Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Oskara Kalpaka tilts

Karostas jeb Kalpaka tilts pāri Karostas kanālam ir unikāls inženiertehnisks piemineklis. Tas ir vienīgais Latvijā saglabājies izgriežamais metāla konstrukciju tilts, viens no visvecākajiem Liepājas un Latvijas metālkonstrukciju tiltiem, tehnikas piemineklis. Tilts projektēts pēc franču inženiera Aleksandra Gustava Eifela skices un atklāts 1906. gadā. Pirmā pasaules kara laikā tiltu saspridzināja, bet pēc kara tas tika atjaunots. Latvijas pirmajā brīvvalsts laikā zem tilta apakšējās arkas izlidoja slavenais latviešu lidotājs Herberts Cukurs.  2006. gadā tilta ziemeļu daļu sabojāja zem Gruzijas karoga peldošais tankeris „Anna”. Tiltu atjaunoja un tas darbojas kopš 2009. gada 28. augusta. Vairākas reizes diennaktī tas tiek atvērts kuģu satiksmei.

 

Tilta maksimālās celtspējas rezerve ir 240 tonnas, tā garums 132,28 metri, centrālā laiduma garums 64 metri,augstums virs ūdens līmeņa 8,32 metri. Galveniebalsti nostiprināti gruntī 15 metru dziļumā. Tas veidots no divām identiskām izgriežamām fermām, kuras tiek pagrieztas par 90 grādiem katra uz savu pusi. Tiltaizgriešana kuģu satiksmei kanālā bija paredzēta ar elektromotoru vai vinčas palīdzību 45 minūtēs. Tilts kā militārs objekts vēsturiski bijis krāsots t.s. jūras aizsargkrāsā – pelēcīgi zilgans, saplūstošs ar jūras fonu. Tikai 2009. gadā to nokrāsoja spilgti zaļā tonī.

 

Liepājas Karostas kanāla tilts (Kalpaka tilts) tika uzbūvēts pagājušā gadsimta sākumā – 1906. gadā. Paša tilta projekta autors ir vācu izcelsmes inženieris Haralds Halls. Pēc tilta uzbūvēšanas, 1908. gadā vācu tehniskās literatūras žurnālā „Zeitschrift des vereines deutscher Ingenieure” tika ievietota publikācija ar nosaukumu „Drehbrücke über den großen Hafenkanal in Libau”, kas ir vienīgais autentiskais avots par tilta uzbūvi, aprēķina slodzēm un griešanas mehānismu darbību.

Vairāk kā simt gadu ilgajā pastāvēšanas mūžā tilts pārdzīvojis divus karus un dažādus saimniekus, kas loģiski ietekmēja tilta ekspluatāciju. AS „Ceļuprojekts” 2001. gadā izstrādāja un 2005. gadā no jauna saskaņoja renovācijas projektu. Finansējuma trūkuma dēļ projekta realizācija tika ieplānota tikai 2006. gadā. Īsi pirms paredzētās projekta realizācijas uzsākšanas, 2006. gada 12. jūlijā, pa Karostas kanālu braucošs, Gruzijā reģistrēts kuģis „Anna” ietriecās tilta Ziemeļu puses laidumu konstrukcijā, kā rezultātā puse tilta laidumu tika sagrauta.

Tilts sastāv no divām daļām (Ziemeļu un Dienvidu puses), kas veidotas no divām vienādām konsolēm. Tilta brauktuves platums ir 7.3 m, kuras klājs ir veidots no koka dēļiem. Krasta konsoles garums ir 27.55m, bet kanāla – 38.95 m. Tilta kopējais garums ir 133 m ar laiduma shēmu 27.55 m + 77.9 m + 27.55 m.

Tā kā Kalpaka tilts ir būve ar kultūrvēsturisku mantojumu, tad pasūtītājs (Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde) vēlējas būvi saglabāt tieši tādā pašā veidolā, kāda tā mantota līdz mūsdienām. No šīm prasībām pasūtītājs neatkāpās visu projektēšanas un būvniecības laiku. Lai gan projektēšana šī apsvēruma dēļ bija sarežģīta, tilts var kalpot par Liepājas lepnumu un ievērojamu apskates objektu.
www.celuprojekts.lv


Cariskās Krievijas laikā 19. gadsimta beigās Liepājas ziemeļu daļā tika izbūvēta kara osta ar visu nepieciešamo infrastruktūru, kuru nosauca imperatora Aleksandra III vārdā. Līdz pat 20. gadsimta sākumam kara ostai nebija tieša savienojuma ar Liepājas pilsētu, jo uz ostu ejošo ielu pārtrauca plats ostas ieejas kanāls. Satiksme pār kanālu tika uzturēta ar lielu tvaika piedziņas prāmi. Būvējot jauno kara ostu, tika nolemts, ka šajā vietā jābūvē izgriežamais tilts, jo satiksme ar pilsētu kļuva aktīvāka un arvien vairāk izpaudās vecās prāmja satiksmes neērtības. 1903. gadā tika uzsākti izgriežamā tilta projektēšanas darbi, un 1906. gadā pāri Karostas kanālam tika izbūvēta unikāla inženiertehniska būve – metāla izgriežamais tilts, kas bija un vēl mūsdienās ir vienīgais izgriežamais metāla konstrukciju tilts Latvijā. Tilts projektēts pēc franču inženiera G. Eifela skices, tilta metāla konstrukcijas tika izgatavotas Krievijas pilsētā Brjanskā, bet izgriežamie mehānismi un elektromotors – Beļģijā. Tilts tika uzbūvēts no divām identiskām izgriežamām fermām, kuras tiek pagrieztas par 90 grādiem katra uz savu pusi. Tilta izgriešana tika paredzēta ar elektromotoru vai vinčas palīdzību un aizņēma 4 – 5 minūtes.

1. Pasaules kara laikā tiltu saspridzināja, bet pēc kara tas tika atjaunots. 1926. gada nogalē tiltu sabojāja norvēģu tvaikonis „Narne”, un turpmākajos gados notika tilta atjaunošanas darbi, pēc kuriem tilta mehānismu sāka darbināt ar elektromotoru. Tilts cietis arī no bombardēšanas 2. Pasaules kara beigās. Interesants fakts par tiltu ir tas, ka pa tilta apakšējo arku reiz izlidojis slavenais latviešu lidotājs Herberts Cukurs. Padomju laikā Karosta bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas civiliedzīvotājiem. Karosta bija militārs objekts, tādēļ kustību pār tiltu visu diennakti kontrolējis sargpostenis. Pāri tiltam uz Karaostu varēja tikt tikai ar speciālām atļaujām un tikai dažas stundas diennaktī, pārējo laiku tilts stāvēja atvērts karakuģu satiksmei. Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Karosta kļuva par vienu no Liepājas pilsētas pilnvērtīgām daļām. 2006. gada vasarā tilta ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris “Anna”, sadragājot tiltu.

Karostas izgriežamo tiltu atjaunoja, un tas darbojas kopš 2009. gada 28. augusta. Liepājas izgriežamais tilts ir nosaukts pirmā Latvijas armijas vadītāja pulkveža Oskara Kalpaka (1882 – 1919) vārdā.
neogeo.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu