1915. gadā uzsākta dzelzceļa līnijas Rīga–Gulbene izbūve.
Pirmais tilts
1917. gada pavasarī sāka būvēt dzelzceļa tiltu pāri Gaujai, tilts nodega atkāpjoties krievu armijai.
Otrais tilts
1918. gada oktobrī atklāja atjaunoto tiltu, kas iebruka pārbaudes brauciena laikā. Bojā gāja četri cilvēki.
Trešais tilts
1919. gadā sākās tilta būvniecība, un to atklāja 1920. gadā.
Pēc trešā tilta būvdarbiem sākās stacijas straujš uzplaukums. Uzcēla jaunu, arhitektoniski izskatīgu stacijas ēku, ko nosauca par Piebalgu. Saņemto un nosūtāmo preču novietošanai uzcēla noliktavas, paplašināja sliežu ceļu. Diennaktī ar Rīgu apgrozījās 3 pāri pasažieru vilcienu. Veikaliem no Rīgas pieveda preces, saimniecībām – minerālmēslus un spēkbarību, savukārt uz Rīgu ripoja ledus vagoni ar piena produktiem. Bekona eksports regulāri pieņēma cūkas, sūtīja labību. Plašais stacijas laukums pildījās ar baļķu grēdām, arī ar gataviem kokmateriāliem ogļrūpniecībai (stutmalku). Ap simts krāvēju pildīja platformas ar kokmateriāliem, to darīja ne jau ar tagadējo tehniku, bet praktiski ar rokām.
Ceturtais tilts
To veidoja dzelzs konstrukcijā ar apakšējo brauktuvi. Krasta balsti veidoti no piecirstiem laukakmeņiem. Būvēts trīsdesmitajos gados. Kā jau iepriekš teikts, šo metāla skaistuli lūžņos pārvērta 1944. gada rudenī uz neatgriešanos bēgošie vācu okupanti.
Piektais tilts
1944. gadā sarkanarmija, atjaunodama uzarto sliežu ceļu, pa pēdām sekoja bēgošajai vācu armijai. Sapieri montēja gatavas koka kopnes pāri Gaujai un atjaunoja dzelzceļa satiksmi ar Rīgu galvenokārt militāram un saimnieciskam transportam. Pasažieru vilciena satiksme ar Rīgu notika ik pārdienas.
Sestais tilts
Sapieru celtais koka tilts, kalpodams arī vēl pēc kara, savu uzdevumu bija izpildījis. Tamdēļ Baltijas dzelzceļa pārvalde nolēma uzbūvēt dzelzs tiltu pēc iepriekšēja projekta (kā ceturtais tilts). Lai nepārtrauktu tik svarīgo dzelzceļa satiksmi, mainīja ceļa trasi, ierīkojot tilta augšpusē jaunu uzbērumu un sliežu ceļu. Tilts celts 50. gadu vidū.
www.historia.lv