Mazsalacas novads

Mazsalacas novads ir 2009. gadā teritoriālās reformas rezultātā izveidots novads Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienotas bijušā Valmieras rajona pašvaldības: Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju (kopš 2010. gada janvāra sadalīta divās teritoriālās vienībās — Mazsalacas pilsētā un Mazsalacas pagastā), Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasts. Novada centrs atrodas Mazsalacā.
lv.wikipedia.org

Mazsalacas novada pašvaldības administratīvais centrs ir Mazsalacas pilsēta
 
Mazsalacas novada pašvaldības teritorijai ir šāds iedalījums:

•  Mazsalacas novada Mazsalacas pilsēta;
•  Mazsalacas novada Mazsalacas pagasts;
•  Mazsalacas novada Ramatas pagasts;
•  Mazsalacas novada Sēļu pagasts;
•  Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasts.

Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – novada dome, kas pieņem lēmumus; nosaka pašvaldības institucionālo struktūru; lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi; izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.
www.mazsalaca.lv

Mazsalacas pilsēta un pagasts

Mazsalacas novada pašvaldība, ar administratīvo centru Mazsalacas pilsētā, atrodas Vidzemes ziemeļrietumu daļā – 20 km no Igaunijas robežas, 45 km no Valmieras, 21 km no Rūjienas, 142 km attālumā no Rīgas. Novadu šķērso autoceļš Valmiera-Pērnava (Igaunija) dienvidu–ziemeļu virzienā, autoceļš Valka-Ainaži austrumu-rietumu virzienā.
Mazsalacas novads robežojas ar Alojas novadu, Burtnieku novadu un Rūjienas novadu.
Novads ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Ramatas pagasts

Pagasta platība: 171,1 km2  
Iedzīvotāji: ~ 470
Lielākās apdzīvotās vietas: Ramata un Vērsis
 
Igauniski „raamat” nozīmē grāmata. Ramatas upe iztek no maza ezeriņa Igaunijā, tek cauri pagasta teritorijai. Iespējams tā arī radies pagasta nosaukums „Ramata”.
Ramatas pagasts atrodas Mazsalacas novadā un robežojas ar Igauniju. Pagasts robežojas ar Ipiķu un Vilpulkas pagastiem Rūjienas novadā, Sēļu, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastiem Mazsalacas novadā, kā arī Staiceles pagastu Alojas novadā.
Vairāk kā pusi tā teritorijas klāj meži - 9282,5 ha, ievērojamu daļu aizņem purvi - 3189,9 ha: Saklaura-Oļļas purvs 2261 ha , Ķeseļu- Ramatas purvs 589 ha, Kogulpētes purvs 209 ha, Pēces un Kundziņu purvi.
Pagasta teritorija raksturojas ar daudzveidīgu un bagātīgu dzīvnieku un augu valstību, ar skaistām dabas ainavām gar Ramatas un Salacas upes krastiem.
Pagasta teritorija ir iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. 2949 ha platībā pagasta teritorija  atrodas dabas lieguma zonā „Ziemeļu purvi” t.sk. Mazezers 23 ha, Lielezers 162 ha, puse no Piģeles upītes garuma, Saklaura-Oļļas purvs 2261 ha u.c.zemes.
Īpaši aizsargājama dabas teritorija ir ainavu aizsardzības zona gar Salacas upi - dabas parks „Salacas ieleja” 410 ha.
Pagasta teritorijā atrodas 2 ezeri - Ramatas Lielezers (uz kartēm dažreiz atzīmēts kā Reikulis vai arī Puikulis), kas atrodas Saklaura  purvā, zem sūnu segas tas savienots ar otru mazāku ezeru - Mazezeru. Starp abiem ezeriem ir neliels smilšu  paugurs, kas apaudzis ar priedēm  un paegļiem, un  paceļas pār purva milzīgo uzpūsto sūnu vāku.
Teritoriju šķērso vairākas upes. Lielākās no tām ir Ramata ar pietekām (Ķīšupīte, Zariņupīte, Krūkļupīte) un Ziemeļvidzemes skaistākā upe Salaca ar pietekām (Ramata, Piģele, Līčupīte).
Brīvdabas estrādePagastā  ir bibliotēka, feldšerpunkts, sākumskola. 2006. gadā Ramatas pagastā  tika uzbūvēta brīvdabas estrāde, 2007. gadā atklāts kultūras centrs. Ramatas sākumskolā ir aktīva kultūras dzīve - darbojas bērnu deju kolektīvs, teātra un dziedāšanas pulciņi. Pagasta pašdarbnieki dzied Ramatas un Mazsalacas apvienotajā jauktajā korī  „Salaca”. Regulāri tiekas dāmu klubiņš „Atvasara”. Atzinību un popularitāti ieguvuši ikgadējie pagasta sporta svētki. Ar labiem panākumiem startē pagasta vīriešu volejbola komanda.
Ramatas pagasta bibliotēkā ir publiskais interneta pieejas punkts.
 
VĒSTURE
Ramatas pagasta pirmsākums ir Ramatas ciems, kuru 1945. gadā izveidoja Mazsalacas pagastā. 1959. gadā likvidēja Silzemnieku ciemu un Rūjienas rajona Ziediņu ciemu un abus pievienoja Ramatas ciemam.
No 1950. - 1959. gadam Ramatas ciems iekļauts Rūjienas rajonā. No 1960. gada - Valmieras rajonā. No 2009. gada 1. jūlija Mazsalacas novadā.
M.Pēkšēnas piemiņas akmensRamatas pagastā ir dzimusis latviešu pirmā dramaturģe Marija Pēkšēna (10.10.1845.- 08.12.1903.), kuras piemiņas akmens ir uzstādīts 1990. gada 28. septembrī pie „Klētnieku” mājām uz bijušās Nuķu pusmuižas noras(tēlnieks A. Vārpa) un  katru gadu septembrī sadarbībā ar Ramatas  sākumskolu un Kultūkapitāla fonda Ziemeļvidzemes biroju pie akmens notiek dzejas dienām veltīts pasākums.
Ramatas pagastā dzimtās mājas ir arī  arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (08.03.1859.-23.06.1928.), gleznotājam Pēterim Kundziņam (19.09.1886.-24.06.1958.).
Plaši Ramatas pagasta vārds ir izskanējis ar Raimonda Paula mūzikas centru „Līču skola”, ar koncertiem „Nāk rudentiņis”, „Ziņģe” (1998.g.), kultūras mantojuma dienām un citiem muzikāliem un  kultūras pasākumiem. Skola atrodas gleznainā vietā Salacas upes krastā.

Sēļu pagasts

Pagasta platība: 61,4 km2  
Iedzīvotāji: ~ 465
 
Sēļu pagasta teritorija veidojusies 1954. gadā, pievienojot daļu no bijušā Idus pagasta – Idus ciema.
 
Sēļu pagastā atrodas trīs bijušo muižu zemes – Idus, Pantenes un Sēļu. Idus un Pantenes muižas dibinātas jau ordeņa laikā, Sēļu muiža - Poļu laikā (pēc 1561. gada).
 
Sēļu muiža savu vārdu dabūjusi no Sēlpils kunga Kaspara Ziborga von Vislingena, kas to saņēma kā dāvanu no karaļa Augusta Sigismunda.
 
Idus muiža senāk piederējusi Rūjienas pilsnovadam. 1625. gadā zviedru karalis Gustavs Ādolfs to atdāvina Jasparam Matronam Krūzem. 1762. gada jūlijā Katrīna II 9 1/8 arklus no šīs zemes dāvina Kronštates komandantam ģen. Numersam. Uz šiem dāvinātajiem arkliem nodibinājās Idus muiža un pagasts.
 
Pantenes muiža veidojusies ordeņa varas laikā,tā atradusies Vīganta Šārenberga atraitnes īpašumā.

Skaņkalnes pagasts

Skaņkalnes pagastu no Mazsalacas un pārējiem pagastiem atdala Salacas upe. Skaņkalnes pagastā rodamas vēsturiskas liecības par kādreizējo lībiešu apmetnes vietu - Lībiešu pilskalnu un upuralu zem tā. Pašlaik Lībiešu pilskalnā izveidota brīvdabas estrāde, kurā ik vasaru notiek koncerti, zaļumballes un teātra izrādes.
 
Pagasts ir bagāts ar daudziem smilšakmens atsegumiem, klintīm, alām un avotiem. Noslēpumainas un pirmatnīguma apdvestas ir Salacas pietekas Dambjupītes alas un klintis, kas vijas gar Lībiešu pilskalnu. Krāšņi slejas Bezdelīgu klintis - tajās mitinās krastu čurkstes, tādēļ klints ir kā nosēta ar mazām, izdobtām aliņām. Dzelves kalna atsegumā atrodas Līkā, Taisnā un Oļu alas, bet laba foto kadra cienīga ir Eņģeļu ala - ap 6m dziļa, gotiska niša, no kuras izplūst avotiņš.
 
Arī novada lielākais lepnums - Skaņākalna klints atrodas Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, tomēr visērtāk klinti var aplūkot no pretējās upes puses. Lejpus Skaņākalna, Salacas kreisajā krastā atrodas Govs ala - 14m dziļā ala tagad iegruvusi, izveidojot grandiozu klinšu ieloku, no kura izplūst avots.  
 
Alas, klintis un smilšakmens atsegumi atrodami arī Lanģupītes krastos: Grūbes ala un pagrabi, kā arī Gudzona ala un tās savdabīgās nišas un kolonnas.
 
Pagasta kopējā platība  ir 11207,9 hektāri (112,2 km2). Aramzeme aizņem 2349,1 ha, pļavas 390,3 ha, ganības 329,0 ha, meži 6856,7 ha, purvi 515,6 ha, krūmāji 105 ha.
 
Iedzīvotāji: 710
 
VĒSTURE
Mazsalacas draudzes personālgrāmatā, kas datēta ar 1701. gadu, atrodas pirmās ziņas par pagastiem pašreizējā Skaņkalnes pagasta teritorijā – Skulberģu pagasts (ar 17 zemnieku ciematiem) un daļa no Ates pagasta (ar 53 zemnieku ciematiem, kurā ietilpa arī Vecates pagasts un daļa no Matīšu un Sēļu pagastiem). Šajā laikā katra muižas tiesa sastādīja savu pagastu.

19. gadsimtā pašreizējā Skaņkalnes pagasta teritorija ietilpa divos pagastos – Skulberģu un Jaunates. 20. gadsimta sākumā Jaunates pagastu pievienoja Skulberģu pagastam. Nodibinoties Latvijas valstij saskaņā ar likumu par pašvaldību nosaukumu pārlatviskošanu Skulberģu pagasts tika pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu.

Pēc padomju okupācijas pagasta teritorija tika sadalīta un izveidotas divas ciema padomes – Skaņkalnes  un Jaunciema, kuras 1956. gadā tika apvienotas.

Pagasta teritorijā atradās divas muižas – Skulberģu un Jaunates.

Skulberģu muiža cēlusies no viena arkla zemes, ko mestrs Freitāgs fon Loringhovens  1487. gadā dāvinājis Heinr. Kolbergam, no kura muiža mantoja savu vācisko “Colberg” un pakaļdarināto “Skulberģu” nosaukumu. 1590. gadā Skulberģi piederēja Rūjienas mācītāja Lēvenhūzena atraitnei, kura to pārdeva Valtenberģu Falkenbergam (zviedru karaļa Gustava Ādolfa armijas kapteinim). 1678. gadā muižu nopirka zviedru feldmaršals Hr. Horns. Caur redukciju atņemtā Skulberģu muiža palika valsts īpašumā līdz Latvijas nodibināšanai un sadalīšanai jaunsaimniekiem agrārreformas laikā.

Jaunates muiža – daļa no “Ates vakas”, kas kopā ar Vecates muižu piederēja pie Burtnieku pils apriņķa, kuru kā dāvinājumu no karaļa Gustava Ādolfa saņēma viņa valsts kanclers Aksels Oksenstjerna. Pēc redukcijas muiža pārgāja valsts īpašumā, līdz cars Pēteris I muižu atdāvināja ģenerālim fon Germanam. Vēlāk muižu ieguva baroni Budbergi, bet 20. gadsimta sākuma to nopirka latvietis Daudbergs. Agrārreformas laikā muiža atsavināta un sadalīta jaunsaimniekiem.

Skaņkalnes pagasta teritorijā ir darbojušās šādas skolas: Mazsalacas draudzes skola, Skulberģu pamatskola, Jaunates pamatskola, krievu skola pie Skulberģu pareizticīgo baznīcas. Mazsalacas draudzes skola darbojās no 1826. gada līdz 1918. gadam Skaņkalnes pagasta Salaciešos. Skulberģu  pamatskola darbojās no 1852.gada līdz 1962. gadam. No 19. gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz gadsimta beigām darbojās pamatskola Jaunatē. No 19. gadsimta beigām  līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem pagastā darbojās Pareizticīgo baznīca. No 1920. gada līdz 1972. gadam Mazsalacas draudzes skolas telpās darbojās nespējnieku nams.

Skaņkalnes pagastā ir dzimuši un strādājuši  Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – Bērztīss Kārlis  (30.05.1900. Skaņkalnes pag. – 04. 03.1950.,  apbedīts Mazsalacas pilsētas kapos) 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis;  Kalniņš Antons (22.01.1892. Skaņkalnes pag. “Vecvīkšēnos” –  08.12.1985., apbedīts Mazsalacas kapos)  6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants; Kociņš Kārlis (07.12.1886. Skaņkalnes pag.– 26.01.1948.) Vidzemes artilērijas pulka dižkareivis; Lācis Aleksandrs (02.09.1895. Skaņkalnes pag. “Ūčos” – 12.02.1927., apglabāts  Mazsalacas kapos) Vidzemes artilērijas pulka kareivis; Muižnieks  Eižens (18.11.1890 – 06.08.1939) Valmieras komandantūras kareivis, pamatskolas pārzinis Skaņkalnes pagastā
www.mazsalaca.lv