Parka rietumu daļā vēl saglabājušies tolaik stādītie ozoli. Kad Eiropā sāka attīstīties ainaviskie dārzi, pils dārznieks Pēteris Buks parku pārveidoja angļu stilā. Vērienīgākie labiekārtošanas darbi parkā notika Burharda fon Fītinghofa laikā. 19. gadsimta sākumā Alūksnes parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Alūksnes parks bija pirmā vieta Vidzemē, kur auga sarkanā kļava, amorfa, pundurmandele, kokžņaudzējs, koluteja, kizils un citas svešzemju koku sugas.

Vēsture
Pateicībā par līdzdalību 1741. gada valsts apvērsumā Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete Alūksnes muižu piešķīra valsts kancleram grāfu Mihailam Voroncovam. 1744. gadā viņš to pārdeva Oto Hermanim fon Fītinghofam, kurš bija spilgta personība Latvijas kultūras vēsturē - Pēterburgas Medicīnas kolēģijas direktors, senators un slepenpadomnieks. Muižu mantoja viņa dēls Kristofs Burhards fon Fītinghofs, kas bija ķeizara Pāvila I kambarkungs un galma maršals. Pēc Burharda vēlmes tika sākta Alūksnes parka pārveide pēc Pēterburgas laikā iemīļotā Pavlovskas pils parka parauga. Viņa dēla Aleksandra fon Fītinghofa laikā uzcēla jaunu muižas kungu māju, ko dēvēja par Jauno pili. Fītinghofu dzimtai Alūksnes pils piederēja līdz pat 1920. gada agrārajai reformai. 1918. gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbu. No 1921. gada līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7. Siguldas kājnieku pulks.
lv.wikipedia.org

Vēl par Alūksnes Jauno pili

Vēsture
Alūksnes jaunā pils ir pēdējā baronu Fītinghofu celtā ēka. Par tās celtniecības laiku min 1859.-1863.gadu. Pils ir izcils neogotikas paraugs Latvijā. Domājams, ka pils galvenais arhitekts ir Johans Daniels Felsko, kurš bija Rīgas galvenais arhitekts. Būvdarbu vadītājs bija būvmeistars no Prūsijas Pauls Benjamins Polinaus. Baronam pils nebija pastāvīga dzīves vieta, bet kā atpūtas vieta ceļā starp Rīgu un Pēterburgu. Virs pils durvīm redzams baronu dzimtas ģerbonis – lapsa kā gudrības un viltības simbols un trīs gliemežvāki uz vairoga.

Pēdējais Jaunās pils barons bija Arnolds fon Fitinghofs, kas 1918.g. devās uz Vāciju paņemot līdzi arī daļu no pils interjera.

Pils sienas glabā daudzus vēstures stāstus:
1879.gadā pils telpās notika Valkas apriņķa laukskolotāju sapulce;
1884.gadā pilī pulcējās Alūksnes namīpašnieki, tirgotāji un inteliģence, lai nodibinātu ugunsdzēsēju biedrību;
1905./07.gadā pils pagrabos aizturēti revolūcijas dalībnieki;
1917./18.gadā pilī darbojās Kara revolucionārā komiteja, tad padomju valdības Izpildkomiteja un Partijas komiteja;
1919.gadā balstsomu štābs;
1920.gadā pili piešķir Izglītības ministrijai ģimnāzijas ierīkošanai, taču pils pārbūve ģimnāzijas vajadzībām prasīja lielus līdzekļus, un tiek nolemts ģimnāzijai celt jaunu ēku;
1924.gadā pilī izvietojās 7.Siguldas kājnieku pulka štābs. Ap pili risinājās nozīmīgākie notikumi, uz kāpnēm fotografējās ievērojami viesi, sūtņi un no balkona tika teiktas runas. Pie pils alūksniešiem spēlēja pulka orķestris. 7.Siguldas kājnieku pulka laikā pilī tika izmainīts telpu iekšējais plānojums, nojauktas un izbūvētas sienas, izveidotas jaunas sienas, izbūvēta kanalizācija;
Pēc Otrā pasaules kara pili pārņem padomju drošības iestādes;
1958.gadā pilī veic kapitālremontu, notiek telpu pārbūve, no jauna tiek veidotas sienas. Pēc remonta pilī darbojas dažādas kultūras iestādes - muzejs, pionieru nams, bibliotēka, kinoteātris. Bija arī dzīvokļi;
1990.gadā tiek atbrīvotas dzīvokļa telpas, tās tiek nodotas muzejam – krājuma vajadzībām.
 
