0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Mājdzīvnieki » Kamieļu dzimta

Lamas
Lasīt aprakstu
Alpakas mazulis Dundagas eksotisko dzīvnieku parkā, Alpaka (Vicugna pacos), Eksotisko dzīvnieku parks Dundagā

Alpakas mazulis Dundagas eksotisko dzīvnieku parkā

Kods: D-142-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 15. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
246 KB
S 2000 x 1333 px
2.29 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 5701 x 3801 px
48.27 x 32.18 cm / 300 dpi
15.2 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Alpaku dzimtene ir Dienvidamerika – Bolīvija, Peru, Čīle un Ekvadora. Vislielākie ganāmpulki sastopami Peru pakalnē un augstākās vietās Andos, kur tās meklē barību.

Alpaka (Vicugna pacos) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) Andu kalnos, Dienvidamerikā dzīvojošs mājdzīvnieks, ārēji līdzīgs mazai lamai.

Alpakas vienmēr ir tikušas audzētas, lai iegūtu vilnu, no kuras gatavo segas, cepures, apmetņus (pančo), vilnas audumus apģērbu šūšanai, cimdus, zeķes, šalles, džemperus un citus adītos izstrādājumus. Saskaņā ar Peru klasifikāciju no alpakas iegūst vilnas dzīparus vairāk kā 52 dabīgos toņos, saskaņā ar Starptautisko klasifikāciju 22 toņos. Alpakas kā mājdzīvniekus vilnas iegūšanai Dienvidamerikas indiāņi ir audzējuši vairākus tūkstošus gadu. Inku impērijas pastāvēšanas laikā no alpaku vilnas darinātus apģērbus varēja atļauties tikai augstdzimušie. Dienvidamerikā tiek izmantota arī alpaku gaļa, bet komerciāli realizēta ļoti reti

Alpaka ir ievērojami mazāka nekā lama. Tās ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 1,2 – 2,25 m, augstums skaustā ir 90 — 130 cm, svars 54 — 68 kg.
Lai arī ar vilnu apaugusi alpaka izskatās masīva, tās ķermenis ir slaids un smalki veidots, tai ir garš kakls un kājas, smalka galva un proporcionāli garas un smailas ausis.

Alpakai priekšzobi aug tikai apakšžoklī, bet augšžoklī ir cieta, rievota smaganu plāksne. Tēviņam priekšzobi, kā arī apakšējie ilkņi attīstās par cīņai piemērotiem zobiem, un tie ir garāki par 3 cm. Mātītei zobi tik gari neattīstās.

Alpakas vilna var izaugt līdz 50 cm garā apmatojumā un tas aug uz visa ķermeņa. Turklāt matojums var būt ļoti daudzās un dažādās krāsās: gan vienkrāsains, gan raibs. Izšķir divas alpaku šķirnes: huacaya (huakaija) un suri. Populārāka audzēšanai ir pirmā šķirne. Galvenā atšķirība ir tāda, ka huacaya šķirnes vilna ir īsāka nekā suri šķirnes alpakām.

Huacaya alpakām ķermeni, kaklu un ciskas sedz garš, cirtains matojums, bet uz galvas un kāju apakšdaļā tas ir īss. Suri alpakām vilna ir zīdaināka un aug ātrāk, turklāt matojums nav cirtains.

Pateicoties biezajam kažokam, alpakai nav problēmu izturēt kalnu krasās temperatūras maiņas, kad naktīs temperatūra noslīd līdz 0°C, bet dienās strauji iesilst līdz 16°C. Tomēr alpakas izdzīvošana vairāk vai mazāk ir atkarīga no cilvēka. Vilna tiek cirpta reizi gadā, no vienas alpakas iegūstot 2,2 — 4,5 kg vilnas.

Alpakas ir ļoti sabiedriskas, ziņkārīgas un draudzīgas ne tikai savā starpā, bet arī pret cilvēku. Tās parasti ganās kopā ar lamām, aitām un kazām. Alpakas veido nelielus ģimeņu barus, kurā ir viens dominējošais tēviņš, vairākas pieaugušas mātītes (5 — 10) un to mazuļi. Alpakas ir arī ļoti uzmanīgas un modri vēro apkārtni, skaļi paziņojot visam baram, ja pamana kādas briesmas. Mazākiem plēsējiem alpaku tēviņi uzbrūk ar zobiem un priekškājām, kožot, spļaujot un sperot. Spļauj arī mātītes, ja kāds tuvojas tās mazulim.

Ne visas alpakas spļaudās, bet to spēj darīt ikviena alpaka. Tās spļauj ne tikai uz ienaidniekiem, bet spļaudās arī savā starpā un reizēm var spļaut uz cilvēkiem. Savstarpēji tās spļaudās, lai noskaidrotu dominanci barā, bet uz cilvēkiem spļauj aiz bailēm. Spļāviens sastāv no siekalām, daudz gaisa un nedaudz kuņģa sulas, kas ir zaļā, zāles krāsā.

Visas ganāmpulka alpakas kakas cenšas atstāt īpašās vietās, veidojot kaku kaudzes. Šajās vietās tās zāli neēd. Turklāt tēviņi veido atsevišķu fekāliju kaudzi. ‘’Rakšos’’ tās tiek savāktas ar speciālu lielu mēslu savācēju – putekļusūcēju un izmantotas pārstrādei. ‘’Rakši’’ šobrīd strādā pie dzīvnieku mēslu pārstrādes īpašās, augsni barojošās granulās, kas ir videi draudzīgas.

Alpaku mātītes dzimumbriedumu sasniedz 12 — 15 mēnešu vecumā, bet tēviņi 30 — 36 mēnešos. Vairošanās sezona alpakām nav noteikta un pārošanās var notikt jebkurā laikā, kad mātīte tam ir nobriedusi.

Grūsnības periods ilgst apmēram 11 mēnešus (342 — 345 dienas). Piedzimst viens mazulis, kas sver 8 — 9 kg. Māte mazuli zīda 6 — 8 mēnešus. Mazuļi reizēm pieiet zīst pienu pie svešas mātītes, kuras var reaģēt ļoti dažādi: atļaut zīst, vienkārši aiziet projām vai censties padzīt mazuli, apspļaudot viņu.
Alpaku dzīves ilgums ir 15 — 25 gadi.
kamieli.lv

Alpaka (Vicugna pacos) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) Dienvidamerikā, Andu kalnos dzīvojošs mājdzīvnieks, kura savvaļas priekštece ir vikunja, lai gan ārēji tā ir līdzīgāka mazai lamai, ar kuru alpaka ir tuvu radniecīga, līdzīgi kā ar gvanako.

Alpakas (atšķirībā no lamām) vienmēr ir tikušas audzētas tikai, lai iegūtu vilnu, no kuras gatavo segas, cepures, apmetņus (pančo), vilnas audumus apģērbu šūšanai, cimdus, zeķes, šalles, džemperus un citus adītos izstrādājumus. Saskaņā ar Peru klasifikāciju no alpakas iegūst vilnas dzīparus vairāk kā 52 dabīgos toņos, saskaņā ar Starptaustisko klasifikāciju 22 toņos. Alpakas kā mājdzīvniekus vilnas iegūšanai Dienvidamerikas indiāņi ir audzējuši vairākus tūkstošus gadu. Inku impērijas pastāvēšanas laikā no alpaku vilnas darinātus apģērbus varēja atļauties tikai augstdzimušie. Dienvidamerikā tiek izmantota arī alpaku gaļa, bet komerciāli realizēta ļoti reti.

Alpaka
 Vicugna pacos (Linnaeus, 1758)
 Valsts     Dzīvnieki (Animalia)
 Tips  Hordaiņi (Chordata)
 Klase  Zīdītāji (Mammalia)
 Kārta  Pārnadži (Artiodactyla)
 Dzimta  Kamieļu dzimta (Camelidae)
 Cilts  Lamu cilts (Lamini)
 Ģints  Vikunjas (Vicugna)
 Suga  Alpaka (V. pacos)

Izplatība
Alpakas tiek audzētas Andu kalnu centrālajā un dienviddaļā: Bolīvijas ziemeļos, Peru dienvidos, Ekvadorā, Argentīnas ziemeļrietumos un Čīles ziemeļos, 1000 — 5000 metru augstumā virs jūras līmeņa. 20. gadsimta beigās alpakas sāka izvest no Dienvidamerikas un audzēt arī citās valstīs: ASV, Jaunzēlandē, Austrālijā un Nīderlandē. Neskatoties uz to, ka alpakas ārpus Dienvidamerikas audzē arvien lielākā skaitā, joprojām 99% alpaku vilnas tiek iegūta Dienvidamerikā. Peru mājo lielākā daļa alpaku populācijas — apmēram 3,5 miljoni alpaku jeb 75% no kopējās populācijas.

