Piemiņas zīme “Kārļa XII zābaks”
"Liepsalas", Virgas pagasts
Piemiņas zīmes idejas autors ir vēsturnieks Rihards Rubīns, ideju īstenoja tēlnieks Raimonds Gabaliņš un mākslinieks Raimonds Kalniņš.
Zābaks ar diviem pretēji vērstiem lielgabaliem un lodēm vēsta par Ziemeļu kara laika notikumiem, kad 1701. g. Virgā bija izveidota zviedru karaspēka nometne.
Piemiņas zīme Zviedrijas karalim Kārlim XII un 300. gadadienai kopš viņa armijas uzturēšanās Virgā. Vēstures dokumenti stāsta, ka 1701. gadā karalis ar savu karaspēku Virgas pagastā atradies 5 mēnešus. Pagasta teritorijā tika izveidota zviedru armijas pagaidu apmetne. Kāpēc armiju neizvietoja Liepājā, bet aizveda uz "drūmajiem laukiem"? Atbilde uz šo jautājumu saistāma ar Kārļa XII augstajiem morāles un disciplīnas standartiem – lai pasargātu savu armiju no izlaidīga, armijas disciplīnu graujoša dzīves veida. Ir saglabājušās karaļa vēstules, kurās viņš sūdzas par šejienes klimatu: "Galvenais, kas no šejienes ziņojams, ka te briesmīgi nepatīkams, šai gadskārtai nejauks laiks. Ir silts – it kā pavasaris, bet tai pašā laikā riebīgi miglains, vējains. Lietus, šķīdonis – ceļi pilnīgi neizbraucami". Virgā Kārlis XII mitinājās teltī, kuru no vējiem sargāja apkārt saspraustu zaru sienas. Kad kļuva sevišķi auksti, gaisu teltī sildīja ar nokaitētām lielgabalu lodēm. Viņš tā rīkojās, gan lai norūdītos, gan lai rādītu priekšzīmi saviem karavīriem, kā jāpārvar karagājiena grūtības. Kas zina, varbūt tieši šādos apstākļos ir radusies leģenda, ka Kārlis XII Virgā ir pazaudējis savu zābaku.
Piemiņas zīme atklāta 2001. gada 9. jūlijā. Uz postamenta atrodas kreisās kājas 56. izmēra zābaks, 2 lielgabali – viens uz rietumiem pret poļiem, otrs uz austrumiem pret krieviem, lodes un uzraksts.