Attēlā redzama akmens skulptūru un laukakmeņu ekspozīcija plašā, zaļā parka teritorijā. Akmeņi izvietoti uz maigi slīpa zāliena, veidojot atvērtu un harmonisku kompozīciju. Apkārt aug lapu koki, kas rada dabisku fonu.

Daļa akmeņu ir vertikāli novietoti, citi – masīvāki un zemāki, atšķiroties pēc formas, izmēra un virsmas faktūras. Dažiem akmeņiem redzami iegravēti uzraksti, kas liecina par to simbolisko vai piemiņas nozīmi. Parka reljefs ir lēzens un vizuāli pārskatāms.

Saulainais laiks un skaidrās debesis pastiprina telpas plašuma sajūtu. Attēls atklāj parku kā mierīgu, sakoptu vidi, kur dabas elementi organiski apvienoti ar cilvēka veidotu akmens ekspozīciju.