Pāvilostas dienvidu mols

Vēsture 
Mola pirmsākumi meklējami 1878. gada ziemā, kad Upesmuižas barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds par saviem līdzekļiem (8000 zelta rubļiem) uzsāka divu paralēlu molu būvniecību Sakas upes grīvā, lai izveidotu kuģojamu ostu. Sākotnēji konstrukciju veidoja koka pāļu rindas un akmeņu krāvumi, kas tika guldīti uz kadiķu zariem. No 1923. līdz 1929. gadam valsts finansētas rekonstrukcijas laikā molu pagarināja un nostiprināja ar masīviem betona blokiem. Padomju okupācijas gados mols atradās slēgtā pierobežas zonā, un civilpersonām piekļuve tam bija liegta.

Arhitektūras raksturojums
Mols laika gaitā ir piedzīvojis vairākas pārbūves. Tā vēsturisko daļu klāj masīvi, jūras viļņu un ledus ietekmē daļēji noskaloti betona bloki, kurus pamatnē sargā neregulāru laukakmeņu bērums. Pēc vērienīgajiem pārbūves un pagarināšanas darbiem, kas noslēdzās 2019. gadā, Dienvidu mola kopējais garums sasniedzis 334,10 metrus. Tā virsa ir labiekārtota ar gājējiem drošu betona segumu un zemu aizsargmaliņu. Mola galā uzstādīta zaļa navigācijas zīme (bāka).

 Mūsdienu funkcija 
Dienvidu mols pilda stratēģisku ostas aizsargfunkciju, pasargājot Sakas upes ieteku un ostas akvatoriju no aizsērēšanas ar smiltīm, kā arī slāpējot atklātās jūras viļņus. Tas nodrošina drošu kuģu un jahtu ienākšanu Pāvilostas ostā. Mols ir kļuvis par vienu no pilsētas populārākajiem tūrisma objektiem, kas ir viegli pieejams pastaigām tieši no Dienvidu pludmales.

Interesanti fakti

• Sākotnējā akmeņu kraušanas darbā 19. gadsimta beigās blakus vīriešiem smagu fizisku darbu veica arī vietējās sievietes.

• 2020. gadā Pāvilostas ostas molu pagarināšanas projekts ieguva 2. vietu prestižajā konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva 2019".