Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Siguldas Viduslaiku pils

[192-] www.zudusilatvija.lv

Siguldas viduslaiku pils (latīņu: castellum Sygewaldensis, de castello Sygewaldensi, vācu: Schloss Segewold) ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Celta Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā starp 1207. un 1209. gadu. Tā bija viena no pirmajām četrām konventa mītnēm, no 1432. gada kalpoja par Livonijas ordeņa landmaršala mītni. Livonijas kara laikā Siguldas pils bija Livonijas hercogistes pārvaldnieka jeb "Livonijas hetmaņa" Jāņa Hodkeviča rezidence (1566–1578).

Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas, 1960. – 1980. gados pilsdrupās bija veikta ziemeļu torņa un kapelas mūru konservēšana. Pils teritorijā vairākas reizes tika veikti arheoloģiskie izrakumi. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture
Pēc Līvzemes dalīšanas līguma 1207. gadā līvu Satezeles zemes Gaujas kreisajā krastā zemes ieguva Zobenbrāļu ordenis. Indriķa hronikā minēts, ka 1212. gadā pils bijusi jau uzcelta, bet Atskaņu hronikā minēts, ka pils celta ordeņa mestra Venno laikā (1207–1209). Pils tika izmantota par ordeņbrāļu atbalsta punktu uzbrukumam Sateseles pili (1,5 km uz ziemeļaustrumiem no ordeņa pils). Siguldas pils kalpoja Gaujas ūdensceļa kontrolei, kā arī pretspēkam bīskapam piederošajai Turaidas pilij Gaujas labajā krastā. 1224. gadā pili apmeklēja pāvesta legāts Vilhelms no Modenas. Viņš šeit dibināja baznīcu un draudzi. Kopš 1432. gada pils bija Livonijas landmaršalu rezidence. No 1239. līdz 1432. gadam pilī dzīvojuši 10 Siguldas komturi, no 1422. līdz 1559. gadam šeit uzturējās 12 fogti, kā arī vairākas landmaršalam pakļautās amatpersonas. No 1560. gada šeit divus gadus atkal uzturējās komturi. 14. gadsimtā pie pils izveidojās apmetne. Šeit 1434. gadā melngalvjiem tika izlēņots krogs (gar Siguldu gāja ceļš no Rīgas uz Cēsīm un tālāk uz Tērbatu un Pleskavu). Pēc 1451. gada revīzijas datiem pilī dzīvojuši 12 bruņinieki, 3 priesteri, un 3 pusbrāļi.

Siguldas ordeņa pils cieta Livonijas kara sākumā. 1566. gadā, kad tika nodibinēta Livonijas hercogiste Lietuvas lielkņazistes sastāvā, Siguldas pils kļuva par tās pārvaldnieka jeb "Livonijas hetmaņa" Jāņa Hodkeviča rezidenci (1566–1578). 1582. un 1590. gados poļi veica pils ēku revīziju. Poļu–zviedru kara laikā (1601–1629) pils un pilsēta tika smagi izpostīti. 1625. gadā Zviedrijas karalis Siguldu uzdāvināja Aksela Uksenšērnas jaunākajam brālim Gabrielam, taču pēc muižu redukcijas tā viņam tika atsavināta. 1680. gadā tika izgatavots Siguldas pils plāns (glabājas Stokholmas kara arhīvā). Pēc Lielā Ziemeļu kara nopostītā pils tika pamesta.

1737. gadā Krievijas ķeizariene Anna pili uzdāvināja feldmaršalam Lasī. Pēc tam Sigulda nokļuva Braunu un vēlāk Borhu īpašumā. 19. gadsimtā ārējai priekšpilij ierīkoja vārtus ar gadskaitli (1867) un iekšējās priekšpils vārtu tornī tika izveidots Borhu dzimtas ģerbonis. Tad tika veikti arī mūru nostiprināšanas darbi, kuru laikā tika izveidotas divas pseidogotiskas arkas. Pilsdrupu saglabāšanas darbus vadīja Dmitrijs Kropotkins. 1878.–1881. gadā ārējās priekšpils teritorijā tika uzcelta jaunā pils. 1922. gadā Siguldas muižas centrs tika piešķirts Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībai. Otrajam pasaules karam beidzoties, pils atradās smagā stāvoklī. 1962. gadā tika veikta ziemeļu torņa konservācija, savukārt, kapitula zāles un kapelas telpu konservācijas un restaurācijas darbi tika veikti tikai pēc desmit gadiem. 1987. – 1988. gados pils teritorijā N. Treija vadībā tika veikti arheoloģiskie izrakumi. Arheoloģiskā izpēte turpinājās arī 1997. un 2000. gados.

2011. gadā uzsākts un 2012. gadā sekmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. Tas ļāvis pilsdrupu vidi rekonstruēt un kvalitatīvi pilnveidot, iekļaut tūrisma maršrutos un veicināt tā atpazīstamību pasaulē kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu. Ikvienam ir iespēja uzkāpt Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senieleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem.
lv.wikipedia.org

 

Celta 1207. gadā Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā kā „castellum” tipa cietoksnis, vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi. 18. gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. No 2012. gada iespējams uzkāpt Ziemeļu un galvenajā Vārtu tornī, pastaigāties pa pils mūriem un izbaudīt viduslaiku auru.

Krustneši, kas pakļāva un kolonizēja Baltijas jūras piekrasti, nāca galvenokārt no Svētās Romas impērijas dažādiem novadiem. Viņi sev līdzi atnesa politiskās pārvaldes veidu – feodālo sadrumstalotību. Tāpat kā vācu valstīs, arī Livonijā neizveidojās vienota valsts – tā sastāvēja no piecām nelielām valstiņām. Siguldas novads ietilpa divās no tām. Gaujas lejteces kreiso krastu jeb Siguldas zemes pārvaldīja Zobenbrāļu, vēlāk saukts - Livonijas ordenis, bet labo krastu jeb Turaidas un Krimuldas zemes – Rīgas arhibīskaps. Vācu varas nostiprināšanai Siguldā, Turaidā un Krimuldā tika uzceltas mūra pilis.

Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Tās celtniecība uzsākta 1207. gadā. Siguldas pils sākumā bijusi kastellas tipa – nocietināta, mūros ieslēgta pils. Ap 13. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Livonijas ordenis Siguldas pilī veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Pilij bija iekšējs četrstūrains pagalms, ko no visām pusēm norobežoja pils korpusi, kuru stūros atradās torņi. Pili apjoza mūris, aiz tā atradās aizsarggrāvji.

18. gadsimta sākumā, Polijas un Zviedrijas kara laikā, pils tika sagrauta un līdz ar to zaudēja militāro nozīmi. Līdz mūsdienām no pils vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss. Korpusa dienvidaustrumu daļu aizņēmusi pils kapela ar īpatnēju, ieslīpi veidotu gotisku logailu altāra galā.

Pils no jauna pievērsa uzmanību 19. gadsimta sākumā, kad atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, to apjūsmoja kā romantiskas drupas. Šajā laikā tika veikti arī pirmie pils mūru nostiprināšanas darbi četrstūrveida vārtu tornī un citās svarīgās vietās. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti kopš 1962. gada.

2011. gadā uzsākts un 2012. gadā sekmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. Tas ļāvis pilsdrupu vidi rekonstruēt un kvalitatīvi pilnveidot, iekļaut tūrisma maršrutos un veicināt tā atpazīstamību pasaulē kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu. Ikvienam ir iespēja uzkāpt Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senieleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem. Rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādāja arhitektes Ināras Caunītes birojs.

Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli. Estrādes pasākumu sezonu tradicionāli atklāj Ievziedu balle maijā, tai visas vasaras garumā seko džeza festivāls, teātra diena. Īpaši atzīmējams ir Daiņa Kalna organizētais Opermūzikas festivāls.

Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija
Projekta „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” (vienošanās Nr.L-PPA-09-002) ietvaros veikti vērienīgi rekonstrukcijas darbi.

Rekonstruējot un kvalitatīvi pilnveidojot Siguldas pilsdrupu vidi, objekts kļuvis publiski pieejams un iekļaujams tūrisma maršrutā, veicinot tā atpazīstamību pasaulē, kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu.

Pēc rekonstrukcijas iespējams uzkāpt pilsdrupu Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami– pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem.
tourism.sigulda.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu