Skvērs Lielās un Jaunās ielas krustojumā
Par godu Latvijas valsts simtgadei Tukuma vecpilsētā 2018. gada novembrī tika atklāts Zigfrīda Annas Meierovica piemineklis. Tā autori ir tēlnieki Zane Elerte, Matīss Kalniņš un arhitekte Liene Līce.
Z. A. Meierovica piemineklim izraudzītā vieta ir simboliska. Tā atrodas pašā pilsētas sirdī, vecpilsētā – skvērā, kas atrodas pie Lielās un Jaunās ielas krustojuma, netālu no Brīvības laukuma un skolas, kurā mācījies izcilais valstsvīrs.
Brizules muiža un Rideļi Tukuma apkaimē – tieši tur meklējamas mūsu pirmā ārlietu ministra saknes. Meierovica bērnība pagājusi Durbē, Pūrē un Cērkstē, pirmā izglītība iegūta Kabilē un Tukuma pilsētas skolā. Arī visu turpmāko mūžu valstsvīrs bijis biežs viesis Tukuma pusē. Sava pēdējā brauciena laikā uz Brizules Druķu mājām Z. A. Meierovics gāja bojā.
Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs, Satversmes sapulces delegāts un vairākkārtējs Ministru prezidents – tādi bija Z. A. Meierovica oficiālie amati laikposmā no 1918. gada līdz viņa nāvei 1925. gada augustā.
Pēc Pirmā pasaules kara pretrunu plosītajā Eiropā Z. A. Meierovics panāca to, kam reti kurš ticēja. 1918. gadā Latvija tika atzīta de facto, tam 1921. gadā sekoja nākamais ārpolitiskais panākums – starptautiska Latvijas atzīšana de jure un uzņemšana Tautu savienībā. Z. A. Meierovics ir nodzīvojis īsu, bet neparasti spilgtu mūžu. Viņa personība, centieni un devums Latvijas labā apliecina vērtības, bez kurām nevar pastāvēt ne tauta, ne valsts, – pašapziņu, uzticību valsts ideāliem un nesavtīgu darbu, lai šos ideālus iemiesotu dzīvē.
www.visittukums.lv