Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Stendes (Dižstendes) muiža

[192-] www.zudusilatvija.lv

Stendes muiža piederējusi baronu fon der Brigenu dzimtai, tās centrā atrodas dažādos laika posmos un stilos celtas ēkas, kas veido vienu no lielākajām Kurzemes muižu apbūvēm. Senākā celtne ir 16. gs. sākumā būvētā vecās pils ēka – kādreiz nocietinātās pils dzīvojamais korpuss. Jaunā muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, pārbūvēta 19. gadsimta sākumā ar klasicisma stila iezīmēm. Pretī pilij atrodas viens no labākajiem klasicisma stilā būvētajiem saimniecisko ēku kompleksiem Kurzemē – 1820. gadā celtā ratnīca ar saimniecības ēkām. Muižas apbūvē ietilpst arī vairākas kalpu dzīvojamās ēkas, staļļi, laidars, klēts.

Ilgākā laikā ap muižas apbūves centru veidots parks. Stendes parka īpatnība ir tā, ka galvenais piebraucamais ceļš šķērso visu meža parku un ainavu parku, pirms aizved pie muižas centrālās ēkas. Parkā aug Latvijā augstākais ozols (36 metri). Ēkā kādreiz atrodās Lībagu pagasta bibliotēka un kultūras nams. Šobrīd ēka ir privātīpašums un apskatāma no ārpuses. Vija Adamoviča (tel.26344889) labprāt pastāstīs par pils vēsturi un parādīs apkārtni.
www.talsitourism.lv

 

Stendes muiža (arī Lielstendes, Dižstendes muiža; vācu: Groß–Stenden) atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē.

Muižas centra senākā daļa ir daļa no 16. gadsimtā būvētas nocietinātas pils, tautā saukta par Veco pili jeb Bruņinieku pili. Zem tās ir neliela pagraba velve. Pagrabā redzamas ieejas ailas un mūrēti pakāpieni, kas ved lejup, taču tālāk viss ir aizgruvis.

Vecā pils atradusies uz nelielas, 0,5 ha mākslīgi veidotas saliņas. Pils būvformās saskatāmas romāniskas un, iespējams, arī gotiskas iezīmes. Veco pili aiz aizsarggrāvja apjoza augsta akmens mūra sēta. Vienīgais piekļūšanas ceļš veda pa dīķa dambja uzbērumu pāri ārējo vārtu torņa paceļamajam tiltam. Apakšzemes ejas no pils pagrabiem kalpojušas ārkārtēju briesmu gadījumiem un atkāpšanās vajadzībām.

1925. gadā Vecajā pilī ierīkoti dzīvokļi.

Jaunā muižas kungu ēka celta 19. gadsimta sākumā (ap 1820.–1848. gadiem) vēlā klasicisma stilā. Tā bija vienstāva celtne. Virtuves telpas bijušas atsevišķā trīsstāvu celtnē. Staļļi, ratnīca un citas saimniecības ēkas celtas vēlā klasicisma stilā. Kungu māja pārbūvēta 19. gadsimta beigās, 30. vai 40. gados nojaukta virtuves ēka un izbūvēts tagadējais virtuves spārns. Tas ir par metru šaurāks nekā daudz vecākais guļamistabu spārns.

No 1848.–1858. gadiem uzbūvēts vidus ēkas 2. stāvs, pārveidotas fasādes. Ēka ieguva pilastrus, arkveida lokus ēkas galos pie jumta korēm, kā arī baltos logu rāmjus. Celtnes arhitekta vārds nav zināms. 1880. gadu vidū ierīkots ziemas dārza paviljons, kas nojaukts 1908. g. Tad arī ierīkota koka veranda, nojaucot veco nelielo balkonu rietumu pusē.

Pēc 1920. gada agrārreformas Stendes muižā izveidoja Stendes selekcijas staciju. Veco pili 1925.–1926. gados pārbūvēja par strādnieku mājokli. Tika uzcelta arī piebūve pie ēkas ziemeļrietumu sienas. 1941. gadā daļēji mainīja otrā stāva plānojumu. Pēc Otrā pasaules kara ēku izmantoja dzīvokļiem. Ēka, lai gan ar plaisām ziemeļu sienā un cauru jumtu, bija apdzīvota vēl 1999. gadā.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu