Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Piemineklis "Staltbriežiem zūru mežos 100 gadu"

Mūsdienu Latvijas teritorijā staltbrieži ienāca, atkāpjoties ledājam, līdz pirms aptuveni 5000 gadu sasniedza maksimālo skaitu. Mainoties klimatam, staltbriežu skaits samazinājās, līdz II gs. to vairs te nebija. Atkal staltbrieži parādījās XVII gs. – galvenokārt ievesti no vācu zemēm un Polijas karalistes, – kā medījamie dzīvnieki. Brīvā dabā tie nespēja aklimatizēties, tāpēc tika turēti lielākajās muižās t.s. iršu dārzos (vc. Hirschgarten), kas kalpoja gan kā briežu audzētavas, gan medību iecirkņi. Kurzemē un Zemgalē īsāku vai garāku laiku pastāvēja vismaz 13 iršu dārzi. Gadījumos, kad dzīvnieki izmuka no iežogojuma, tie brīvā dabā neizdzīvoja: staltbriežiem Latvijas klimats nebija piemērots, jo, izņemot Golfa straumes apskalotos Skandināvijas dienvidus, tik tālu uz ziemeļiem savvaļā šos dzīvniekus nevarēja sastapt.

Jau kopš 17. gs. vācbaltu muižnieki mēģināja atjaunot staltbriežu populāciju, ierīkojot iršu dārzus (briežu aplokus).  Līdz 20. gs. sākumam Latvijas teritorijā pastāvēja vismaz 13 iršu dārzi, lielākoties Kurzemē un Zemgalē.

19–20 gs. mijā Gārzdes, Zūru un Tārgales muižu īpašnieki brāļi Frīdrihs un Verners fon Buholci un to kaimiņš Vilhelms fon Koškuls sāka ieaudzēt brīvā dabā mežacūkas (kuras arī līdz tam te nebija sastopamas), un staltbriežus jeb iršus, kā šos dzīvniekus sāka dēvēt zemnieki. Netālu no Gārzdes muižas, Zūru meža masīva rietumu daļā viņi ierīkoja aptuveni 5 ha lielu aploku ar kāršu žogu un 1911. gada janvārī tur ielaida pirmos 16 staltbriežus, kas bija atvesti no Polijas dienvidos esošās Krievijas imperatora galma medību saimniecības. Līdz Ugāles stacijai tos nogādāja pa dzelzceļu, tālāk uz jauno dzīves vietu briežus veda zirgu pajūgos. Kopā uz Zūru mežiem atveda 26 iršus: 18 govis un astoņus buļļus. Dažus mēnešus tie dzīvoja aplokā, bet nākamā gada pavasarī tika palaisti brīvībā.

Pirmās 12 briežu mātītes un 4 buļļi labi iedzīvojās ap 10 000 ha plašajos muižu mežos, un jau 1913.–1914. g. to skaits bija ievērojami pieaudzis. Neskatoties uz abu pasaules karu ietekmi, suga turpināja sekmīgi attīstīties gan Kurzemes mežos, gan arī citur Baltijā.

1924. gadā Zūru meži kļuva par Valsts prezidenta un diplomātiskā korpusa medību objektu, jo tajos mita gandrīz puse no visiem tā laika Latvijas staltbriežiem. PSRS laikā sākās mērķtiecīga staltbriežu izplatības areāla paplašināšana, no Kurzemes mežiem vaisliniekus izvedot uz Vidzemi un Latgali. Mūsdienās Latvijā tiek lēsti aptuveni 40 000 iršu no kuriem ik gadus nomedī aptuveni 5 000 īpatņu. Lielākā populācija apdzīvo Kurzemi, nedaudz mazāka ir Zemgalē un Vidzemē, bet Latgalē sastopamas tikai atsevišķas grupas.
Vairāk lasīt: www.la.lv
vesture.eu

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu