Piemineklis Kārlim Ulmanim (Rīga)

Arnis Lukševics. Piemineklis Kārlim Ulmanim, 2003

Piemineklis Latvijas Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim (1877–1942)

Atklāts: 2003. gadā
Tēlnieks: Uldis Kurzemnieks
Arhitekts: Arnis Lukševics
Atrašanās vieta: K.Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā

2001. gadā latviešu tautā cienītā un komunistu deportētā un nomocītā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877 – 1942) piemiņas iemūžināšanai tika rīkoti vairāki konkursi, kuros nebija izteiktu līderu, taču tēlnieka Ulda Kurzemnieka darbā bija vajadzīgais pamats pieminekļa kompozīcijas attīstīšanai, ko paša tēlnieka elastīgā attieksme ļāva pilnveidot un sekmīgirealizēt. Ar Latvijas Zemnieku savienības atbalstu Rīgas Latviešu biedrība un Nacionālās kultūras attīstības fonds rīkoja ziedojumu vākšanu pieminekļa izveidei. Cīnoties ar nemitīgu politisku pretestību, tika panākta gan atļauja pieminekli novietot skvērā iepretim Ārlietu ministrijas ēkai, gan visi nepieciešamie saskaņojumi tā mākslinieciskā veidola, arhitektoniskā plānojuma un laukuma izveides realizācijai.

Valstsvīra skulptūra pacelta aptuveni 0,5m augstā uzkalniņā un ar akmens terasi norobežota no gājēju plūsmas. Īpaši nepalielinot gabarītus, kas ir virs vienas cilvēka dabas, paaugstinājumā novietotā skulptūra paceļas pāri garāmgājējiem un sasniedz vēlamo patosu. Gājēju celiņš iepretim piemineklim izlikts ar bruģakmeņiem un paplašināts, veidojot ceremoniālu priekšlaukumu iespējamiem rituāliem. 2,5m augstā bronzas skulptūra, kurā prezidents attēlots pilnā augumā, garā mētelī, ar platmali rokā, novietota uz bronzas plāksnes pamata. Uz terases zem prezidenta skulptūras kājām – granītā reproducēts palielināts K.Ulmaņa paraksta faksimils: „K. Ulmanis”.

Dažus metrus atstatu no pieminekļa, tā labajā pusē, 2006. gada 4. septembrī uzstādīja granīta plāksni ar paskaidrojošu tekstu latviešu un angļu valodā: „Kārlis Ulmanis. 1877.4.IX – 1942.20.IX. Latvijas Valsts pirmais Ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents (1936-1940). Padomju totalitārā režīma upuris, kapa vieta nav zināma. VISPIRMS BRĪVĪBA, TAUTA, VALSTS, UN TIKAI TAD ES PATS”.

Pieminekli atklāja 2003. gada 22. jūlijā – zīmīgā datumā, kas saistīts ar K. Ulamaņa deportāciju uz PSRS 1940. gadā.

Izmantotā literatūra:
Spārītis O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007
www.rigaspieminekli.lv

Lapas navigācija

Lapas satura daļā varat izvēlēties, ko redzēt kartē vai arī atvērt aprakstus un fotogrāfijas.

1. Lai apskatītu karti,
a) klikšķiniet uz loga “Apskates vietas” vai “Aktīvā atpūta”,
b) izvēlaties, kuru reģionu gribat redzēt,
c) izvēlaties apskates vietu, ieklikšķinot kreisajā pusē pirms tās nosaukuma. Kartē parādīsies ikonas attiecīgajās apskates vietās,
d) lai redzētu visus apskates objektus vietās, kur to ir daudz, ar peles rullīti vai klikšķinot uz + zīmes lapas labajā apakšējā stūrī, pietuviniet karti, līdz parādās atsevišķas ikonas,
e) ja vēlaties šo apskates vietu nosaukumus redzēt saturā, uzklikšķiniet uz bultiņas aiz attiecīgā nosaukuma,
f) ja vēlaties vienlaicīgi kartē redzēt visas konkrētā reģiona apskates vietas, ieklikšķiniet kreisajā pusē pirms “Rādīt visus objektus kartē”.

2. Kartē, uzklikšķinot uz ikonas, atvērsies fotogrāfija ar aprakstu:
a) ritinot uz leju un uzklikšķinot “Lasīt vairāk”, atvēriet pilnu aprakstu un fotogaleriju,
b) uzklikšķinot “Iegūt norādes”, jaunā logā atveriet konkrētās vietas karti,
c) ja no aprakstu daļas vēlaties atgriezties uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

3. Lai saturā atvērtu aprakstu un fotogrāfiju sadaļu,
a) klikšķiniet tieši uz nosaukuma,
b) klikšķiniet uz konkrētās vietas bildes vai “Lasīt vairāk”, lai atvērtu tās pilno aprakstu un galeriju,
c) lai atgrieztos uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

4. Visām apskates vietām www.redzet.lv mobilajā versijā pieejama googles navigācija.