Latgales atbrīvošanas piemineklis (tautā dēvēts “Latgales Māra”) ir atpazīstamākais Rēzeknes simbols. Veltīts 1920. g. Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem un iemieso ideju par Latvijas valsts brīvību un vienotību. Pieminekli atklāja 1939. g. (mākslinieks L. Tomašickis, tēlnieks K. Jansons), tā bronzas skulpturālo kompozīciju veido: ķēžu rāvējs, kas simbolizē Latgales varonīgo dēlu izcīnīto brīvību pār svešām varām, blakus ceļos nometusies meitene vainago atbrīvotāju ar ozollapu vainagu, bet pāri abām figūrām – tautumeita, kas rokā tur paceltu zelta krustu – simbolizējot ticību un gandarījumu par atgūto brīvību.
1940. g. piemineklis tika gāzts, 1943. g. to atjaunoja, bet 1950. g. valdošā vara to iznīcināja. 1992. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem, Atbrīvošanas alejas uzkalnā piemineklis atkal pacēlās visā godībā (tēlnieks A. Jansons).
militaryheritagetourism.info
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā. Pēc Leona Tomašicka meta to veidojis tēlnieks Kārlis Jansons. Piemineklis atklāts 1939. gada 8. septembrī, atjaunots divas reizes: 1943. gada 22. augustā un 1992. gada 13. augustā.
Pirmais bronzā lietais Latvijas brīvības cīņu piemineklis.
Piemineklis
Piemineklis ir 11 metrus augsts, tā pamati likti 3,5 metru dziļumā. Rozā granīts postamentam un bronzas lējums atvesti no Somijas. Pieminekļa kompozīciju veido 3 figūras: ķēžu rāvējs, ceļos noslīgusi tautu meita un stāvoša meitene ar krustu rokā. Ķēžu rāvējs simbolizē Latgales cīņu par neatkarību Latvijas brīvības cīņu laikā, ceļos nokritusī meitene – lūgšanu, bet stāvošā meitene ar krustu – brīvo Latgali.
Vēsture
Iecere
Pirmā iecere celt Brīvības pieminekli Latgales atbrīvotājiem parādās laikraksta Latgolas Vords 1930. gada 2. janvāra izdevumā. Ar patriotisku aicinājumu atcerēties tautas varoņus, ne tikai tos, kuri Brīvības cīņu noslēgumā atbrīvoja Latgali no Padomju Krievijas, bet arī 1905. gada revolūcijā, zemnieku nemieros un arī senākā pagātnē kritušos neatkarības cīnītājus, sabiedrība tika rosināta celt šai izcīnītajai brīvībai cienīgu pieminekli. Laikraksts šo aicinājumu izteica sauklī:
(latg.) Ceļsim tū kai tautas spāka, viņas dvēseles stypruma, tautas vīneibas aplīcinojumu!
(Celsim to kā tautas spēka, viņas dvēseles stipruma, tautas vienības apliecinājumu!)
Aicinājums tika pamatots ar pienākumu pašreizējām un turpmākām paaudzēm godbijībā pieminēt iepriekšējo paaudžu izteikto gribu (pašaizliedzīgi ziedojot sevi Latvijas valsts izcīnīšanai), un radīt tradīcijas, kas liecinātu, ka pašreizējās paaudzes ir cienīgas saņemt sagatavoto mantojumu. Laikrakstā izteiktais aicinājums mudināja pieminekļa radīšanā iesaistīties katram iedzīvotājam, vienprātībā ar pārējiem.
Izveide
Toreizējā Rēzeknes pilsētas pašvaldība pieminekļa uzstādīšanai dāvināja zemes gabalu ar simtgadīgu ozolu un liepu stādījumiem, pašā pilsētas centrā – Atbrīvošanas alejā, iepretim pilsētas valdes ēkai un parkam.
Pieminekļa pamatakmens ielikts 1930. gada 8. jūnijā – Latgales atbrīvošanas svētku laikā. Atzīmējot pamatakmens likšanu Latgales atbrīvošanas piemineklim, tika sastādīts speciāls akts, sakarā ar desmit gadu piemiņas jubileju Latgales galīgai atbrīvošanai no svešām varām un desmit gadu atcerei, kamēr Latvija sastāda vienu valsti no visiem novadiem – Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Iecerētais Latgales atbrīvošanas piemineklis godinātu Latgales atbrīvošanu 1920. gada februārī no Sarkanās armijas un apvienošanu ar pārējiem Latvijas novadiem, kā arī visus atbrīvošanas cīņās kritušos karavīrus. Pieminekļa pamatakmens svinībās piedalījās valsts, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Svinīgo aktu parakstīja toreizējais Latvijas valsts prezidents Alberts Kviesis, bīskaps H. Celmiņš un Jāzeps Rancāns, kā arī tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis.
Līdz 1934. gadam bija noticis konkurss pieminekļa projekta sagatavošanai, aicināti mākslinieki no Rīgas, kā arī sasauktas vairākas konferences un apspriedes un pat vākti nepieciešamie finansiālie līdzekļi, bet darbs pie paša pieminekļa vēl nenotika. Vispirms pieminekļa idejas iniciatori panāca vienošanos ar pareizticīgās draudzes locekļiem par cara Aleksandra II piemiņai uzceltās kapličas nocelšanu no piemineklim paredzētās vietas un pārvietošanu tuvāk pareizticīgo baznīcai, par ko draudzei tika samaksāti 10000 latu.
Pieminekļa izveides laikā neiztika arī bez skandāliem. Tā, 1934. gada 14. februāra "Latgolas Vords" numurā lasāms par "Progresistu partijas" centieniem piedēvēt pieminekļa iniciatoru paveikto sev. Vēlāk šī partija izveidoja savu pieminekļa celšanas komiteju, kura sastāvēja vienīgi no partijas biedriem. Vienīgais komitejas veiktais darbs bija dēļu nožogojuma uzstādīšana ap būvlaukumu, kas tika aplīmēts ar pašas partijas aģitācijas plakātiem. Vēlāk šī komiteja tika likvidēta.
Pieminekļa celšanai tika nodibināta īpaša pieminekļa komiteja, par kuras vadītāju iecēla toreizējo tautas labklājības ministru Vladislavu Rubuli.
1934. gada 13. oktobrī par labāko pieminekļa projektu atzina Mākslas akadēmijas studenta Leona Tomašicka darbu "Māras Zeme". 1939. gada 8. septembrī iekšlietu ministrs Kornēlijs Veitmanis svinīgi atklāja un bīskaps Jāzeps Rancāns iesvētīja tēlnieka Kārļa Jansona veidoto pieminekli "Vienoti Latvijai".
Nojaukšana
Naktī uz 1940. gada 6. novembri pēc Rēzeknes komunistiskās partijas aicinājuma pieminekli kā "tautai naidīgu" nogāza un aizveda uz lopkautuvi. Kara laikā pieminekli izdevās atjaunot un 1943. gada 22. augustā notika atjaunotā pieminekļa atklāšana un dievkalpojums, ko atkal vadīja bīskaps Rancāns. Tomēr 1950. gada jūnijā padomju okupācijas vara pieminekli nojauca otrreiz un oriģinālā darba turpmākais liktenis nav zināms. Ilgāku laiku pieminekļa vietā stāvēja stabs ar skaļruni, līdz 1965. gada 21. jūlijā tur uzstādīja Ļeņina pieminekli.
Atjaunošana
1991. gada 27. augustā tika novākts Ļeņina piemineklis. 1992. gada 21. jūlijā pieminekļa pamatos iemūrēja kapsulu ar dokumentu, kurā ierakstīta "Latgales Māras" vēsture. 1992. gada 13. augustā Pasaules latgaliešu konferencē ar arhibīskapa Jāņa Pujata svētību notika svinīga Leona Tomašicka, Kārļa Jansona dēla – Andreja Jansona un Induļa Folkmaņa veidotā Latgales atbrīvošanas pieminekļa atklāšana. Piemineklis tika atjaunots par tautas savāktiem ziedojumiem.
Vietas simbols
Pieminekļa "Vienoti Latvijai" skulpturālais veidojums – sieviete ar krustu, kas pacelts labajā rokā, kļuvis tik pazīstams ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijā, ka tas simbolizē ne tikai Rēzekni, bet arī visu Latgali. Tādēļ tas bieži parādās uz dažādu laikrakstu, literāru izdevumu vākiem un suvenīriem.
lv.wikipedia.org