Raunas Staburags, ūdenskritums
Augstums: 0,8 - 2,5 m
Platums: Ap 13 m
Ūdenstece: Raunas Staburaga avoti
Pieejamība: Viegli pieejams
Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums Raunā, Raunas pagastā, Raunas novadā — avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums. Šī objekta vecums tiek lēsts ap 8000 gadiem. Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā krasta nogāzē, aptuveni 800 m augšpus autoceļa P28 tilta, aptuveni 1,5 km attālumā no Raunas centra. Šis šūnakmens veidojums ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš, tas veidojies, sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī vairāku gadsimtu garumā. Šis ir vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas. Vieglās pieejamības un apmeklētāju nevērības dēļ Raunas Staburags ir viens no apdraudētākajiem Latvijas dabas objektiem. Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās. Kraujā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi. Kopējais kāpņveidīgās kraujas garums ir 35 m.
Raunas Staburags ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, ģeoloģisks dabas piemineklis, tas iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Flora un fauna
Raunas Staburagā bija iespējams ieraudzīt Alpu kreimuli (Pinguicula alpina L.), kas ir nevienmērīgi izplatīta arktisko un kalnu apvidu suga Eiropā un Āzijā, tomēr pēdējo 15 gadu laikā minētā suga nav konstatēta šajā apkārtnē, par iemeslu varētu būt apmeklētāju veidotais intensīvais nomīdījums uz atseguma un tā tuvumā. Baltijas reģionā augs atrodams ļoti reti, galvenokārt Baltijas jūras salās un Skandināvijas pussalas ziemeļdaļas kalnu rajonos. Vienīgā dabiskā atradne Daugavas ielejā uz Staburaga iznīcināta 1965. gadā, izveidojot HES ūdenskrātuvi. Tiek uzskatīts, ka kreimule no Staburaga atradnes pārstādīta līdzīgās augsnēs uz saldūdens kaļķa avotu izplūdes vietās pie Priekuļiem un Raunas. Raunas atradne saglabājās līdz 20. gs. beigām, tomēr eksemplāru skaits bija mazs. To apdraudēja latvāņa izplatīšanās atradnes tiešā tuvumā un nomīdīšana, tūristiem apmeklējot Raunas ieleju. 21. gs. vairs nav atrasta, un tiek uzskatīta par izzudušu.
Raunas Staburaga apkārtnē sastopamas retas sūnu sugas, piemēram, mainīgā avotspalve, paparžu dzīslenīte (Cratoneuron licinum) un vairzaru pellija (Pellia endiviifolia). Zīdītāji, kā piemēram bebrs un ūdrs, kā arī zivis — alata, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, un strauta nēģis.
lv.wikipedia.org
Raunas Staburags ir neparasta un sevišķi aizsargājama vieta, kas atrodas Raunā, vien pāris kilometrus no paša centra, Raunas upes labajā krastā. Viegli pieejams, ar labi iekārtotu infrastruktūru, un to apmeklē daudz cilvēku. Tādēļ – ja vēlaties baudīt Raunas Staburaga neparasto ūdens dziedājumu, kam piemīt teju meditatīvs un hipnotizējošs “dziedājums”, ieteicams turp doties agrā rīta stundā vai darba dienā.
Raunas Staburaga veidošanās iesākusies aptuveni pirms 8000 gadiem. Šobrīd šī kāpņveida (avotkaļķu) krauja ir ap 35 metrus gara un apmēram 3,5 metrus augsta. Sastāv galvenokārt no pārkaļķotām sūnām, kas laika gaitā sacementējušās. Pēc Daugavas Staburaga appludināšanas šis ir izteiksmīgākais šūnakmens veidojums (pieminēšanas vērts ir arī Lībānu-Jaunzemju atsegums Kazu gravas ziemeļrietumos), kas turpina augt un veido neparastu skatu, kad ūdens sūcas cauri sūnām un nolīst pār Raunas upi. Vieta ļoti ainaviska arī ziemā, kad ūdens pakāpeniski sasalst un Staburags apaug ar ledu. Staburags ir trausls, un uz tā nekādā gadījumā nevajadzētu kāpt, lai neiznīcinātu šo neparasto dabas veidojumu, kas “aug” ļoti, ļoti lēni.
Protams, par šī dabas brīnuma veidošanos ir arī savas teikas. Viena no tām vēstī par milzi, kurš apsēdies šai vietā un raudošs iemidzis, un arī miegā asaras turpinājušas līt. Tāpēc Raunas Staburags ir līdzīgs raudošam milzim, kas iemidzis šai vietā. Jāmin, ka par Staburagu sauc vietu, kur pie avota veidojas saldūdens kaļķiežu paugurs. Tāpat ievērības cienīgs ir fakts, ka šūnakmens ir Latvijas nacionālais ģeoloģiskais simbols. Šūnakmens ir stipri sacementēts saldūdens kaļķieža paveids, ko sauc arī par kaļķa tufu un blīvo avotkaļķi. Tam ir arī vairāki vietēja rakstura nosaukumi: Bauskas apkārtnē – radzis, Raunas apkārtnē – pūrāsis, Pļaviņu apkārtnē – sūnakmens, Kurzemē – ķauķis. Šūnakmens senāk ir bijis iecienīts pieminekļu un ēku apdares materiāls. Šūnakmens redzams Siguldas pilsdrupās, Vecpiebalgas baznīcā, Krimuldas muižas ēkās, Cēsu pils kāpnēs, Ogres pasta nama apdarē, vairākās Rīgas ēkās un citās vietās, t.sk., Raunas centrā esošajās ēkā. No Raunas apkārtnes tika vests šūnakmens kolonādei, kas ietver Raiņa pieminekli Raiņa kapos (tēlnieks K. Zemdega).
uzzini-iepazisti.lv