https://www.facebook.com/Ziemeru.muiza/Ziemera muižas apbūve
Ziemeru Muiža, Ziemeri, Ziemera pag., Alūksnes nov., LV-4332
Ziemera muiža pirmo reizi rakstos minēta ap 1550. gadu, bet 18. gadsimta beigās tā nonākusi baronu Volfu ģimenes īpašumā. Pēc Pirmā pasaules kara muižas īpašumus nacionalizēja. Pati muižas ēka 1935. gadā nonāca Felsbergu ģimenes īpašumā, bet pēc Otrā pasaules kara tika nacionalizēta. Laika gaitā pagasta centrs no Ziemeriem pārcēlies uz Māriņkalnu un ciema attīstība apsīkusi. Ziemeros atrodas veikals, bet muižas ēka, kuru atguva, bet pēc tam pārdeva bijušo īpašnieku mantinieki, šobrīd tiek palēnām atjaunota.
lv.wikipedia.org
16. gs un 17. gs. muiža bija kā liela zemnieku saimniecība. Tikai 18. gs. vidū tā sāk veidoties kā muiža ar kungu māju, saimniecības ēkām un nelielu parku. Pašreizējā kungu māja celta 18. gs. beigās agrā klasicisma stilā. Muižas apbūves ansambli, kā arī parku un dārzu izveido barons fon Volfs sākot ar 19. gs. sāk. Parādes pagalma malās viena otrai pretī mūra klēts un stallis, bet pārējās saimniecības ēkas nostāk no muižas centra. No tām minamas vairākas interesantas ēkas – pārvaldnieka māja, kuras 2. stāvs būvēts pildrežģa konstrukcijā, sešstūrains no laukakmeņiem būvēts pieliekamais, klēts vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, ledus pagrabs un 19. gs. 2. pusē parādes pagalma stūrī uzcelts ūdenstornis. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)
Bijušie īpašnieki: Ziemeri kā apdzīvota vieta hronikā minēta ap 1550. gadu (1555), kad vietējais muižnieks Johans Feldbergs par 100 dālderiem pārdevis savu muižu svainim brīvzemniekam Albertam Simeram (Zimer). 1631. g. zviedru valdība muižu atdeva Kristoferam Langenbergam, bet poļu laikos tās īpašnieks bija Rotgers Ārends. Polijas karalis muižu tālāk atdeva Jānim Cernovskim, kas to pārdeva Vazinckim. 1660. g. Zviedrijas karalis muižu piešķir valsts padomniekam Ēmundam Grīpenhīlam, kurš to pārdod kapteinim Johanam Brantam, kura dzimtas īpašumā tā paliek līdz 19. gs. sāk. 1804. g. muižu nopērk brīvkungs Johans Gotlībs fon Volfs.
www.kulturaskarte.lv
Ziemeru muiža (Ziemera muiža, Semmershof)
Muiža pirmo reizi rakstos minēta ap 1550. gadu, bet 18. gadsimta beigās tā nonākusi baronu Volfu ģimenes īpašumā. Pēc Pirmā pasaules kara muižas īpašumus nacionalizēja. Pati muižas ēka 1935. gadā nonāca Felsbergu ģimenes īpašumā, bet pēc Otrā pasaules kara tika nacionalizēta. Mūsdienās bijušie īpašnieki to atguva un pārdeva.
Ziemeru muižas ansamblis saglabājies no 18. gadsimta beigām – kungu māja, mežkunga un mežsarga mājas, pārvaldnieka un kalpotāju mājas, trīs kalpu mājas, kambaris, klēts, divas kūtis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, magazīna, rija, stallis, ūdenstornis, pagrabs un baznīcas drupas, kā arī muižas parks. Muižas baronese mīlējusi izbraucienus pie dabas. Īpaši iemīļota viņai bijusi vieta pie Vaidavas, kas saukta par Preilenes līci. Ceļš beidzas tieši pie upes. Vasarās baronese bieži braukusi uz Preilenes līci peldēties. No Ziemeru muižas, neiebraucot Augstciemā, tālāk gar Šļukuma dzirnavām uz turieni vedis priekšzīmīgi sakopts ceļš, kuru zemnieki regulāri ar grābekļiem līdzinājuši. Pa šo ceļu bijis atļauts pārvietoties tikai kungiem. Ceļa vieta caur mežu atsevišķos posmos labi saglabājusies, vien zemniekus ar grābekļiem sen neviens nav sastapis. Par šo vietu klīst nostāsti, ka tur spokojas.
manasvietas.blogspot.com