Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Skursteņmuiža

Jelgavas novada Sesavas pagastā atrodas Skursteņmuiža. Kā stāsta vietējie, nosaukums cēlies no tā, ka te bieži sastopami apvalkdūmeņi (manteļskursteņi) – gan bijušajā muižā, gan ap­kārtnē: mācītājmuižā, Ozolkrogā, Rozentālos u. c. Šai apdzī­votajai vietai agrāk izmantots arī vāciskais nosaukums – Šorštate.

Trīs gadsimtus no 1508. gada muiža atradusies Heinriha Klopmaņa (kas novadu saņēmis kā dāvanu par piedalīšanos karā pret Krievijas caru Ivanu III) dzimtas valdījumā. 19. gadsimta sešdesmitajos gados to nopirka Pēterburgas notārs Hermanis Ernsts Konradijs (1819–1888) un sāka te iekārtoties. Kādreizējo 38 m garo kungu mā­ju nodedzināja 1915. gadā, tagad tās vietā redzams tikai pa­grabs. Konradiju dzimta muižā saimniekoja ar panākumiem, ap 1938. gadu visas vajadzīgās ēkas bija uzceltas un arī parādu vairs nebija. Dzīvot gan nācās bijušajā pārvaldnieka mājā, kas ar pildrežģi jumta stāvā saglabājusies vēl tagad. Un, kā jau Skursteņmuižā, tajā ir bijuši divi apvalkdūmeņi. Skursteņmuižā mui­žas pārvaldnieka ģimenē ir dzimis ar Triju Zvaigžņu ordeni ap­balvotais pulkvedis leitnants Alberts Rumba (1892–1962), Lat­vijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretārs. Tur­klāt Alberts Rumba bijis rekordists ātrslidošanā un Latvijas pir­mais olimpietis, divkārt piedalījies Olimpiskajās spēlēs, izsūtīts uz Amūras apgabalu, bet apglabāts Ziepniekkalna kapos Rīgā.

 

Muižas apbūves kompleksā (19. gs. 1. puse) blakus pārvald­nieka mājai apskatāms t. s. baltais ērbēģis, aiz tā klēts-kalte, vēl tālāk – no sarkanajiem ķieģeļiem celtā kalpu dzīvojamā ēka. Diemžēl būves tiek demolētas. No staļļa saglabājusies tikai puse, nav arī vairāku šķūņu. Laidara drupu stūrī atrodams akmens ar rūpīgi ie­kaltu uzrakstu vācu valodā: simbols cildenam priekam.

Muižas parkā varens dižozols 5,35 m apkārtmērā. Šajā kokā 1914. gadā 5–6 m augstumā bija ierīkota platforma, kur kungiem dzerot kafiju, varējuši novietoties ap 20 cilvē­ku. Vācijā dzīvojošais, bet Skursteņmuižā 1926. gadā dzi­mušais Hermanis Konradijs – ja numurētu Hermanis IV – atceras, ka arī viņam bijusi kāda maza platforma, kur viņš mielojies ar ērkšķogām un pēcpusdienās paklausīgi gulējis diendusu, kā to licis tēvs, kurš Kēnigsbergas universitātē studējis lauksaimniecību.
manasvietas.blogspot.com

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu