Lielā iela 19/21, Talsi, Talsu novads, LV-3201
Vadītāja vietniece – Lolita Neilande-Frīdenberga, 28656927, lolita.neilande@talsi.lv
Dežurants, kase 29488242
www.tautasnams.lv
Nams atvērts no 9.00 līdz vēlam vakaram darba dienās, kad mēģinājumi notiek tā paspārnē mītošajiem amatiermākslas kolektīviem.
Vēsture
Talsu tautas nams izveidojies no Talsu Sadraudzigas biedrības, kas dibināta 1887. gadā. Tās mērķis – rūpēties par garīgās kultūras veicināšanu un izkopšanu savos biedros un apkārtnē. Kopš 1912. gada biedrība darbojās savā namā, kas celts par ziedojumiem, biedru iemaksām, loterijās gūtiem ienākumiem un citiem piesaistītiem līdzekļiem. Šis pats nams šobrīd ir Talsu tautas nama mājas.
Piedzīvoti dažādi laiki – sākoties 1. Pasaule karam, Talsu Sadraudzīgās biedrības namā tika noorganizēta Sarkanā Krusta nodaļa un trešajā stāvā bija izvietota lazarete. Vācu laikā ēkā darbojās Talsu apriņķa valde, un latviešu kultūras biedrību darbība bija pilnībā apsīkusi. 1919. gadā namā tika svinīgi paziņots par Padomju režīma iestāšanos. Taču Latvijas Republikas laikā biedrības nama darbība atjaunojās, notika koncerti, teātra izrādes un dzejas vakari, līdz ar to Talsos sāka veidoties spēcīgas amatiermākslas tradīcijas.
1930–to gadu nogalē gatavots projekts nama plašākai pārbūvei un modernizēšanai. Ņemot vērā, ka biedrība apvienoja vai visus novada sabiedriskos darbiniekus, tās darbība bija plaša un aptvēra dažādas jomas. Bija iekārtota bibliotēka, darbojās koris, simfoniskais orķestris, dramatiskā trupa.
Līdz ar Padomju varas atjaunošanu 1941.g. Talsu Sadraudzīgās biedrības nams kļuva par Talsu strādnieku arodbiedrības Tautas namu, kurā darbojās literārā un dramatiskā sekcija, vairāki kori un antireliģiskie pulciņi. 1947. gada janvārī – toreiz Talsu kultūras namā – tika noorganizēts jauktais koris. 60 cilvēku lielā sieviešu grupa pēc 10 darba gadiem nodibināja Talsu rajona patērētāju biedrību savienības sieviešu kora „Vaiva” kodolu. 40 vīriešu grupa izveidoja ceļu darbinieku kori „Dziedonis”.
1950. gadā Talsu rajona kultūras nama dramatiskajam kolektīvam tika piešķirts K.Valdemāra Tautas teātra nosaukums, un gada bija jāiestudē vismaz 3 lugas un jānospēlē 60 izrādes.
60. gadi uzskatāmi par uzplaukuma laiku – tika veikta plaša rekonstrukcija, un Talsu rajona kultūras nams bija kļuvis par visa rajona kultūras centru. Darbojās 30 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi ar aptuveni 800 dalībniekiem. No tiem daudzi guva izcilus panākumus republikas pašdarbības kolektīvu skatēs un konkursos. Deju kolektīvam „Rota” tika piešķirts tautas deju ansambļa statuss, un rokdarbu pulciņš ieguva tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu.
Tikpat veiksmīgi no 1959. gada darbojas audēju kopa.
Talsu tautas namam ir īpaša nozīme Atmodas notikumos, jo sarkanbalti sarkanais karogs Talsu tautas nama tornīti tika uzvilkts jau 1988. gada 18. novembrī, kad Pilsētas laukumā pulcējās Talsu pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji, lai atzīmētu Latvijas valstiskuma 70. gadskārtu – tas, iespējams, bijis lielākais mītiņš pilsētas vēsturē.
1996. gadā Talsu tautas namā darbojās 22 kolektīvi, tajā skaitā arī ģimeņu un dāmu klubi, pirmo sezonu aizvadīja jauns jauktais koris, kas šodien ir koris „Uz augšu”.
www.tautasnams.lv