Vēsture
Ilgu laiku valdīja uzskats, ka alpaka, līdzīgi kā lama, ir selekcionēta no gvanako. Tomēr mūsdienu ģenētikas zinātne, kā arī 6000 — 7000 gadus veci arheoloģiskie atradumi ir pierādījuši, ka alpakas priekštece ir savvaļā dzīvojošā vikunja.

Arheologi uzskata, ka alpaku domestikācija notika 4000 — 5000 gadus pirms mūsu ēras. Inku impērijas laikā alpaku selekcija un vilnas tekstilizstrādājumu ražošana sasniedz pārsteidzoši augstu līmeni. Atbilstoši vēlamajām vilnas dzīpara krāsām, tika selekcionēti atbilstoši ganāmpulki: dažādu toņi brūni, melni un balti ganāmpulki. Valda uzskats, ko arī apstiprina arheoloģiskie atradumi, ka alpaku vilnai, pirms Amerikā ieradās spāņu konkistadori, bija daudz augstāka kvalitāte.

Kad Dienvidameriku pārņēma konkistadori, pilnībā apstājās gadu tūkstošiem veiktais alpaku selekcijas darbs. Uzskata, ka šajā laikā, apmēram 100 gadu laikā, izzuda 90% alpaku un lamu, kā arī 80% vietējo indiāņu. Spāņi ieveda zirgus, mūļus, aitas un cūkas, izspiežot no ganībām alpakas un lamas.

Šī situācija izmainījās tikai pēc 1860. gada, kad Eiropas tekstiluzņēmēji atklāja ekskluzīvo un īpaši kvalitatīvo alpaku vilnu un sāka to izmantot vilnas audumu ražošanā. Smaga krīze alpaku audzēšanā iesākās 1969. gadā, kad radikālu zemes reformu rezultātā tika likvidētas lielās saimniecības un īpašumi izdalīti starp zemniekiem, kuriem nebija nedz zināšanu, nedz iemaņu alpaku audzēšanā un kopšanā. Alpaku populācija 1992. gadā bija samazinājusies par 50%. Mūsdienās Andu valstis ir novērtējušas alpaku audzēšanas ekonomisko izdevīgumu un sākušas atjaunot alpaku ganāmpulkus un selekciju. Īpaši nopietni selekcijai pievērsušās Bolīvija un Peru. Alpaku audzētāju valstīs tiek veiktas īpašas valsts institūciju organizētas apmācības, lai zemniekus izglītotu alpaku audzēšanas un selekcijas darbā.

Izskats
Alpaka ir ievērojami mazāka nekā lama. Tās ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 1,2 - 2,25 m, augstums skaustā ir 90 – 130 cm, svars 54 – 68 kg. Lai arī ar vilnu apaugusi alpaka izskatās masīva, tās ķermenis ir slaids un smalki veidots, tai ir garš kakls un kājas, smalka galva un proporcionāli garas un smailas ausis. Alpakai priekšzobi aug tikai apakšžoklī, bet augšžoklī ir cieta, rievota smaganu plāksne. Tēviņam priekšzobi, kā arī apakšējie ilkņi attīstās par cīņai piemērotiem zobiem, un tie ir garāki par 3 cm. Mātītei zobi tik gari neattīstās.

Vilna
Alpakas vilna var izaugt līdz 50 cm gara. Atšķirībā no savas tiešās priekšteces — vikunjas — alpakai garš matojums aug viscauri uz visa ķermeņa. Turklāt matojums var būt ļoti daudzās un dažādās krāsās: gan vienkrāsains, gan raibs. Izšķir divas alpaku šķirnes: huacaya un suri. Populārāka audzēšanai ir pirmā šķirne. Galvenā atšķirība ir tāda, ka šķirnes huacaya vilna ir īsāka nekā suri šķirnes alpakām. Huacaya alpakām ķermeni, kaklu un ciskas sedz garš, cirtains matojums, bet uz galvas un kāju apakšdaļā tas ir īss. Suri alpakām vilna ir zīdaināka, un tā aug ātrāk, turklāt matojums nav cirtains. Alpakai, pateicoties biezajam kažokam, nav problēmu izturēt kalnu krasās temperatūras maiņas, kad naktīs temperatūra noslīd līdz 0 °C, bet dienās strauji iesilst līdz 16 °C, tomēr alpakas izdzīvošana vairāk vai mazāk ir atkarīga no cilvēka. Vilna tiek cirpta reizi gadā, un no vienas alpakas iegūst 2,2 — 4,5 kg vilnas.

Uzvedība
Alpakas ir ļoti sabiedriskas, ziņkārīgas un draudzīgas ne tikai savā starpā, bet tās ir draudzīgas arī pret cilvēku. Tās parasti ganās kopā ar lamām, aitām un kazām. Alpakas veido nelielus ģimeņu barus, kurā ir viens dominantais tēviņš, vairākas pieaugušas mātītes (5 — 10) un to mazuļi. Alpakas ir arī ļoti uzmanīgas un modri vēro apkārtni, skaļi paziņojot visam baram, ja pamana kādas briesmas. Mazākiem plēsējiem alpaku tēviņi uzbrūk ar zobiem un priekškājām, kožot, spļaujot un sperot. Spļauj arī mātītes, ja kāds tuvojas tās mazulim.

Ne visas alpakas spļaudās, bet to spēj darīt ikviena alpaka. Tās spļauj ne tikai uz ienaidniekiem, tās spļaudās savā starpā un tās reizēm var spļaut uz cilvēkiem. Savstarpēji tās spļaudās, lai noskaidrotu dominanci barā, bet uz cilvēkiem tās spļauj aiz bailēm. Spļāviens sastāv no siekalām, daudz gaisa un nedaudz kuņģa sulas, kas ir zaļā, zāles krāsā. Visas ganāmpulka alpakas fekālijas cenšas atstāt īpašās vietās, veidojot fekāliju kaudzes. Šajās vietās tās zāli neēd. Turklāt tēviņi veido atsevišķu fekāliju kaudzi.

Barība
Alpaka ir zālēdājs un piemērojusies augstkalnu vulkāniskās augsnes, nabadzīgo pļavu augiem un krūmiem, tomēr tā cenšas uzturēties ūdenstilpes tuvumā. Alpakas tiek piebarotas arī ar sienu.

Vairošanās
Alpaku mātītes dzimumbriedumu sasniedz 12 — 15 mēnešu vecumā, bet tēviņi 30 — 36 mēnešos. Vairošanās sezona alpakām nav noteikta un pārošanās var notikt jebkurā laikā, kad mātīte tam ir nobriedusi. Grūsnības periods ilgst apmēram 11 mēneši (242 — 345 dienas). Piedzimst viens mazulis, kas sver 8 – 9 kg. Māte mazuli zīda 6 — 8 mēnešus. Mazuļi reizēm pieiet zīst pienu pie svešas mātītes, kuras var reaģēt ļoti dažādi: atļaut zīst, aiziet vienkārši projām vai cenšas padzīt, apspļaudot mazuli.

Alpakas un lamas savā starpā mēdz hibridizēties, un tām dzimst vairoties spējīgi mazuļi, kurus sauc par huarizo. Ja alpaka sakrustojas ar vikunju, kas notiek ļoti reti, jo mājdzīvnieku aploki ir ierobežoti, tad šādu hibrīdu sauc par pakovikunju. Ārēji tas ir līdzīgāks vikunjai, un tā vilna ir daudz smalkāka un kvalitāte augstāka. Alpaku dzīves ilgums ir 15 — 25 gadi.
lv.wikipedia.org

Alpakas mazulis Dundagas eksotisko dzīvnieku parkā

Kods: D-142-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 15. jūnijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
246 KB
S 2000 x 1333 px
2.29 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 5701 x 3801 px
48.27 x 32.18 cm / 300 dpi
15.2 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.