Šobrīd pilī darbojas Alūksnes muzejs, Dabas muzejs.


Alūksnes Jaunās pils, tās kompleksa ēku – Ledus pagraba un Apaļā torņa, kā arī vairāku muižas parka objektu rekonstrukcija
Šie darbi notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta „Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija” laikā.
Alūksnes Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils, tajā izvietotais Alūksnes muzejs un dabas muzejs „Vides labirinti”, kā arī muižas parks ir nozīmīgi tūrisma objekti. Savukārt divu, līdz šim to tehniskā stāvokļa dēļ neizmantojamu, pils kompleksa būvju – Ledus pagraba un Apaļā torņa renovācija ļaus piedāvāt jaunus tūrisma objektus ar ērtu publisko pieejamību.

Projekta laikā muižas parka teritorijā rekonstruēja celiņu tīklu, atjaunojot nolietojušos segumu, ainaviski pievilcīgās parka vietās izvietoja soliņus, uzsāka skulptūru dārza atjaunošanu, rekonstruējot R.Sviles skulptūru „Nāra”, kā arī veica Jaunās pils dīķa rekonstrukciju, iztīrot un padziļinot ūdenstilpni.
Alūksnes muzeja, iedzīvotāju nozīmīgākais un gaidītākais notikums projekta laikā bija Alūksnes Jaunās pils fasādes rekonstrukcija un restaurācija, kā arī Apaļā torņa un Ledus pagraba rekonstrukcija, tādējādi radot iespēju apmeklētājiem piedāvāt vēl divus tūrisma objektus.

Pils fasādes restaurācijas laikā atklājās nopietnas konstruktīvas problēmas pils balkoniem, taču to restaurāciju vairs nevarēja iekļaut projektā, tādēļ šos darbus pilnībā finansēja no Alūksnes novada pašvaldības līdzekļiem.

Projekta laikā tapa materiāli Alūksnes novada dalībai trīs starptautiskās tūrisma izstādēs - buklets un pastkartes par Alūksnes Jaunās pils kompleksu un muižas parku. Arī dalība šajās izstādēs tika finansēta no projekta līdzekļiem. Iegādāti vairāki informācijas stendi un veikts tūrisma mārketinga pētījums par projektā iekļautajiem Jaunās pils kompleksa objektiem.

No projekta līdzekļiem izveidota Alūksnes muzeja mājas lapa internetā www.aluksnespils.lv, kā arī filma par Jaunās pils kompleksu. Projekta kopējās izmaksas ir Ls 494 717,46. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem finansē Ls 365 489,06, valsts budžeta finansējums ir Ls 12 914,80, bet pašvaldības finansējums – Ls 116 313,60.

Rekonstrukcija notika no 2011. līdz 2013. gadam.


Apaļais tornis
Pils kompleksa dienvidu pusē atrodas apaļa ēka saukta – „Apaļais tornis”. Celtnes pielietojums skaidri nav zināms. Pēc ļaužu nostāstiem ēka bijusi savienota ar pili un izmantota, kā pieliekamais.

Pēc projekta „Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija” noslēguma Apaļais tornis tiks izmantots Alūksnes muzeja ekspozīcijām.


Ledus pagrabs
Ledus pagraba celtniecības laiks nav zināms. Aplūkojot ēku, var redzēt vairāku pārbūvju pēdas, kā arī pielietotie celtniecības materiāli ir dažādi. Pirmā mūrējuma kārta ir no plēstiem laukakmeņiem. Tālākā kārta ir no sarkaniem ķieģeļiem. Nobeigumā sānu daļā jau izmantota cementa java.

Pēc projekta „Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija” noslēguma Ledus pagrabs tiek izmantots kā sezonāla izstāžu un ekspozīciju zāle.
www.aluksnespils.lv

Alūksnes pils

Kods: A-0045-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 25. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
280 KB
S 2000 x 1333 px
3.44 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3735 x 2490 px
31.62 x 21.08 cm / 300 dpi
10.8 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.