Atbrīvošanas piemineklis celts brīvības cīņas kritušo latviešu kareivju piemiņai, kuri 1919. gadā ieņēma un atbrīvoja Līvānus no lieliniekiem. Pamatakmens likts 1934. gada oktobrī. Piemineklis atklāts 1935. gada 9. jūnijā (autors arhitekts Pāvils Dreimanis). Tas sastāvēja no 15 t smaga Krievijas armijas pamesta cietokšņa lielgabala stobra un četrpakāpju betona pamata. Kopējais pieminekļa augstums bija 7 m.
www.zudusilatvija.lv
Piemineklis karavīriem, kas Atbrīvošanas cīņās krituši par Līvānu un to apkārtnes atbrīvošanu
Autors: Arhitekta Pāvila Dreimaņa mets
Materiāls: tērauda lielgabala stobrs, granīts, bronza
Forma un lielgabala stāsts: arhitektonisks ansamblis, centrā uz piecpakāpju cokola vertikāli novietots lielgabala stobrs. Uz vairākpakāpju betona pamata uzstādīja 15 tonnas smagu Krievijas armijas cietokšņa lielgabalu. Tas, Pirmā pasaules kara laikā atkāpjoties, gadiem bija pamests dzelzceļa malā starp Trepes un Līvānu staciju. Pie septiņus metrus augstā pieminekļa piestiprināja granīta plāksni ar 40 kritušo Līvānu atbrīvotāju vārdiem.
Izmēri: stobra garums 2m, svars 15 t
Atrašanās vieta: Līvānos, pie dzelzceļa stacijas
Atklāts 1935. gada 9. jūnijā
Uzraksts: “Krituši par Latviju pie Līvāniem un apkārtnes atbrīvošanas 1919. gadā Jelgavas kājnieku pulka karavīri”
Seko karavīru un partizānu vārdi
1941. gadā sabojāts, atjaunots un iesvētīts no jauna 1941. gada 10. augustā. 1958. gada 2. aprīlī nopostīts, atjaunots un no jauna atklāts 2004. gada 3. novembrī.
1942. gadā pēc kompartijas funkcionāru norādes Līvānu pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja pieņēma lēmumu nojaukt 1935. gadā netālu no stacijas uzbūvēto pieminekli karavīriem, kas krituši 1919. gada Neatkarības kara laikā, atbrīvojot pilsētu no lieliniekiem. Laukums pie pieminekļa kļuva par vietu, kur pirmsokupācijas Latvijā valsts svētkos rīkoja svinīgos pasākumus. Padomju vara dīvainā kārtā monumentu diezgan ilgi “pacieta”, taču nepilnu gadu pēc lēmuma par demontāžu, 1958. gada 2. aprīlī, sākās nojaukšanas darbi, kas ilga mēnesi. Vēsturisko lielgabalu sagrieza metāllūžņos. Ir nostāsts, ka to paveicis kāds Līvānu ķieģeļfabrikas strādnieks, kam par to apsolīts motocikls. ( http://www.la.lv/1957-gada-4-oktobri-livanos skatīts: 15.02.2019)
latvijaspieminekli.lv
Piemineklis atrodas Fabrikas un Stacijas ielu krustojumā, kur to 1935. gada 9. jūnijā atklāja ģenerālis Rūdolfs Bangerskis, godinot 1919. gadā Līvānu atbrīvošanas kaujās kritušo karavīru piemiņu. Tā galvenais elements – 15 tonnas smags, vertikāli novietots lielgabala stobrs.
1958. gadā padomju vara Līvānu brīvības simbolu demontēja, lielgabala stobru sagriežot metāllūžņos. Lielgabala lodes iedzīvotāji saglabāja visus padomju gadus, un iepriekšējā vietā tās atgriezās pēc vesela pusgadsimta.
Pieminekļa atjaunošanas ideja tautā visus šos gadus bija dzīva. Līvānu novada dome kopīgi ar iedzīvotājiem aktīvi darbojās pieminekļa atjaunošanā. Tika vākti tautas ziedojumi, un 2004. gada 3. oktobrī atjaunoto Līvānu Atbrīvošanas pieminekli atklāja tā vēsturiskajā vietā pilsētas parkā.
latgale.travel