Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Vilzēnu muiža

Vilzēnu muiža (vācu: Wilsenhof) bija muiža tagadējā Alojas novada Braslavas pagastā. No 1757. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja fon Zīversu dzimtai.

Līdz mūsdienām saglabājusies muižas pārvaldnieka māja un vairākas saimniecības ēkas.

Vēsture
Vilzēnu muiža pirmo reizi minēta Zviedru Vidzemes laikā 1672. gadā, kad to ieguva Zviedrijas karaļa kanclers Aksels Ēriks Uksenšerna. Pēc Vidzemes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā to ieguva Rumjancevu ģimene.

1757. gadā muižu ieguva fon Zīversi. Vilzēnu muižai piederēja 32 zemnieku sētas un 2 pusmuižas – Kuišas un Langenberģe, kā arī Buļļu un Blankaskrogs. Muižas kungu namu pēc Otrā pasaules kara noārdīja, ir saglabājušies vienīgi ēkas pamati.

Muižas parks
Muižas parks ar dīķi aizņem 5,62 ha. Stādījumos daudz kļavu un ošu, no kuriem veidota arī aleja, vēl aug egles, purva bērzi, liepas, gobas un citi koki. Te aug Latvijas lielākā Eiropas lapegle ar apkārtmēru 4,60 m un augstumu 33 m, vainaga projekcija – 200 m². Parkā aug vairāki dižkoki: liepa, kuras apkārtmērs ir 5,05 m, divi ozoli ar 5,67 m un 5,02 m lieliem apkārtmēriem.
lv.wikipedia.org

 


Vilzēnu muiža dokumentos pirmo reizi minēta 1672. gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa kancleram Akselam Ēriksonam Oksenšternam. 17. gadsimta 30-os gados muiža neilgu laiku piederēja grāfam Lēvenvoldem, tad to pārdeva Rumjancevu ģimenei. 18. gadsimtā Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756. gada tajā saimniekoja Zīversu dzimta.

18. gadsimta pirmajā pusē celtais kungu nams līdz šodienai nav saglabājies. To noārdīja padomju okupācijas laikos, vēl tagad ir saglabājušies ēkas pamati. No muižas laikiem Vilzēnos saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar tagad Vidzemē reti sastopamām ieejas durvīm rokoko stilā. Vēl tagad tiek izmantota muižas kalte, kuras darbības princips ir gandrīz tāds pats kā muižas laikos, tiek kurināta vecā krāsns un kaltēti graudi.

Ir saglabājies arī 5,62 ha lielais muižas parks un dīķis. Stādījumu pamatā ir vietējās koku sugas – daudz kļavu un ošu, no kuriem veidota arī aleja, vēl aug egles, purva bērzi, liepas, gobas un citi koki. Te aug Latvijas lielākā Eiropas lapegle ar apkārtmēru 4,60 m un augstumu 33 m, vainaga projekcija – 200 m². Parkā aug vairāki dižkoki: liepa, kuras apkārtmērs ir 5,05 m, divi ozoli ar 5,67 m un 5,02 m lieliem apkārtmēriem. Parkā ir sastopamas arī dažas eksotu sugas. Pašlaik parkā novietota lauksaimniecības tehnika un parks ir nekopts.
manasvietas.blogspot.com

 

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu