Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās un Pirmajā pasaules karā kritušajiem Alojas draudzes locekļiem
Autors: Tēlnieks Kārlis Zāle 1939, bet pieminekli tam paredzētajā laukumā Alojas centrā pirms Otrā pasaules kara neapguva novietot.
Materiāls: Granīts
Atrašanās vieta: Alojā, Baznīcas ielā 4a.
Atklāts: Alojā uzstādīts 2018. gada 8. decembrī
Uzraksti:
(sānos) DARBS TĒVZEMES GODAM, DZĪVĪBA – BRĪVĪBAI
(priekšā) BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJIEM
Vēsture:
Pieminekļa atrašanās vieta sākotnēji bija paredzēta toreizējā Alojas ciema centrā, ceļu krustojumā pie Alojas dzelzceļa stacijas. Zeme šim mērķim bija iegūta no Valsts zemes fonda, bet tā uzstādīšanu 1940. gadā izjauca padomju okupācija un Otrais pasaules karš.
Pēc Otrā pasaules kara visas Liepājas apriņķa Tautas deputātu padomju izpildu komitejas saņēma Padomju armijas Kara komisariāta pavēli iekārtot Sarkanās armijas karavīru pienācīgai apbedīšanai piemērotas kapsētas. Tāda tika iekārtota arī Priekules tuvumā – līdzās vecajai kapsētai pilsētas dienvidaustrumos. Ilgākā laika periodā Priekules brāļu kapos tika apbedīti 23 000 kritušo Sarkanās armijas karavīru ne tikai no Priekules, bet arī no tās apkārtnes. 1949. gada 1. maijā Priekules Brāļu kapos tika uzstādīts tēlnieka Kārļa Zāles piemineklis. Pēc jauna memoriāla izveides 1975. gadā, K. Zāles veidotas piemineklis tika pārcelts uz Kapsēdes brāļu kapiem (Grobiņas novada Medzē, Kapsēdes Brāļu kapos). Laika gaitā tas iekļauts valsts aizsargājamo valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Kopš 2008. gada Kapsēdes Brāļu kapi atrodas Krievijas Federācijas jurisdikcijā. Alojas pašvaldībai sadarbojoties ar Grobiņas novada pašvaldību, Brāļu kapu komiteju un Krievijas Federācijas atbildīgajām personām izdevās 2018. gadā pieminekli uzstādīt tam sākotnēji iecerētajā – Alojā.
latvijaspieminekli.lv
8. decembrī Alojā blakus Alojas luterāņu baznīcai atklāja slavenā tēlnieka Kārļa Zāles 1939. gadā veidoto pieminekli brīvības cīņās kritušajiem alojiešiem, kam līdzekļus pirms Otrā pasaules kara bija savākusi Alojas draudze. Pirms vairākiem gadu desmitiem pieminekli tam paredzētajā vietā tā arī neizdevās uzstādīt, jo senču izlolotajai iecerei svītru pārvilka karš un okupācija.
Trīs metrus augsto, no Somijas granīta veidoto darbavīru ar zobenu rokās un uzrakstiem uz postamenta “Brīvības cīnītājiem” un “Darbs tēvzemes godam, dzīvība – brīvībai”, atklāja Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.
www.aloja.lv