Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Skulptūra “Lačplēsis”

Majoros uzstādītā "Lāčplēša" skulptūra 2013. gada Lieldienu noformējumā. 1953. gada šajā skvērā (Majoros) tika novietota Leonīda Kristovska veidota skulptūra “Lačplēsis” jeb “Lāčauša cīņa ar pūķi”. Tā veidota no akmens un betona masas ar metāla zobenu un vairogu. Sākotnēji tā bija skulptūra-strūklaka, kurai apkārt bija baseins ar dekoratīvām vardēm. No pūķa atvērtās mutes lejās ūdens.

 

1950. gadā, pēc Gruzijas pasūtījuma, Latvija šo skulptūru darināja par godu Georgijam Pobedonoscam. Gruzijā šis kungs ir nacionālais varonis (viņš pat ir attēlots Gruzijas valsts gērbonī), un tautā viņu dēvēja arī par Svēto Georgu. Taču, kad skulptūra bija gatava, Gruzija negaidīti atteicās no pasūtījuma. Līdz ar to skulptūra nevienam nebija vajadzīga. Lai tā neietu postā, skulptūras autors izdomāja, ka, ja šai skulptūrai „pietaisīs” klāt lielu cepuri un rokās ieliks zobenu (nedaudz izmainot plaukstas stāvokli), tad tas būs līdzigs latviešu nacionālajam varonim Lāčplēsim. Diemžēl „pārvērtības” ideāli nav izdevušās. Daudzi, kuri ir lasījuši Andreja Pumpura eposu „Lāčplēsis”, zina, ka Lāčplēsis ir cīnījies ar trejgalvaino jodu (pūķi/velnu), bet šis Lāčplēsis cīnās ar viengalvaino pūķi. Tāpat, acīmredzami ir arī tas, ka Lāčplēša stāja un zobena turēšana rokās ir „nedabiska”. Zinātāji saka, ka tas ir tāpēc, ka sākotnēji šis skulptūras varonis (Svētais Georgs) rokās turēja šķēpu.
www.zudusilatvija.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu