Kariljonu pulksteņu tornis ar zvaniem
Pulksteņa tornis atrodas Ventspils tirgus laukumā aptuvenā senā rātsnama vietā. Līdz XIX gadsimta vidum rātsnams atradās Tirgus laukuma dienvidu malā, bet ap 1850. gadu ēkas stāvoklis bija tik slikts, ka to kā neremontējamu nojauca. Rātsnams bija vienstāva koka ēka ar tornīti, kurā pilsētas rāte visu laiku gatavojās uzstādīt pulksteni, bet tā arī šo ieceri nerealizēja.
Pulkstenī apvienota laika un skaņu saspēle izmantojot īpaši atlasītus zvanus. Trīs pulksteņu ciparnīcas katra sniedz atšķirīgu informāciju – Latvijas laiku, Mēness fāzi un attiecīgo nedēļas dienu. Apaļās stundās pulkstenis atskaņo dziesmas „Pie dzintara jūras" melodiju, bet plkst. 12:33 un 00:33 ar U.Marhilēviča dziesmas „Uz priekšu, Kurzeme" piedziedājumu ieskandē īpašo Ventspils laiku.
Zvanu torņa ēkā atrodas arī atraktīvs elements – lieli skaitāmie kauliņi, kā arī tēlnieka G.Panteļejeva veidota svaru, tilpumu un mēru ekspozīcija.
www.ventspils.lv
Informācija par Pulksteņiem ar kariljonu
Vēsture un ģeogrāfija
Par kariljonu (Carillon) sauc mūzikas instrumentu no īpaši atlasītiem zvaniem. Beļģijā, Holandē kariljoni ir pazīstami kopš IX gadsimta, no XV – XVI gadsimtā tie izplatījās pa visu Eiropu. Kariljons ir paredzēts mūzikas izpildīšanai, kas balstīta uz tradicionālām melodijām un skaņām. Šodien pats senākais ir XV gadsimta instruments, un tas atrodas St. Rombauts katedrāles zvanu tornī Mechlin pilsētā (Beļģijā).
Kariljons ir viens no pašiem neparastākajiem un brīnišķīgākajiem mūzikas instrumentiem, kuru izveidojis cilvēks. Pat valstīs, kurās kariljoni nav retums – to spēle vienmēr ir savdabīgi svētki un pievelk lielu iedzīvotāju un tūristu skaitu.
Klasiskā kariljona atskaņošanas princips
Parasti kariljona zvanu skaits ir no 23 līdz 75. Zvani ir sadalīti pa grupām, atkarībā no skaņas augstuma - Hum Tone, Prime, Tierce, Quint un Nominal.
Zvani ir nekustīgi, sitieni tiek veikti ar mēlēm, ar mehānisku vai elektromehānisku pievadu palīdzību. Kariljonu mūzikas skanēšanu nav iespējams aprakstīt ar vārdiem, pie tam viena un tā pati melodija skan dažādi, atkarībā no laikapstākļiem, temperatūras un klausītāja atrašanās vietas. Zinātniskais kariljona unikalitātes skaidrojums ir tāds, ka kombinējot dažādas tonalitātes zvanu sitienus veidojas rezonanses un interferences skaņas efekti. Skaņa it kā sāk plūst. Dabiski, jo vairāk ir zvanu, jo spēcīgāks parādās šis efekts. Neskatoties uz ievērojamajiem izmēriem, pēc būtības kariljons skaitās viens no pašiem smalkākajiem mūzikas instrumentiem.
Kariljona vadība
Zvanu vadība tiek veikta ar dažādiem paņēmieniem: ar rokas vai kājas klaviatūru (kā ērģelēm) vai taustiņiem, kuri ar trosēm caur bloku sistēmu savienoti ar zvanu mēlēm. Ar šādu paņēmienu ir spējīgi spēlēt tikai pieredzējuši, īpaši apmācīti zvaniķi-virtuozi.
Elektromehāniskais pievads ievērojami vienkāršo konstrukciju un melodijas izpildīšanu. Šajā gadījumā skanējumu veido speciāli elektromagnētiski āmuri, kas nostiprināti pie katra zvana.
Mūsdienīgie kariljoni papildus var būt aprīkoti ar datoriem un speciālām programmām, kas dod iespēju ne tikai noklausīties ierakstītās melodijas, spēlēt no notīm, improvizēt, bet arī saglabāt atmiņā vai ierakstīt veselus koncertus.
Zvanu skaņas
Zvana skaņu ir ļoti grūti atskaņot ar elektronisko akustisko aparatūru tāpēc, ka frekvence atrodas ļoti plašā diapazonā - no infraskaņas līdz ultraskaņai. Pareizi un prasmīgi izliets zvans veido skaņu, kas atstāj uz cilvēku lielu iespaidu un ir spējīgs izraisīt ļoti spēcīgas emocijas. Literatūrā var atrast daudzus stāstus un leģendas par izdziedināšanu no slimībām, pašsajūtas uzlabošanos u.t.t. Šī stāsta autors pats uz sevis ir sajutis zvana skaņas neparasto iedarbību automātiska pievada montāžas laikā Luterāņu baznīcā Ventspilī.
Zvana liešana ir ļoti sarežģīta un atbildīga operācija, jo kļūdas var novest pie tīrās skaņas deformācijas.
Agrāk zvanus ar defektiem pārkausēja lielgabalos, dodot tiem atbaidošus vārdus. Katram zvanam obligāti bija meistara spiedogs, pilsētas nosaukums un svars – savā ziņā vēsturisks atbilstības sertifikāts.
Neskatoties uz to, ka mūsdienīgās liešanas metodes ļauj izvairīties no problēmām zvana dzimšanas brīdī, tikai skaņas pārbaude un zvana sertifikācija dod tiesības uz tā turpmāko dzīvi.
Kariljona konstrukcija
Parasti kariljonu uzstāda atklātā vietā, uz paaugstinājuma. Tā var būt mājas fasāde, tornis vai speciāli uzbūvēta konstrukcija.
Kompozīcijas ziņā zvani var būt apvienoti ar skulpturālo vai arhitektonisko tēmu, kalpot par muzikālo pavadījumu torņa vai fasādes pulksteņiem, kā arī pievērst uzmanību kādam vēsturiskam objektam.
Zvanu skaits un izmēri
Mūsdienīgiem kariljoniem atkarībā no mērķa var būt līdz 80 un vairāk zvanu. Ja zvanu skaits ir mazāks par 23, kariljona nosaukumu nepielieto, bet tiek pielietots termins – zvanu grupa.
Zvanu izmēri – no 0.3 līdz 1 metram un lielāki.
www.laikastils.lv